Intervija ar Liepājas Universitātes studiju prorektori Māru Zeltiņu.

– Vai šogad ir mazāka interese par studijām augstskolā?

– Tā kā papilduzņemšana vēl turpinās, gala rezultātu vēl nezinām, bet domāju, ka būs aptuveni tāds pats kopskaits, kā pagājušajā rudenī.

Pēc dinamikas, kā studenti piesakās, jāteic, ka uz maģistra programmām temps ir mazliet lēnāks, bet maģistri jau parasti pēdējā brīdī nāk ar saviem iestājreferātiem. Dinamika ir diezgan līdzīga, bet kopumu – to mēs redzēsim 23. augustā, noslēdzoties papilduzņemšanai. Tam vēl sekos iestājpārbaudījumi, imatrikulācija. Bet jau tagad varu teikt, ka bakalaura programmas izskatās cerīgi.

Parādās tāda tendence, ka dažās programmās grupas nepilna laika studijās, tur, kur studenti maksā, ir pat lielākas nekā klātienē. Tātad studijas izvēlas cilvēki, kuri jau strādā, ir motivēti, zina, ko grib. Turklāt vēl turpinās ārvalstu studentu uzņemšana. Arī Ukrainas civiliedzīvotāji ir pieteikušies, bet laiku prasa dokumentu kārtošana.

– Par kurām programmām interese bijusi maza?

– Gribētu vēlēties vairāk reflektantu no darba tirgus pieprasījuma un aktualitātes viedokļa – tās būtu vairākas tehnoloģiju programmas, arī valodas un kultūras studijas. Pēdējā minētajā ietilpst arī studiju programma “Skolotājs” ar apakšprogrammu “Latviešu valodas un literatūras skolotājs”.

Esam salāgojuši programmas – “Baltu filoloģija, kultūra un komunikācija” un latviešu valodas skolotāja virzienu “Skolotāja” programmā tā, lai daļu kredītpunktu varētu apgūt kopīgi. Lūk, šis komplekts, mūsuprāt, ir ļoti vērtīgs, mums ir resursi, nodrošinājums, diemžēl interese nav liela.

– Kā pamudināt izvēlēties šo programmu?

– To nevar paveikt īstermiņā, tas ir ilgāka laika jautājums. Uz to ir vērsts daudz kas, arī Liepājā nupat notikusī konference “Mākslai ir nozīme!”. Arī tur tika runāts par literatūru un lasīšanu, cik tas ir nozīmīgi, lai saprastu kopsakarības dzīvē. Bet uzreiz tas nenostrādā. Līdzīgi kā STEM programmām, tā arī šeit.

Mēs mēģinām ieinteresēt ar absolventu stāstiem, kuri dalās savā pieredzē, mudina arī docētāji un pedagogi.

– Un kuras ir populārākās studiju programmas?

– Pieprasītas ir dizaina, jauno mediju mākslas programmas, kultūras vadība, no maģistra programmām īpaši var izcelt rakstniecības studijas. Šovasar atpazīstamākas ir kļuvušas skolotāju sagatavošanas programmas.

– Kurās programmās palikušas pāri budžeta vietas?

– Daudz nav nevienā programmā. Jo mazāks ir budžeta vietu skaits, jo vietas ātrāk aizpildās. Vairāk budžeta vietu ir STEM un inženierzinātņu programmās. Tās, kuru nosaukumā ir tehnoloģijas, tur ir vēl vairākas brīvas vietas.

– Kā nosaka, cik būs budžeta vietu konkrētā programmā?

– Valsts skatās pieprasījumu darba tirgū, kādi speciālisti vidējā un ilgtermiņā būs nepieciešami.

Tā kā informācijas tehnoloģiju speciālisti, inženieri ir ļoti pieprasīti, tur arī attiecīgi tiek piešķirts lielāks valsts finansējums.

Bet ne tikai. Finansējums ir arī skolotāju programmās, jo tā arī ir viena no prioritātēm. Pēdējās dienās par sociālā darbinieka programmu arī interesējas.

– Vai budžeta vietas pievelk studentus?

– Tā viennozīmīgi nevaru teikt, ka budžeta vietu skaits vienīgais nosaka interesi. Interese ir mazliet mainīga. Par inženierzinātnēm kopumā – mums programmas ir vairākas, bet interese par tām varētu būt lielāka.

– Vai svārstīgo interesentu vispār ir iespēja pavilkt uz to pusi, kur ir budžeta vieta?

– Jā, tāda situācija varētu būt. Īpaši ņemot vērā energoresursu augošās cenas, rudenī gaidāmo situāciju. Es domāju, ka tas ir svarīgs faktors, – ka ir valsts finansējums, līdz ar to pieejamas arī stipendijas, un tas varētu būt motivators. Un bieži vien studentam pēc tam patīk, un viņš ir veiksmīgs savā karjerā.

– Kāda, jūsuprāt, pašlaik ir jauniešu attieksme pret augstāko izglītību?

– Domāju, ka ir ļoti dažādi. Ir jaunieši, kas izvēlas paceļot, pastrādāt ārzemēs un tad izvēlas savu jomu. Par to arī interese par nepilna laika studijām liecina.

Augstākā izglītība un kvalifikācija dažkārt nav nepieciešama tūlīt pēc vidusskolas beigšanas. Bet ir arī daudz motivētu vidusskolas beidzēju, kas jau zina, ko darīs. Tas atkarīgs arī no jomas.

Diezgan pieprasīta ir 1. līmeņa programma. Pirmsskola, kur kvalifikāciju var iegūt divos gados. Droši vien tiem, kas ātrāk vēlas nokļūt darba tirgū, ir būtiski, vai studijas ilgst divus gadus vai – profesionālā bakalaura studijās – četrus gadus.

Tāpat arī IT jomā: programmēšanu var apgūt divos gados un četros gados. Kad cilvēks darba tirgū aiziet pēc 1. līmeņa izglītības, droši vien kādu laiku ar to jūtas labi, bet pienāk brīdis, kad gribas sasniegt ko vairāk, tad arī izvēlas augstākā līmeņa studijas.

– Kā jūs pārliecinātu jaunieti pēc vidusskolas nākt studēt?

– Domāju, ka studijas personības attīstībā dod ļoti daudz. Nerunājot par konkrētu nozari, bet studijas kā tādas – iedziļināšanās, analīze, kopsakarību saprašana, iepazīšanās ar pētījumiem. Domāju, ka tas palīdz veidot atbilstošu pasaules redzējumu, kas šobrīd ir visai komplicēts un arī ļoti svarīgs katram jaunietim.

Pie ieguvumiem, studējot augstskolā, var atzīmēt arī studijas un prakses ārzemēs ar ERASMUS stipendiju. Tur ir daudzi veiksmes stāsti.

Māra Zeltiņa, Liepājas Universitātes studiju prorektore