– Kā pandēmijas laikā noturēt ekonomisko aktivitāti?

– Ārkārtējais stāvoklis ir juridisks ietvars, svarīgi ir, kādi konkrēti pasākumi un ierobežojumi tiks ieviesti. Šobrīd vēl esam tālu no tā, kas bija pavasarī. Taču daudzās valstīs Eiropā stingri ierobežojumi jau ir noteikti vai arī tuvākajā laikā plānots to darīt. Pirmajā koronavīrusa vilnī pavasarī daudzviet Eiropā tik slēgti gan tirdzniecības, gan ražošanas uzņēmumi. Šķiet, tagad valstis sapratušas, ka šo nozaru darbu nevajag apturēt, īpaši ražošanu cenšas pasargāt vairāk. Ražošanas ķēdes nevienā valstī nav apturētas, kā tas bija pavasarī, jo tās atjaunot ir diezgan sarežģīts pasākums. Mēs lielā mērā esam saistīti ar citām Eiropas valstīm, un, kamēr tajās ražošanas ķēdes turpina darboties, arī mūsu ražotājiem ir klienti.

Ekonomikā kopumā preču sektors šobrīd jūtas labāk, nekā pakalpojumu sektors. Domāju, ka šobrīd ir būtiski lemt par to, kā kompensēt zaudētos ienākumus tām nozarēm, kuras no ierobežojumiem cieš vissmagāk, lai atbalstītu strādājošos un bizness spētu pārdzīvot šo laiku. Problēma gan ir, ka daļa mazo uzņēmumu darbojas ēnu ekonomikā. To pavasarī arī redzējām saistībā ar dīkstāves pabalstiem, kuru mehānisms bija diezgan smagnējs un daļu cilvēku ne īpaši atbalstīja. Tāpēc arī tagad valdība ķērusies pie nodokļu reformas.

Tirdzniecībā, kur nav parādījušies lieli vīrusa izplatības riski, jāatrod saprātīgs līdzsvars. Pagaidām ar tā atrašanu viegli gan nevedas ne mums, ne arī citiem.

Līdzīgi kā pavasarī, valstij jāaizņemas līdzekļi, lai atbalstītu ekonomiku. Šobrīd pandēmijai daudz sagatavotāka ir gan veselības aprūpe, gan arī uzņēmēji, to skaitā tie, kuri nodarbojas ar attālināto pārdošanu internetā. Arī mūsu bankas klienti, kuri krīzes sākumā varbūt nebija daudz domājuši un investējuši šajā virzienā, vasarā spēruši būtiskus soļus un tagad ir spējīgi daudz lielākā mērā turpināt savu darbību, nekā viņi to varēja pavasarī.

– Cik lieli satricinājumi gaidāmi darba tirgū?

– Ja sekos stingri ierobežojumi, tad, visticamāk, būs arī būtisks bezdarba pieaugums. Labā ziņa, ka pagaidām, ieskaitot oktobri, bezdarbs Latvijā samazinās. Vakanču skaits kopš pavasara diezgan stabili aug. Tātad darba iespējas ir un situācija nav tik traka. Skaidrs, ka priekšā ir ziema, un tas jau ir sezonāls jautājums, proti, lauksaimniecība un būvniecība šajā laikā nedarbojas tik aktīvi. Sagaidu, ka novembrī, decembrī un janvārī būs bezdarba kāpums, taču, manuprāt, ne tik liels, lai mums būtu jāsatraucas. Raugoties uz priekšu, visticamāk, atkal būs situācija, kad darbinieku trūks. Šis vairāk būs tāds kā īstermiņa satricinājums, kas kaut kā jāpārdzīvo.

No valsts puses, lemjot par budžetu, būtu svarīgi saglabāt elastību.

Skaidrs, ka budžetam, kurš balstās uz vasarā taisītām prognozēm, sakars ar realitāti ir ļoti mazs. Labā ziņa, ka Latvija joprojām var aizņemties, arī valsts kasē ir daudz brīvu līdzekļu. No valsts puses lielākā problēma ir izdomāt, kā varam atbalstīt tos cilvēkus, kas zaudē ienākumus. Smagāk cietušajās nozarēs ir grūti nonākt līdz tiem cilvēkiem, jo, kā jau minēju, mazais bizness ir nedaudz ēnains.

– Kā mājsaimniecībām sagatavoties stingrākiem ierobežojumiem? Piemēram, vai ir vērts veidot pārtikas krājumus?

– Manuprāt, tam īsti nav pamata. Pavasaris tomēr parādīja, ka ražošana ķēdes un piegādes diezgan labi noturējās. Protams, katrs vadās pēc sava komforta līmeņa, piemēram, sarūpējot krājumus tāpēc, ka negribas bieži iet uz veikalu. Taču tas jau ir cits stāsts.

Covid-19 otrajam vilnim ir grūti sagatavoties, tikvien kā pašiem sargāt sevi un ievērot visus pasākumus, ko valdība rekomendē, lai vīrusu neizplatītu tālāk. Ir sarežģīti ieteikt kaut ko papildus.