Nora Brūdere: Noķerto kaķu skaits pakāpeniski ar katru gadu paliek mazāks
Plašsaziņas līdzekļos vēstīts, ka pandēmijas laikā augusi interese par dzīvnieku adopciju. Izskan bažas, vai daļa adopcijas lēmumu nav bijuši emocijās balstīti un tikuši līdz galam izsvērti, vai, dzīvei atgriežoties ierastākās sliedēs, pieņemtie dzīvnieki nenonāks atpakaļ patversmēs.
"Kurzemes Vārds"
Man īpaši nav ko izcelt, atbildot uz jautājumu, vai pandēmija mūsu ikdienu patversmē ir kaut kā mainījusi. Vienīgi pavasarī apmeklētāji pie mums nevarēja nākt, lai izvestu pastaigā suņus. Šobrīd tas ir atļauts, taču joprojām ir cilvēki, kuriem šķiet, ka patversme ir slēgta.
Noteikti neteikšu, ka būtu vairāk pamestu vai atstātu dzīvnieku, un neesmu arī novērojusi, ka gribētu adoptēt vairāk. Šķiet, Rīgā bija uznācis šis bums, kad liela daļa cilvēku strādāja attālināti un ļoti gribēja tikt pie sunīša vai kaķīša. Pie mums tā nebija. Fakts kā tāds – mums vispār šogad adopciju ir mazāk. Tikai tagad, augustā, septembrī, parādījusies lielāka interese.
Cilvēki zaudē darbu, izšķiras tomēr dzīvnieku neņemt, saprotot, ka finansiālu un citu iemeslu dēļ to nevarēs atļauties. Vēl arī tas, ka patversmi nevarēja apmeklēt, līdz ar to nebija iespēju sev kaut ko izvēlēties. Bija laiks, lai padomātu un lēmumu pieņemtu, nebalstoties tikai uz emocijām.
Kaķīšu, protams, mums patversmē šobrīd ir visvairāk. Lai gan jāsaka, ka noķerto kaķu skaits pakāpeniski ar katru gadu paliek mazāks. Labi darbojas tā sauktā “noķer – sterilizē” programma. Vēl esmu novērojusi, ka arī cilvēki paši palikuši aktīvāki – ja kaut ko atrod, uzreiz uz patversmi neved, bet paņem dzīvnieciņu vai nu pie sevis, vai meklē viņam mājas.
Nora Brūdere, dzīvnieku patversmes “Lauvas sirds” vadītāja