26.janvārī
Rīgā, dzēšot ugunsgrēku, cieta trīs glābēji. Pēc notikušā šos jautājumus esam
izrunājuši savā lokā, analizējuši, kāpēc tas tā notika. Esam nonākuši pie
saviem secinājumiem.

Arī pie mums
Liepājā, par laimi – ne daudz, bijuši gadījumi, kad, veicot dienesta pienākumus,
cietuši ugunsdzēsēji. Viens no šādiem gadījumiem bija pagājušajā vasarā, kad notika gāzes eksplozija daudzdzīvokļu mājā Vānes ielā. Tiesa gan, glābējs
traumu guva nevis sprādziena rezultātā, bet strādājot pie negadījuma seku
likvidēšanas. Paldies Dievam, nekas smags Liepājā esošo struktūrvienību
personālam nav noticis. Vismaz mana dienesta laikā.

Taču mūsu
darbs ir bīstams. Īstenībā, saņemot informāciju par jebkuru notikumu un
glābējiem dodoties uz notikuma vietām, nav zināms, kas viņus tur sagaida. Jo
jebkurā izsaukuma vietā var notikt kaut kas ārkārtējs un neparedzams. Un tam
jābūt gataviem.

Ugunsdzēsējiem
visbīstamākie ir būvju sabrukumi, konstrukciju deformācijas. Jo ikviens
ugunsgrēks konstrukciju nesamības stiprību samazina, līdz ar ko ir sabrukuma
draudi. Tās ir bīstamākās situācijas, jo, strādājot būves apakšējos stāvos, ja
augšējos stāvos ir degšana, pastāv konstrukciju sagruvuma draudi.

Tāpat bīstama
ir gāze. Glābēji regulāri saņem informāciju, ka kādā adresē – dzīvoklī vai citā
objektā – jūtama gāzes smaka. Izbraucot uz šādiem izsaukumiem, jābūt ļoti
uzmanīgiem, jo neuzmanīga rīcība – dzirkstele, slēdža iedarbināšana vai
izslēgšana – var izraisīt eksploziju. Un sprādziens attiecībā no gāzes
koncentrācijas daudzuma var būt dažāds. Jo lielāka gāzes koncentrācija, jo
lielāka eksplozija, kam būs arī nopietnākas sekas.

Protams,
ugunsdzēsēja darbs ir smags ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Jāatzīst,
ka jaunie ugunsdzēsēji, kas ir bez pieredzes, vēl īsti neapzinās riskus.
Saskaroties ar smagām situācijām, var būt arī sekas. Ir gadījumi, kad uz
glābšanas dienestu nāk strādāt cilvēki ar ilūzijām, ar motivāciju tikai glābt
cilvēkus un dzīvniekus. Reālajā dzīvē, sastopoties ar šādiem notikumiem,
ilūzijas ātri izgaist.

Ja cilvēks
psiholoģiski ar to netiek galā, tad tā jau ir problēma. Smaga situācija bija
2000.gada sākumā, kad vienā ugunsgrēkā bija ļoti daudz bojā gājušo. Vienam no
darbiniekiem minētais bija pirmais ugunsgrēks. Viņš bija ļoti smagi
psiholoģiski satriekts, taujāja: vai tā ir bieži. Paldies Dievam, bieži šādi
negadījumi nav, taču bija noprotams, ka cilvēks bija gatavs arī aiziet no
dienesta.

Turklāt ugunsdzēsēji
ne tikai dzēš liesmas, bet strādā arī zem ūdens. Arī tur, kad jāmeklē noslīkušie
cilvēki, psiholoģiskie momenti ir smagi. Arī darbs augstumā nav viegls. Kad esi
pacelts pussimts metru augstumā, tur jāpārvar šķēršļi, jāveic glābšanas darbi
vai aprīkojuma pārnešana, arī ir, ko turēt.

Tā kā glābēji
nestrādā pa vienam, bet gan vienmēr ir pārī vai brigādē, tad kopā ar mazāk
pieredzējušo vienmēr ir pieredzējušākie viņa kolēģi. Vienmēr blakus ir otra
kolēģa plecs, kas atbalsta. Un to ir jājūt! Pieredzējušie ugunsdzēsēji vienmēr
jau laikus pastāsta jaunākajiem biedriem par varbūtībām, kādas var gadīties,
atbalsta, pietur. Tāpat glābēji vienmēr pieskata cits citu, seko līdzi kolēģu
gaitām. Vienmēr ir: viens par visiem un visi par vienu.

Veicot
pienākumus, cenšamies izdarīt maksimāli labāko ar mazākām sekām. Taču, gan
atceroties savas ugunsdzēsēja glābēja gaitas, gan redzot tagad savus padotos,
jāatzīst: glābēji pieredzēto pārdzīvo sevī, iekšēji. Beidzoties notikumiem, atgriežoties
daļā, glābēji sataisa tēju, bet nepārrunā notikumus, nepārcilā atkārtoti smagos
gadījumus. Tie tiek izmesti no prāta. Tas psiholoģiski ir izslēgšanas princips,
pašsaglabāšanās. Arī vēlāk, taujāti, kā kādā notikumā bijis, glābēji nevēlas
atgriezties pagātnē, cilāt atmiņas. Viņi dara to, kas jādara.

Ja glābējs
guvis fizisku darba traumu, tiek veikta izmeklēšana. Ja tās laikā tiek
konstatēts, ka trauma gūta dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, top
lēmums par nelaimes gadījuma pabalsta izmaksu. Kopš pagājušā gada glābējiem
pieejama arī psihologa palīdzība. Visā Latvijā pieņemti darbā psihologi, tāds
ir arī Kurzemes reģiona brigādē. Tiesa gan, manā rīcībā nav informācijas, vai
kāds no glābējiem psihologa pakalpojumus izmantojis – tā ir konfidenciāla un
katra paša glābēja personīga lieta.