Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Normunds Niedols: Ko iesākt ar vecām riepām?

Normunds Niedols: Ko iesākt ar vecām riepām?
Foto: Egons Zīverts
05.09.2017 11:29

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Augustā Rīgā tika atklāta nelegāla lietotu riepu krātuve, ko izveidojis uzņēmums “Riepu bloki”. Riepas, pēc Valsts vides dienesta ziņām, krājas arī citur. Vides aizsardzības ministrs plāno šajā jomā ieviest stingrākas prasības.

SIA “Riepu bloki”, ko 2007. gadā riepu pārstrādei nodibināja SIA “Liepājas RAS”, juridiskā adrese formāli joprojām ir pie mums Grobiņas pagasta “Ķīvītēs”, lai gan mums nekādu kapitāla daļu tur vairs nav. Esam prasījuši, lai viņi adresi maina, bet tas nav noticis. Mums ar šo uzņēmumu ir noslēgts līgums par teritorijas nomu, tas šeit nelielā apjomā uzkrāj riepas.

Mēs poligonā nonākušās riepas smalcinām un pēc tam, kombinējot ar oļiem, izmantojam kā efektīvu drenāžas slāni biogāzes savākšanas caurulēm “Ķīvītēs”. Nolietotu riepu izmantošanas tehnoloģiju ir diezgan daudz. Pie lielākiem apjomiem tās var sasmalcināt, sadalīt pa frakcijām un veidot gumijas granulas, no kurām tālāk var veidot dažādus klājumus un citus gumijas izstrādājumus. Vēl ir pirolīzes tehnoloģija, bet tur uzņēmumi cenšas panākt labāku rezultātu, tur vēl ir problēmas. Uzņēmums “Cemex” sasmalcinātas riepas izmanto savam tehnoloģiskajam procesam, tas no kopējā daudzuma paņem ievērojamu apjomu.

Tad – riepu bloki, kurus izgatavojām, lai izmantotu kā būvmateriālu, bet Latvijā tas diez kā neaizgāja. Zinu, ka šis materiāls tehnoloģiskiem ceļiem tiek plaši izmantots Somijā, Amerikā, Anglijā kā pietiekami inerts materiāls.

Nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēmā ir vajadzīgi uzlabojumi, tā īsti nestrādā. Komersanti, kuriem ir dotas to apsaimniekošanas atļaujas, savā starpā konkurējot, dempingo un izmaksas nodzen tik zemas, ka faktiski nespēj vairs par normālu cenu riepas pārstrādāt. Konkurence notiek dabas resursu nodokļa naudas dēļ. Ražotāja atbildības sistēma, kas šobrīd darbojas, balstās uz to, ka komersants, kurš saražo vai ieved videi kaitīgās preces, var izvēlēties – vai nu samaksāt pilnu dabas resursu nodokli valsts budžetā, riepām tas ir 660 eiro par tonnu, vai kādu mazāku summu, ko piedāvā apsaimniekotājs [kurš apņēmies tās pārstrādāt]. Tā kā apsaimniekotāji ir vairāki, tie konkurē, katrs cenšas dabūt pie sevis importētājus un spiež cenu uz leju. Un ja cena ir pazemināta līdz dažiem desmitiem eiro par tonnu, tad skaidrs, ka par tādu naudu neko nevar pārstrādāt. Ja tiktu samaksāts dabas resursu nodoklis, par to varētu organizēt riepu pārstrādi un utilizāciju.

Cik man zināms, Latvijas nolietoto riepu tirgus ir 15 līdz 20 tūkstoši tonnu gadā.

Normunds Niedols, SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz