Operatīvās vadības grupas sanāksmē regulāri tiek monitorēta un apspriesta aktuālā situācija saistībā ar vīrusa izplatību, kā arī tiek vērtēts, cik daudz varam balansēt starp stingru robežkontroli un brīvu pārvietošanos. Uz trešo valstu robežām kontrole jau ir pastiprināta, proti, pārbaudes uz Krievijas un Baltkrievijas robežas tagad ir daudz nopietnākas. Eiropas Savienības valstu iekšējo robežu kontrole netiks atjaunota. Robežu varētu slēgt vien tad, ja vīrusa izplatība kļūtu pilnīgi nekontrolējama. Protams, žēl, ka cilvēki joprojām ar šo vīrusu saslimst, tomēr saslimstības rādītāji pašlaik nav tik augsti, lai būtu jāslēdz robeža.

Šobrīd ikviens cilvēks, gan vakcinēts, gan nevakcinēts, var ceļot, ievērojot katras valsts ieceļošanas nosacījumus. Ieceļojot Latvijā, joprojām ir spēkā prasība aizpildīt tā dēvēto kovidpasi, kā arī atvieglota ieceļošana no ārvalstīm ir tiem, kas var uzrādīt derīgu Eiropas digitālo Covid-19 sertifikātu. Domāju, ka drīzumā mēs varētu pāriet tikai uz šo digitālo sertifikātu. Tos gan mēdz viltot ar dažādiem paņēmieniem, un šajā ziņā likumpārkāpēji ir diezgan radoši visās valstīs. Tomēr mūsu robežsargi šādus viltojumus, kas lielākoties tiek konstatēti uz Austrumu robežas, spēj izķert.

Robežu aizvēršana nozīmētu virzību uz stingriem ierobežojumiem, kas attiecīgi bremzētu dažādus ekonomiskos procesus. Šobrīd Eiropas Savienības dalībvalstis savas robežas tik vienkārši nevar slēgt, kā tas bija pirmajā kovida vilnī. Tas saistīts ar pārvietošanās brīvību un preču brīvu kustību. Tās ir arī Eiropas pamatvērtības, līdz ar to lēmumus, kas šīs pamatvērtības ierobežo, katra valsts individuāli nevar pieņemt. Pašlaik Eiropā vīrusa ierobežošanā akcents tiek likts uz vakcinēšanos, nevis uz iekšējo robežu kontroles atjaunošanu.

Mārtiņš Šteins, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs