Sestdiena, 20. aprīlis Mirta, Ziedīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Maija Katkovska: Svarīgi ir pārbaudīt katru ziņu, pirms dalīties ar to tālāk

Viena no sociālo tīklu platformu lietotāju bieži pieļautajām kļūdām ir dalīšanās ar informāciju, nepārliecinoties par to, cik tā aktuāla un atbilstoša patiesībai.

Maija Katkovska: Svarīgi ir pārbaudīt katru ziņu, pirms dalīties ar to tālāk
Foto: Publicitātes
18.12.2021 06:00

Maija Katkovska

Reti kurš kļūdas pēc nav dalījies ar pazuduša suņa vai kaķa bildi, kas, izrādās, ir atradies jau labu laiku atpakaļ. Neiedziļināšanās, paviršība un arī nezināšana ir viens no iemesliem, kāpēc strauji izplatās maldinošas un nepatiesas ziņas.

Lai padarītu interneta telpu pēc iespējas uzticamāku un ierobežotu apzināti veidotas viltus informācijas izplatīšanos, ir svarīgi attīstīt paradumu pārbaudīt, pirms dalīties ar informāciju tālāk. Tāpēc esam sagatavojuši sešus padomus, kas palīdzēs novērtēt, vai varam uzticēties informācijai.

Pirmkārt, jāpievērš uzmanība virsrakstam – tam jābūt ticamam.

Šokējoši virsraksti ar pārspīlētiem apgalvojumiem tiek pielietoti, lai vilinātu cilvēkus uzspiest uz ziņas virsraksta. Pārspīlētus virsrakstus visbiežāk izmanto klikšķu medīšanai.

Otrkārt, jāsaprot temats. Tiklīdz ir skaidra ziņas tēma, kļūst vieglāk pārbaudīt informācijas patiesumu. Ja virsraksts nesakrīt ar ziņas tēmu, tad tas ir pirmais signāls, ka informācija jāpārbauda rūpīgāk. Ja ziņa ir pārāk savāda, tā var būt joks. Tāpēc labāk pārliecināties.

Treškārt, lasot ziņu, ir jāmeklē atbildes uz virkni svarīgu jautājumu, kas palīdzēs saprast, cik aktuāla un ticama varētu būt informācija. Piemēram, kāds ir ziņas ievietošanas datums? Vai šī informācija ir aktuāla arī šodien? Kas ir persona, kas to publicējusi? Kādas šai personai vai organizācijai ir zināšanas par konkrēto tēmu? Vai informācijā ir fakti vai tikai apgalvojumi, kas balstīti uz vienas vai dažu personu viedokli?

Ceturtkārt, jāpārliecinās par informācijas patiesumu. Ja ziņa ir par notikumu pasaulē (piemēram, ziņas, politika, klimats, zinātne), noteikti jāpārbauda informācija oficiālu organizāciju vietnēs vai ziņu lapās.

Svarīgi ir arī salīdzināt internetā pieejamo informāciju ar vairāku uzticamu mediju ziņu sižetiem vai rakstiem.

Ieteicams izvēlēties dažādus atšķirīgus informācijas kanālus – TV, radio, laikrakstus, interneta ziņu portālus, lai atrasto ziņu salīdzinātu ar informāciju, kuru jau ir izpētījuši un pārbaudījuši profesionāli žurnālisti.

Ja informācija ir par influenceri vai slavenu personu, tad ir vērts painteresēties, kā viņš pats komentē šo situāciju? Varbūt šis cilvēks ir publicējis brīdinājumu par nepatiesu informāciju, oficiālu atvainošanos vai paskaidrojuma video. Ja ziņa ir par kādu koncertu, mūzikas albumu, video spēli vai grāmatu, kas drīzumā iznāks, tad vienmēr jāpārbauda šo pakalpojumu sniedzējs oficiālajās lapās un sociālo tīklu kontos.

Atcerieties, ka fanu lapās informācija nav oficiāla un reizēm var sagādāt vilšanos. Ja informācija ir par kādu personīgi pazīstamu cilvēku, tad, ja iespējams, jāpajautā pašam cilvēkam, par kuru baumas izplatītas, vai tās ir patiesas.

Piektkārt, jāpievērš uzmanība saitei un domēna nosaukumam. Aizdomīgs dažādu ciparu un burtu virknējums, kas veido ziņas saiti, var liecināt par to, ka saite nav uzticama un ir nedroša. Ieteicams izpētīt tīmekļa vietni, kur ziņa publicēta. Vai tā ir pārliecinoša? Der pievērst arī uzmanību tekstā iekļautajām saitēm, pārliecinoties, vai tās ir saistītas ar stāstu vai ziņu?

Daudz var atklāt komentāri, iespējams, kāds jau būs veicis izpēti un brīdinājis arī citus lietotājus.

Sestkārt, ja informācija ir nepatiesa, tad ir jārīkojas. Nekādā gadījumā nedalieties ar šo informāciju tālāk, jo tā tikai vairosiet nepatiesību un viltus ziņu izplatīšanos, kā arī izdarīsiet pakalpojumu dezinformatoram, kurš apzināti sagrozījis vai radījis melīgu informāciju.

Par patiesībai neatbilstošu ierakstu sociālajos tīklos jāziņo tā administrācijai. Ja redzat, ka ar nepatiesu informāciju dalās draugs vai paziņa, ir vērts pabrīdināt arī viņu, jo katrs no mums ir līdzatbildīgs par informācijas uzticamību sociālajos tīklos un internetā.

Un nobeigumā, svarīgi atcerēties, ka sociālo tīklu platformas sniedz mums neierobežotas iespējas sazināties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem no visas pasaules, apmainīties ar informāciju par kopīgām interesēm, sekot līdzi draugu, paziņu, kā arī influenceru internetā ievietotajam saturam.

Tomēr informācijas apmaiņa nes līdzi arī riskus, kas saistīti ar atrastās informācijas kvalitāti un uzticamību. Un katru reizi, kad dalāmies ar nepārbaudītu, nepatiesu informāciju, tas grauj mūsu reputāciju. Tāpēc svarīgi ir pārbaudīt katru ziņu, pirms dalīties ar to tālāk.

Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz