Kādu jau noteikti Latvijas sportistu panākumi paraolimpiskajās spēlēs iedvesmo. Mēs arī neredzīgo sporta klubā “Ezerkrasts” mēģinām cilvēkus iesaistīt, motivēt, ka sports ir iespēja izrauties, pierādīt, parādīt sevi pasaulei. Bet daudzi vai nu ir slinki, vai arī viņiem ar tādu motivāciju nepietiek.

Otra bēda – cilvēki ir aizņemti algotā darbā, viņiem nav laika. Nav mums pieejamas stipendijas, kas ļautu cilvēkiem mierīgi trenēties, neraizējoties par dienišķo iztiku un rēķiniem. Ja atlētam tas tiktu nodrošināts, iespējams, Latvijā vairāk cilvēku pievērstos sportam. Tad arī mūsu vidū būtu šādi ļaudis.

Mūsu klubs ir diezgan apmeklēts, cilvēki atnāk, kaut ko padara paši priekš sevis, arī tāpēc, lai nebūtu tikai jāsēž mājās. Bet dziļākas intereses par sportu nav.

Mēs Liepājā aktīvāk nodarbojamies ar vienu sporta veidu – šaudaunu jeb galda tenisu – neredzīgajiem, un tas pašlaik nav iekļauts paraolimpisko spēļu programmā.

Ceram, ka to kādreiz tomēr atzīs, un nākotnē tad varbūt kāds no mums, liepājniekiem, varētu tikt uz paraolimpiskajām spēlēm.

Mums ir arī vairāki citi sporta veidi, kuri nav iekļauti paraolimpiskajās spēlēs – dārts, šahs, dambrete. Diemžēl mūsu klubā nav jaunu perspektīvu sportistu, kas nodarbojas ar vieglatlētiku un varētu gūt izcilus rezultātus, to pašu var teikt par tandēma velobraukšanu. Jauniešu vispār pie mums tikpat kā nav. Vairāk nāk interesenti pirmspensijas vecumā un seniori, gan ar redzes traucējumiem, gan arī ar cita veida invaliditāti.

Iespējams, ka Liepājas jaunieši ar īpašām vajadzībām nezina par mums, tāpat kā mēs nezinām par viņiem. Nenāk viņi pie mums. Taču tā ir problēma visā Latvijā. Mūsu sporta savienībā ir tikai viens jaunietis ar redzes traucējumiem, kurš, iespējams, varētu pretendēt uz paraolimpiskajām spēlēm. Pa visu Latviju viens cilvēks!

Manuprāt, pie mums Liepājā, ja mūsu cilvēki vēlētos trenēties stadionā, gan jau pašvaldība tādu iespēju dotu. Galvenais – nav resursa, nav sportista, ar kuru strādāt. Gan jau kaut kur viņi ir, bet mēs par viņiem nezinām. Ir arī tādi, kurus vairāk interesē māksla, bet sports nesaista.

Raimonds Briežkalns, Latvijas Neredzīgo sporta savienības valdes loceklis