Saņemot izsaukumu uz ģimenes konfliktu, likumsargiem turpmāk būs jāizpilda specifiska veidlapa, kas vienas darba dienas laikā jānodod Sociālajam dienestam, kurš tālāk lems par sociālo atbalstu ģimenei.

Pirmkārt, cilvēkiem, kuri cieta no vardarbības ģimenē un nezināja, kur vērsties pēc atbalsta, šādas pārmaiņas ļaus saprast, ka viņiem ir tiesības uz sociālo palīdzību. Otrkārt, mēs esam tam gatavi, proti, jau pagājušajā gadā pašvaldība sadarbībā ar centru “Marta” testēja šādas anketas. Bija izveidots sadarbības tīkls gan ar Valsts, gan Pašvaldības policiju. Šādas veidlapas policijas darbinieki izpildīja un iesniedza Sociālajam dienestam, bet noteikti priecājamies, ka šāds lēmums tagad pieņemts valsts līmenī.

Saņemam ziņojumus, ka konfliktus izraisījuši gan zināmi, gan jauni klienti. Līdz šim tas bija brīvprātīgi, tagad policija mūs informēs par katru gadījumu. Mēs ar šiem cilvēkiem sazināsimies, piedāvāsim palīdzību. Tiem, kuri nebija mūsu redzeslokā, palīdzēsim atpazīt vardarbību, jo vardarbībai var būt ļoti dažādas formas. Piemēram, uzskata, ka vardarbība ir tikai tad, kad kādu sit, taču tā nav. Ir arī citas vardarbības izpausmes, kaut vai tā pati ekonomiskā vardarbība, kad, piemēram, sieviete negūst ienākums un vīrietis ar viņu manipulē – iesi sūdzēties, nedošu naudu! Ja gribi naudu, dari, ko es lieku!

Veicot veidlapu testēšanu, cerējām, ka cilvēki tās aizpildīs biežāk. Covid-19 pandēmijas sākumā izskanēja viedoklis, ka vardarbība pieaugs, taču statistika rāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem būtisku izmaiņu nav.

Jebkurā gadījumā tagad aptversim lielāku skaitu cilvēku, kuri cieš no vardarbības, varēsim piedāvāt palīdzību, taču, protams, lēmums paliek pašu cietušo ziņā. Ja viņi nevēlas, ka palīdzam, mēs nevaram to uzspiest.

Nedomāju, ka Sociālajam dienestam radīsies grūtības, ja strauji pieaugs vardarbībā cietušu cilvēku skaits. Resursu mums pietiek, un, ja vajadzēs, pārorientēsim darbu. Katrā gadījumā pildīsim Ministru kabineta noteikumus.

Vardarbībā cietušajiem sniedzam psihologu, juristu konsultācijas, tāpat, ja ir bijis lēmums par nošķiršanu, palīdzam kārtot jautājumus, piemēram, par pagaidu aizsardzību. Sociālais dienests palīdz arī materiāli. Katrs gadījums ir individuāls, un sociālais darbinieks izvērtē, kāda tieši palīdzība ir nepieciešama problēmas risināšanai.

Šāds tiesisks mehānisms sociālajiem darbiniekiem ļaus zvanīt un piedāvāt palīdzību vardarbībā cietušajiem. Ja cilvēks no palīdzības atsakās, mēs nevaram jaukties viņa privātajā dzīvē, tomēr aicinātu cietušos pieņemt mūsu palīdzību un nedzīvot vardarbīgās attiecībās jeb kāda kontrolē.

Linda Krasovska, Liepājas Sociālā dienesta vadītāja