Mūsdienu kultūrsituācijā atvērtās informācijas telpas iespaidā varam iepazīties un izvēlēties dažādu tautu svētkus un tradīcijas. Populārākie no tiem ir Helovīni, Valentīna diena, Patrika diena. Vai tās svinēt, atzīmēt un iekļaut savā ikdienas dzīvē ir katra cilvēka pārliecības jautājums.

Tomēr katram būtu jāuzņemas atbildība zināt, kas tie ir par svētkiem, no kurienes nākuši un ko tie simbolizē, nes sev līdzi. Manuprāt, vislabāk būtu painteresēties vai līdzvērtīgi svētki nav atrodami mūsu pašu kultūrā. Piemēram, latviešu maskošanās tradīcija ir tikai desmit dienas vēlāk —  Mārtiņos, kad pēc latviešu tradīcijām varam saģērbties maskās un doties ciemos.

Liela atbildība ir ģimenei, kas jaunos svētkus atbalsta vai noliedz. Visticamāk, ka ģimenēs, kurās ir spēcīgs tradīciju pamats jaunie svētki tik viegli neienāks un neiesakņosies.

Tas, ka jauniešu vidū šobrīd populāri ir atzīmēt dažādos svētkus, manuprāt, ir likumsakarīgi, jo mūsdienu populārākajā izklaidētājā un sabiedrības audzinātājā — internetā un televīzijā tiek rādītas simtiem filmu, kurās šie svētki tiek atainoti brīnišķīgā veidā, tos vizualizējot un apvijot ar burvības auru. Līdz ar to šķiet, ja arī mēs šādus svētkus svinēsim, ar mums atgadīsies līdzīgi brīnišķīgi notikumi, kas ļaus sajusties kā kino vai interneta zvaigznēm.

Ļaudis ietekmē arī veikalu piedāvājums un mārketinga triki. Man ar šausmām jāsecina, ka latviešu tradīcijām ir slikts mārketings, kas neapmierina masu kultūras vajadzības. Jāsaka godīgi, lielā mērā svētku svinēšanas tradīcijas veidojas galvenokārt ģimenēs. Man žēl, ka piekopjam svešus svētkus, bet pat nezinām paši savējos. Citādi —  katrs šodien var svinēt ko vien vēlas!

Solveiga Pētersone, Liepājas Bērnu un jaunatnes centra folkloras metodiķe, folkloras kopas “Ķocis” vadītāja