Intervija ar Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieku Mārtiņu Tīdenu.

– Kā tika veidoti noteikumi, kuri neļauj iedzīvotājiem elastīgāk izvēlēties gružu izvešanas laikus? Piemēram, reizi trijās nedēļās izvest konteineru nepiedāvā.

– Jaunus saistošos noteikumus vajadzēja saistībā ar jauno iepirkumu.

Iepirkumā konsultanti bija Latvijā ļoti atzīti speciālisti, noteikumus taisījām vienādus visām pašvaldībām Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionā.

Tobrīd viedoklis bija tāds, ka šobrīd tā arī vajag. Jebkurš cilvēks rada atkritumus. Ja ļautu izvēlēties pašam, tad mūsu bēdīgā pieredze rāda, ka pirms septiņiem gadiem izveda arī reizi pusgadā, bet ne vienmēr tas nozīmēja, ka atkritumu patiešām nebija.

Uzklausot vēlreiz iedzīvotājus un ņemot vērā, ka klāt nāks bioloģisko atkritumu šķirošana, tagad ir sagatavoti saistošo noteikumu grozījumi, bijusi arī sabiedriskā apspriešana.

Pašlaik

minimālais izvešanas grafiks ir reizi četrās nedēļās, bet būs paredzēts, ka var izvest reizi astoņās vai sešās,

bet ar nosacījumu, ka atkritumi tiešām tiek šķiroti.

Ja operators novērtē, ka to dara un ir ko izvest ar dalītajiem konteineriem iepakojumam, varbūt arī stiklam, tad varēs piemērot ilgāku periodu.

– Kad jaunos noteikumus apstiprinās?

– Deputāti projektu skatīs maija domes sēdē. Ceru, ka grozījumus apstiprinās, tad noteikumus sūtīs uz VARAM.

Ja ministrijai nebūs iebildumu, tad tiks publicēti un stāsies spēkā. Tam jūnijā jānotiek.

– Vai tad iedzīvotājiem, kuri gribēs kaut ko mainīt, atkal nāksies koriģēt tikko pārslēgtos līgumus?

– Jā, izmaiņas varēs fiksēt gan elektroniski, gan sazināties ar savu operatoru un sarunāt, kā tas notiks. Taču izmaiņām vajadzētu būt pamatotām.

Negribu nevienu apvainot, tomēr

mūsu praksē diemžēl ir gadījumi, kad tas notiek negodīgi un citiem rodas neērtības.

– Grozījumi arī apstiprinās obligātu bioloģijas šķirošanu daudzdzīvokļu mājās ar vairāk nekā desmit dzīvokļiem?

– Jā, jaunā redakcija paredz, ka no 1. septembra tiks nogādāti brūnie konteineri.

Valstī jau ir obligāti no 1. janvāra, bet objektīvu iemeslu dēļ mums aizkavējās iepirkums.

Katra māja zina, kādu atkritumu tilpumu rada nedēļā vai mēnesī.

Kopējo apjomu var mazināt, atšķirojot bioloģiskos atkritumus.

Un tad var skatīties, vai var samazināt izvešanas reižu skaitu.

Mājās, kur ir atkritumu vadi, piespiedu kārtā pašvaldība nevar aizliegt tos lietot, tomēr sabiedrībai ir jāizglītojas un jāaug.

Tikšanās laikā ar namu apsaimniekotājiem viens no priekšlikumiem bija tāds, ka katrā kāpņu telpā var būt savs atkritumu veids. Taču atkritumu sētiņa ir ērts variants.

Liepājas pašvaldība ir palielinājusi līdzfinansējumu sētiņu izveidei līdz 2000 eiro un pārbūvei – līdz 1000 eiro.

Ja tuvumā ir pašvaldības zeme, varam iznomāt gabaliņu par simbolisku samaksu, lai var ērti piebraukt un izvest gružus.

– Sētiņā brūnais konteiners būs, bet apsaimniekotājs nevarēs piespiest katru ģimeni tādu nolikt virtuvē. Ko darīs, ja cilvēki negribēs šķirot?

– Ir jāsaprot, ka ir uzņemtas Eiropas Savienības un valsts saistības –

2035. gadā atkritumu kalnā nedrīkst noglabāt vairāk par 10 procentiem. Šobrīd tie ir 40 procenti.

Ja neko nedarīsim, rezultātā valstij būs jāmaksā lieli sodi, kas neatbrīvos no saistību izpildes.

Jāpaiet laikam, jāpierod un jāsaprot, kāpēc tas ir vajadzīgs, – lai vidi padarītu tīrāku un veselīgāku.

No šķirošanas nekur nevaram izsprukt.