Pludmales
pieejamības komplekss cilvēkiem ar invaliditāti ir mūsu, Liepājas
neredzīgo biedrības, ideja un tā radās pamatojoties uz reālām
vajadzībām. Vēl pirms Latvijas – Lietuvas pārrobežas projekta
īstenošanas Kurzemes plānošanas reģionā pārrunājām šīs
vajadzības. Esam prasījuši ratiņkrēslā sēdošajiem, kā viņi
tiek līdz jūrai un atbilde bija vienkārša – nekādīgi. Viens
ratiņnieks pat atbildēja,ka jūrā nākas rāpus ierāpot.

Tad
arī sapratām, ka tā ir reāla vajadzība. Kāpēc gan visi veselie
cilvēki drīkst un var baudīt pludmales piedāvātās iespējas,
bet cilvēki ar invaliditāti nē? Ja cilvēks uz rokām var ieiet
jūrā, bet kājas nefunkcionē, tad pa šo reljefu viņš var gūt
traumas un nobrāzumus, kuru rezultātā var rasties arī izgulējumi.
Tas ir ļoti bīstami, tādēļ mēs sākām apzināt tās iespējas,
kas palīdzētu rast risinājumu šai situācijai.

Sākumā
radām risinājumu ar diviem peldratiņiem – viens ir cilvēkiem,
kuru funkcionalitāte ir ļoti ierobežota un viņus jūrā ieved ar
asistenta palīdzību. Savukārt otrs domāts cilvēkiem, kuru rokas
ir stipras un, kuri paši var iebraukt jūrā un arī izbraukt ārā.
Protams, arī šajā gadījumā pieejama asistenta palīdzība,
vadoties no vajadzības.

Arī
ideja par audiobojām radās no manis paša pieredzes un piedzīvotā.
Ar ģimeni atpūtāmies Užavā, kur gājām arī peldēties. Tā kā
zinu jūras reljefu šai vietā un zināju, kur atrodas sēklis, gāju
peldēties arī vienatnē. Tomēr peldot vietā, kur jābūt sēklim,
to vairs neatradu, apgriezos un mēģināju peldēt atpakaļ, bet
tajā brīdī jau vairs nevarēju saprast, vai tiešām peldu uz
krastu. Šajā gadījumā mans glābējs bija sieva, kas stāvēja
krastā un sauca mani.

Pēc
šī gadījuma arī sāku domāt, kā tad neredzīgs cilvēks var
orientēties jūrā, jo ne vienmēr būs kāds, kurš krastā stāvēs
un sauks, kur jāpeld. Ar kolēģiem kopīgi nonācām pie risinājuma
par audiobojām. Šādas audiobojas ar signālu palīdzību ļauj
neredzīgam cilvēkam peldēt no bojas līdz bojai. Savukārt aproce
aktivizē raidītāju krastā, kas ar skaņas palīdzību ļauj
saprast, kur ir krasts un, kurā vietā jānāk ārā. Pagājušajā
vasarā šo risinājumu pats arī testēju un tas ir noteikti
darbojas un ir funkcionāls.

Šis
pludmales komplekss ir radies balstoties uz reālām dzīves
situācijām un šie moduļi tādēļ arī tapuši, lai, piemēram,
neredzīgs cilvēks varētu droši atnākt un šeit atstāt savas
mantas, aiziet uz jūru un ar audioboju palīdzību izpeldēties.
Tāpat ratiņkrēslā sēdošs cilvēks var atbraukt, pārģērbties,
atstāt savus ratiņus un pārsēžoties peldratiņos doties uz jūru.

Manuprāt,
šis projekts noteikti bija vajadzīgs, ir ļoti nepieciešams un
labs. Protams, tas vēl ir pilnveidojams un popularizējams, lai pēc
iespējas vairāk cilvēku zinātu par šādu iespēju un to arī
izmantotu. Pozitīvi, ka projekta īstenošanā un realizēšanā ir
iesaistīti cilvēki, kas šo kompleksu lietos arī ikdienā un, kam
tas patiešām ir domāts.

Tāpat
mūsu pludmali labprāt izmanto arī pilsētas viesi – nupat maijā
šo kompleksu izrādījām viesiem no Norvēģijas, jūnijā pie mums
viesosies itāļi, spāņi un poļi, kopā ar Latvijas neredzīgo
biedrības pārstāvjiem. Šomēnes pie mums ciemos brauks arī piecdesmit cilvēki no Klaipēdas neredzīgo biedrības. Par šo
projektu esam stāstījuši arī norvēģiem, dāņiem, somiem,
Krievijas un citu valstu neredzīgajām biedrībām.

Šis
projekts viennozīmīgi ir ieguvums visai sabiedrībai, jo, piemēram,
moduļu mājiņas var izmantot arī māmiņas ar maziem bērniem.
Tāpat pagarinātā un paplatinātā laipa ļauj gan ar bērnu
ratiņiem, gan velosipēdiem ērtāk nokļūt līdz jūras krastam.

Pozitīvi
ir arī tas, ka praktiski viss tehniskais aprīkojums ir tapis šeit
uz vietas Liepājā – gan audiobojas un aproces, gan taktilās
kartes ir taisījuši liepājnieki. Ja ir atsaucīgas personas,
ieguvums no šāda projekta ir daudziem.