“Drošības spilvena” veidošanas tendence Latvijā saglabājas līdzīga gadu no gada – aptuveni piektā daļa iedzīvotāju vēl aizvien norāda, ka tiem nav uzkrājumu, bet 15–18% ar esošajiem līdzekļiem varētu iztikt ne ilgāk par mēnesi.

Šie dati liecina, ka daudzām mājsaimniecībām joprojām trūkst finanšu “drošības spilvena”, un īpaši tas attiecas uz cilvēkiem aktīvajā vecumā no 30 līdz 50 gadiem.

Tas varētu būt saistīts ar lielākām finansiālām saistībām, piemēram, ģimenes uzturēšanu, mājokļa kredīta maksājumiem, izglītības izmaksām bērniem un citiem ilgtermiņa izdevumiem.

Nereti cilvēki neuzsāk uzkrājumu veidošanu, jo domā, ka viņiem nav liekas naudas, bet patiesībā tas varbūt vairāk ir uzkrāšanas paradumu trūkums vai grūtības saplānot finanses ilgtermiņā.

Ir vērts pārskatīt izdevumus un saprast, kur varētu samazināt tēriņus –

piemēram, atteikties no liekiem impulsa pirkumiem un neizmantotiem abonementiem, ierobežot ēšanu ārpus mājas, iepirkties ar iepirkumu sarakstu.

Ja dzīvo no algas līdz algai, tas ir īpaši svarīgi, jo tas nozīmē, ja kaut kas neparedzēts notiks – piemēram, automašīnas remonts vai medicīnas izdevumi –, var nonākt finansiālās grūtībās vai pat parādsaistībās.

Bieži vien gada sākumā cilvēki mēdz saņemt algas pielikumu vai finansiālu novērtējumu par iepriekšējo darba gadu – būtu prātīgi vismaz daļu no papildu ienākumiem novirzīt uzkrājumā, piemēram, krājkontā.

Tas ne tikai ļauj iegūt papildu ienākumus no procentiem, bet arī palīdz veidot “drošības spilvenu”. Ieteicams, lai tas būtu no 3 līdz 6 algu apmērā.

Tā ir nauda, kas sniedz finansiālu stabilitāti un mieru, īpaši, ja dzīvē gadās neparedzēti izdevumi, piemēram, steidzams auto remonts, veselības problēmas vai pat darba vietas zaudēšana.

Turklāt, ja ir “drošības spilvens”, ir vieglāk plānot arī lielākus mērķus – mājokļa iegādi, sapņu ceļojumu vai patstāvīgas dzīves uzsākšanu.

Pat nelieli, bet regulāri uzkrājumi ir solis pretī stabilai finansiālai drošībai nākotnē.

Lai uzkrājumu veikšana kļūtu par regulāru ieradumu, var izmantot “vispirms samaksā sev” metodi, kas nozīmē, ka, saņemot ienākumus, vispirms konkrētu daļu jānovirza uzkrājumam.

Tādējādi tērēsiet to, kas palicis pēc uzkrājuma veidošanas, nevis uzkrāsiet to, kas palicis pāri pēc tēriņiem. Turklāt naudas uzkrāšana krājkontā novērš kārdinājumu to tērēt.

Linda Šablinska, “SEB bankas” finanšu pratības mentore