Pirmām kārtām es noteikti izvairītos no termina “atkarība”, jo šeit, inspekcijā, mēs to nevaram nedz konstatēt, nedz noteikt. To, vai cilvēkam ir atkarība vai nav, var noteikt tikai sertificēts mediķis. Mēs varam runāt par tiem cilvēkiem, kuri paši jūt, ka pārmērīga azartspēļu spēlēšana viņiem rada problēmas. Tādēļ šis reģistrs saucas – Pašatteikšanās personu reģistrs. Tas Latvijā sāka darboties gada sākumā.

Šajā reģistrā cilvēku skaits pastāvīgi mainās, papildinās. Tā bija arī ārkārtējās situācijas laikā, kad vairākus mēnešus visas azartspēļu vietas nestrādāja un kādu brīdi pat nedarbojās tiešsaistes azartspēļu vietnes. Iespējams, ka šajā periodā varbūt bija nedaudz mazāka aktivitāte, tomēr pieaugums ir pastāvīgs. Pašlaik reģistrā ir ap 13 300 cilvēku.

Vienlaikus ir vērojama tendence, ka cilvēki, kuri reģistrējušies Pašatteikšanās personu reģistrā, zvana mums un jautā, vai viņi var no tā izrakstīties. Daži saka: “Man šķiet, ka esmu jau izveseļojies.” Citi attaisnojas, ka tikai vēlējušies pārbaudīt, kā reģistrs darbojas, vai vispār netīšām nospieduši pogu. Iemesli izrakstīties ir dažādi, bet no reģistra var izrakstīties ne ātrāk kā pēc gada.

Mēs, protams, neesam vienīgā valsts ar šāda veida reģistru. Līdzīgi ir gandrīz visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā Lietuvā un Igaunijā. Mēs regulāri kontaktējamies ar tuvākajiem kaimiņiem un apmaināmies ar pieredzi.

Lietuvā šis reģistrs pastāv jau vairākus gadus. Lietuvas psihologi stāsta, ka nereti cilvēks pēc gada priecīgi izrakstās, bet nepaiet ne mēnesis un viņš iesniegumu raksta atkārtoti. Tas tomēr ir zināma veida atbalsts. Ja cilvēks pats nespēj atturēties no azartspēlēm, tad reģistra dēļ vismaz kādu laiku viņam spēlēt ir liegts.

Signe Birne, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece