Latvijas ģimenēs sarunas par digitālo vidi nav ierastas – tikai vienā no piecām ģimenēm vecāki mēdz interesēties par jauniešu dienas gaitām internetā, liecina iniciatīvas “Samsung Skola nākotnei” šovasar veiktā aptauja. Taču tieši šīs sarunas ir ļoti nozīmīgas, lai jaunā paaudze prastu droši un saprātīgi lietot modernās tehnoloģijas.

Priekšstats, ka mūsdienās telefonos “sēž, klikšķina, sērfo” tikai bērni vai jaunieši, ir aplams. Digitālās tehnoloģijas ir ikdienas daļa lielākajai sabiedrības daļai. Tāpēc ir svarīgi runāt par savstarpēji godīgiem, skaidriem interneta un viedtālruņa lietošanas noteikumiem ģimenē. Un noteikumiem ir jābalstās izpratnē par digitālo ierīču vietu un lomu, nodrošinātajām iespējām, sekmējot to jēgpilnu lietošanu. Internets daudziem ir kļuvis par izklaides nodrošinātāju – spēlītes, muļķīgas sarakstes, pavirša informācijas uztvere. Mainīt šo izpratni nozīmē mainīt arī ikdienas paradumus, pilnveidojot medijpratību un digitālo pratību. Bērns šo uzdevumu nevar veikt pats, tam nepieciešams vecāku un skolotāju mērķtiecīgs atbalsts.

Svarīgi apzināties, ka internets nav ne labs, ne slikts, svarīgs ir tikai tas, kādu saturu mēs patērējam un kādiem mērķiem to izmantojam. Interneta un digitālo ierīču sniegtās iespējas var salīdzināt ar papildus roku, kas palīdz darbus veikt ātrāk un precīzāk,

apstrādājot milzīgu informācijas apjomu. Bet arī kritiski strādāt ar informāciju bērniem ir jāmāca, tāpat kā jāveido spēja atšķirt kvalitatīvu saturu, faktus, viedokļus, dezinformāciju u.c. Sarunai ir jāsākas jau ģimenē. Bet reizēm vecākiem šķiet, ka gan jau bērns pats vienā dienā sāks jēgpilni lietot internetu. Tā nav! Tā kā mēs mācām bērnam aizšņorēt kurpes, tā arī jāmāca lietot internets. Un tas ir nebeidzams process, jo rodas arvien jaunas iespējas, riski un izaicinājumi. Kritiskā domāšana ir visa pamats un te vecāki ir neatsverams atbalsts, daloties savā dzīves pieredzē, saskatot riskus, mācot iedziļināties.

Piemērs. Plānojam ar ģimeni doties uz muzeju. Internetā skatāmies: kur par šo muzeju meklēt informāciju, kāda ir mājas lapas adrese, cik mums apmeklējums izmaksās, cik tālu muzejs atrodas, – vai iesim ar kājām, vai brauksim ar tramvaju, vai automašīnu, vai muzejam ir divi stāvi, ja ir, tad kā mēs tur tiksim ar brāļa ratiņiem utt.

Ikdienas darbības, kurās bērns iemācās, ka internetā var, piemēram, atrast nepieciešamā autobusu kustības sarakstu, biļešu cenas, laika prognozi u.c noderīgu informāciju.

Diemžēl redzam, ka bērni saskaras ar grūtībām meklējot vajadzīgo informāciju, neprot veidot atslēgas vārdus, ar grūtībām spēj izvērtēt un salīdzināt informāciju.

Un tikai pēc visa šī, ir jārunā par noteikumiem. Jāsāk ar konsekvenci.

Nedrīkstētu būt tā, ka vecāki nosaka vai maina viedierīču un interneta lietošanas noteikumus atkarībā no sava garastāvokļa. Tas ir ļoti nepareizi: šodien man ir slikts noskaņojums, es tev telefonu lietot neļauju, bet, kad man ir labs, – ļauju. Ir jābūt skaidriem un argumentētiem “spēles” noteikumiem. Ģimenēs ir svarīgi izrunāt digitālās veselības noteikumus un vienoties par to ievērošanu, bet pēc tam – izrunāto nostiprināt ar rakstisku vienošanos. Šādas vienošanās sagatavi izstrādājuši Samsung iniciatīvas “Skolēna Digitālais IQ” eksperti un tā ir brīvi pieejama ikvienam portālā www.skolanakotnei.lv.

Vai vienosieties, ka telefonu nelietojat ēdienreižu laikā un vannas istabā? Varbūt izvairīsieties to lietot pirms miega? Katrā ģimenē šis ceļš būs cits, bet jāsāk ar sarunu, kas balstīta izpratnē, nevis vecāku varas pozīcijas izrādīšanā, izmantojot tehnoloģijas reizēm kā pātagu, reizēm kā burkānu.

Liene Valdmane,
Drošāka interneta centra izglītības darba vadītāja