Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada ziņojumu par ilgtermiņa aprūpi tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā 65 gadus vecu vai vecāku cilvēku skaits nākamajos 30 gados palielināsies par 41% – no 92,1 miljona 2020. gadā līdz 130,2 miljoniem 2050. gadā, savukārt 80 gadus vecu vai vecāku cilvēku skaits palielināsies par 88% – no 26,6 miljoniem 2020. gadā līdz 49,9 miljoniem 2050. gadā.

Tas nozīmē, ka arī

personu skaits, kuriem būs nepieciešams atbalsts un palīdzība aprūpes nodrošināšanai, tikai palielināsies.

Papildus arī jāņem vērā, ka, paaugstinoties vispārējam labklājības līmenim, pieaug arī prasības sociālās aprūpes pakalpojumiem un klienta dzīves kvalitātei, liecinot, ka ir nepieciešams paaugstināt un stiprināt specifiskās zināšanas personām, kuras aprūpi nodrošina.

Joprojām pastāv tendence, ka bieži aprūpes pienākumus uzņemas ģimenes locekļi vai radinieki, kuriem var nebūt pietiekamu zināšanu par aprūpes nodrošināšanu, kas var atstāt negatīvas sekas gan uz viņu pašu, gan aprūpējamā veselību un aprūpes kvalitāti kopumā.

2024. gada 29. oktobrī Ministru kabinetā apstiprinātais Plāns ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamības un attīstības veicināšanai 2024.–2029. gadam, kas ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Komisijas Eiropas aprūpes stratēģiju un Padomes ieteikumiem par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei, paredz aktivitātes formālo un neformālo aprūpētāju pieejamības veicināšanai, aprūpētāju kompetences paaugstināšanai, kā arī atbalsta sistēmas izveidei neformālajiem aprūpētājiem.

Piemēram, lai veicinātu esošā darbaspēka, aprūpē iesaistītā personāla, kompetenci un prasmes, šobrīd noris un arī turpmāk ir

paredzēts nodrošināt personāla apmācības par specifiskām aprūpes prasmēm, tādā veidā paaugstinot aprūpes kvalitāti.

Tāpat ir plānots veikt pasākumus aprūpētāju atlīdzības paaugstināšanai, kā arī izvērtēt iespēju noteikt minimālo aprūpes personāla skaitu klientu aprūpei ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kuras sniedz pašvaldības nodrošinātu pakalpojumu (institūcijām, kuras sniedz valsts finansēto pakalpojumu, jau ir noteikts speciālistu skaits uz viena aprūpes līmeņa grupu), lai mazinātu darba pārslodzes un izdegšanas risku darbiniekiem.

Savukārt, ja runājam par pieprasījumu pēc aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, jāmin, ka situācija darba tirgū ir atšķirīga, piemēram, valsts sociālās aprūpes centros šī gada 22. janvārī bija vakantas tikai sešas aprūpētāju un trīs sociālo aprūpētāju amata vietas.

Kā minēts, tad

aprūpes slogs bieži gulstas arī uz neformālo aprūpētāju pleciem, bet zināšanas par aprūpes nodrošināšanu var būt nepietiekamas.

Tādēļ ir izstrādāta Kompetenču attīstības programma neformālajiem aprūpētājiem, un notiek neformālo aprūpētāju apmācības moduļu veidā, sniedzot praktiskas un teorētiskas zināšanas par aprūpes nodrošināšanu, kas tiek īstenotas Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA).

Apmācības tiek nodrošinātas bez maksas.

Šobrīd pēc LM pasūtījuma noris pētījums par neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, lai izvērtētu šo aprūpētāju pieredzi un vajadzības, identificētu viņu raksturīgākās problēmas un sniegtu priekšlikumus situācijas uzlabošanai un risināšanai.

Līva Ševčuna, LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte

Uzziņai

SIVA apmācības

– Var piedalīties ikviena persona, kura aprūpē savu tuvinieku, kaimiņu vai draugu, nestrādā aprūpes vai rehabilitācijas iestādē un nesniedz maksas aprūpes pakalpojumus mājās (neformālais aprūpētājs).

– Jāmācās klātienē SIVA koledžā Jūrmalā no pirmdienas līdz ceturtdienai, kad tiek apgūta vispārīgā mācību daļa (A modulis). Piektdienās tiek apgūtas specifiskas zināšanas, kas nepieciešamas konkrētam cilvēkam ar konkrētu funkcionālo traucējumu (B modulis).

– Priekšroka mācībām tiem, kuri aprūpē personu ne ilgāk kā 12 mēnešus vai nav apguvuši nevienu apmācību programmu moduli.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.