Cilvēku tirdzniecības upuri bieži tiek pastiprināti kontrolēti un uzraudzīti, viņiem var būt ierobežota brīvība, kas liecina par fizisku ekspluatāciju.

Nereti ekspluatētās personas sākotnēji nesaredz sevi kā cilvēku tirdzniecības upuri. Tikai pēc psiholoģiskā atbalsta saņemšanas persona apzinās notikušo.

Tāpēc ļoti svarīgi būt informētam par “sarkanajiem signāliem”, kas var liecināt par cilvēku tirdzniecību.

Ja cilvēks uzvedas bailīgi vai neuzticīgi, tas var liecināt par ierobežotu brīvību izvēlēties savu darbavietu vai dzīvesveidu.

Ja līdzcilvēks vai draugs nevar izskaidrot savu pašreizējo situāciju, piemēram, darba vai dzīvesvietas adresi, vai izvairās no sarunām par savu personīgo dzīvi, kā arī izskatās nomākts, tas var liecināt par cilvēku tirdzniecību.

Ja redzat personu, kas strādā neatbilstošos darba apstākļos, piemēram, daudz stundu bez pārtraukumiem, saņem nesamērīgi zemu atalgojumu vai veic piespiedu darbu, tās var būt darbaspēka ekspluatāciju raksturojošas pazīmes.

Tirdzniecības upuri nereti tiek izolēti no ģimenes un draugiem.

Viņiem tiek ierobežota iespēja komunicēt ar saviem tuviniekiem, lai lūgtu palīdzību. Ja persona šķiet sociāli izolēta vai norobežojas, tās var būt cilvēku tirdzniecības pazīmes.

Savukārt, ja cilvēkam nav brīvības pārvietoties vai piekļūt saviem finanšu līdzekļiem un personīgajām mantām, tās var būt pazīmes par cilvēku tirdzniecību.

Svarīgi atcerēties, ka šie ir tikai daži no iespējamiem cilvēku tirdzniecības signāliem. Katra situācija ir atšķirīga, tāpēc būtiski izvērtēt visus faktorus, lai noteiktu, vai pastāv cilvēku tirdzniecības risks.

Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece