Pauls Kaufmanis: Ceru, ka turpmāk no bezjēdzīgām diskujām spēsim izvairīties
Pēcreferenduma rīts ir pienācis un daudzi, iespējams, to sagaidījuši ar atvieglojuma sajūtu. Pirmkārt tāpēc, ka rezultāts ir pārliecinošs un īpašus komentārus neprasa, otrkārt, tāpēc, ka šī “par” un “pret” diskusija visdažādākajās formās pēdējo mēnešu laikā tik ļoti apnikusi, ka riebjas pat klausīties.
Protams, tagad galvenais ir jautājums: kas tālāk? Sabiedrības divas daļas tagad kā suņi pēc kārtīgas izplūkšanās varēs laizīt brūces, lai sasniegtu vismaz atkal to saskaņas un saprašanās līmeni kāds tas bija pirms Lindermans un ko uzsāka šo absurdo kampaņu. Lai gan personiskajā un sadzīves līmenī būtisku nesaskaņu nemaz nav bijis. Latvieši un krievi tāpat kā līdz šim draudzīgi sadzīvos savās darba vietās, skolās vai sporta komandās. Šī brūču laizīšana drīzāk attiecināma uz vispārinātiem uzskatiem par latviešiem un krieviem, kas atspoguļosies interneta komentāros vai šaurākā lokā pie svētku galda.
Kas notiks politikā? Cerams, ka tiks izdarīti secinājumi un pieņemti lēmumi, kas palīdzēs turpmāk no šādām bezjēdzīgām diskusijām izvairīties. Šoreiz laikam būs par maz ar grozījumiem satversmē, nosakot par kuriem pantiem nav iespējams balsojums, vai ar referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu skaita palielināšanu vai kādu citu tehnisku niansi, kas tamlīdzīgus procesus apgrūtinātu. Atzīsim, ka integrācijas politika ir aizšāvusi šķērsām, tāpēc šajā jautājumā gribētu dzirdēt konstruktīvus priekšlikumus.
Lindermans, Osipovs, Ušakovs u.c.? Pirmie divi noteikti turpinās tādā pašā garā un meklēs iespējas celt savus reitingus uz cilvēku sanaidošanas rēķina. Savu patieso seju beidzot atklāti parādījis arī Saskaņas centrs tā vadītāja personā. Domāju, ka cilvēki spēs novērtēt, ka šīs un līdzīgas aktivitātes nepalīdzēs celt labklājību Latvijā, un nākotnē šo cilvēku kaitnieciskās iniciatīvas tiks atbalstītas arvien mazāk.
Ja runā par referenduma rezultātiem, protams, nevar nepamanīt Latgales nomācošo atbalstu krievu valodai kā otrajai valsts valodai, taču par milzu pārsteigumu to saukt nevar, jo jau pagājušajā gadā Saeimas vēlēšanās Latgalē Saskaņas centru un PCTVL atbalstīja vairāk nekā puse balsstiesīgo.
Šajā kontekstā priecē kāds cits fakts – Liepājā no lielajām pilsētām ir otrs lielākais atbalsts latviešu valodai – 79,78%. Neskatoties uz to, ka mūsu pilsētā tikai 53 procenti iedzīvotāju ir latvieši. (Pirmajā vietā ir Valmiera ar 91,86% atbalstu, pilsētā ir 81% latviešu īpatsvars.)
Mūspusē ierasts, ka Saeimas vēlēšanās lielu atbalstu gūst Saskaņas centrs (pērn 26%), tādējādi varētu domāt, ka arī viņu līdera un citu biedru pārliecībai valodas jautājumā varētu sekot arī liepājnieki. Taču šis balsojums parāda, ka saskaņiešu elektrorātam Liepājā ne visas partijas idejas ir pieņemamas un svarīgāka bijusi izvēle par labu valsts pamatvērtībām.
Ko mēs referendumā esam ieguvuši? Pirmkārt, jau skaidri saprotamu nostāju valodas jautājumā un rezultātus, ko īsti nav iespējams interpretēt kā nu kuram izdevīgāk. Taču daudz svarīgāk šķiet, ka esam ieguvuši pārliecību, ka Latvijas lojālie un pamatvērtības izprotošie pilsoņi (apzināti nelietoju vārdu “latvieši”, jo PRET balsoja arī daudzi krievi, poļi, baltkrievi u.c.) spēj saliedēties, lai pasargātu savu Latviju.
Pauls Kaufmanis,
portāla liepajniekiem.lv redaktors