Intervija ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālisti Lindu Zonni-Zumbergu.

– Kāpēc kultūras mantojuma dienas ir nozīmīgas?

– Viens no Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķiem ir stiprināt piederību Eiropas kultūras telpai, tieši iepazīstot vidi sev apkārt, saprotot savu vietu visā lielajā kultūras telpā – gan tajā, kurai ikdienā ejam garām, gan tajā, kas varbūt ir nedaudz plašāka mūsu reģionā.

Šādi ikviens cilvēks stiprina savu piederības sajūtu, kultūras saites un arī ikdienā jūtas drošāks, brīvāks, laimīgāks.

– Kā nolemj, kurus objektus izcelt konkrētajā gadā?

– Mēs pārredzam visus Latvijas kultūras pieminekļus, tāpat redzam dažādas aktualitātes un problēmas, kā arī zinām, kas notiek valstī un pasaulē.

Katru gadu pielāgojamies tēmai, kas sasaucas ar kādu lielāku aktualitāti. Šogad tā ir kultūras pieejamība un drošība.

Tad nu runājam par kultūras pieminekļiem, kuru īpašnieki ir pacentušies pielāgot vides pieejamību.

Sadarbojamies arī ar organizāciju “Apeirons”. Un, tā kā ģeopolitiskā situācija mums šobrīd liek domāt par drošību un apzināties, ka kara apstākļos tiek apdraudēti arī kultūras pieminekļi,

mēs par to runājam, arī par tiem kultūras pieminekļiem, kuri senos laikos ir uzcelti ar mērķi kaut ko aizsargāt.

Piemēram, pilskalni ir vieta, kur cilvēki ne tikai dzīvoja, bet arī slēpās kara laikā. Vai arī dažādas vietas, kas saistītas ar Pirmo un Otro pasaules karu.

Kurzemē ir Rubeņa bataljona otrās rotas zemnīca, kur 7. septembrī notiks lekcija un pārgājiens. Šī vieta turpina apliecināt Latvijas tautas neatkarības centienus un pretestību okupācijas varai.

Šogad Kurzeme Eiropas kultūras mantojuma dienā īpaši izceļas ar bākām. Cilvēki ir aicināti apmeklēt bākas par simbolisku ieejas maksu vai bez maksas.

Šlīteres bāka, Mērsraga bāka, Ovišu bāka, Užavas bāka, Akmeņraga bāka – tām gadsimta laikā ir izveidojusies īpaša nozīme saistībā ar drošības simbolizēšanu.

– Cilvēkiem ir interese par programmu?

– Jā, kultūras mantojums nav zaudējis savu aktualitāti. Kurzemē labs piemērs ir Kuldīga.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ilgstoši sadarbojas ar pašvaldību, lai panāktu vecpilsētas iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tas vien pierāda, ka

kurzemnieki saprot un novērtē kultūras mantojumu.

Daudzi kultūras pieminekļi Kurzemē ir populāri. Taču šīs dienas sniedz jaunu kontekstu kā uz vēsturiskajiem objektiem paskatīties.

– Sabiedrība vēlas arī mācīties, kā saglabāt kultūras mantojumu?

– Latvijas iedzīvotāji ir ļoti zinātkāri, bet reizēm ir labi, ja ir kāds papildu stimuls, atgādinājums. Kultūras pieminekļu saimnieki šādos pasākumos labprāt pastāsta par saviem īpašumiem.

Piemēram, Liepājā viens no objektiem ir vēsturiskā meiteņu ģimnāzija, tagad Liepājas Valsts ģimnāzija. Tā šajās dienās atvērs savas durvis un ļaus izzināt, kā šis kultūrvēstures piemineklis, īstenojot būvprojektu, 2013. gadā tika pielāgots skolēniem ar kustības traucējumiem.

Tas ir izcils piemērs Latvijas kontekstā.

Mūsu novērojums ir tāds, ka tieši kovida pandēmijas laikā, cilvēki vairāk pievērsās nekustamajiem īpašumiem.

Kultūras pieminekļos veicamie darbi ir jāsaskaņo Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē, un mūsu statistika liecina, ka kopš pandēmijas pieprasījums saskaņot darbus ir gandrīz dubultojies.

Tātad interese ir pieaugusi, un cilvēki kļūst atbildīgāki, aizvien vairāk novērtē kvalitāti. Vairāk saprot, ka, ja esi savā īpašumā mantojis kaut ko, kas ir izturējis gadsimtus un ir novērtēts valsts vai reģiona līmenī, tad vajag to saglabāt, nevis bez zināšanas izraut, iznīcināt un aizstāt ar kaut ko lētu.

– Vai varam secināt, ka arī Eiropas kultūras mantojuma dienas ir mainījušas cilvēku attieksmi pret šādiem seniem objektiem?

– Es gribētu teikt, ka jā. Jāatzīst gan, ka neviens pētījums par šo jautājumu nav veikts.

Taču arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes mājaslapā var atrast materiālus no pasākumiem kopš 1995. gada, kur aprakstīti kultūras pieminekļi, aktualizēta problemātika.

Pārskatot šos izdevumus, ļoti labi varam novērot domas attīstību un izaugsmi, kas sabiedrībā notikusi kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.