Gribat zināt, vai varam Tirdzniecības kanālu izmantot vēl vairāk? Tad varam apskatīties, piemēram, kādu Hamburgas ostas skatu, kur daždažādu peldlīdzekļu blīvums ūdenī ir fascinējošs. Vai arī var paskatīties kādu austrumvalstu foto vai video, kur ūdeņi ņudz no laiviņām, ir pat tirgus uz ūdens, un var, ejot no laiviņas uz laiviņu, pāriet pāri upei neiekrītot. Es nesaku, ka pie mums tā vajag, tikai atbildu uz jautājumu – jā, var, ja vajag!

Šogad, manuprāt, ūdeņu apgūšanu sekmēja brīnišķīgs siltums, vasara, kāda ir retums, un vaļā parautie pandēmijas aizliegumi, pēc tiem arī cilvēki rāvās izklaidēs kā traki.

Varbūt tas ir labi, jo šajā situācijā līdzīgi, kā tas ir ar attālinātās komunikācijas iespējām, kuras iemācījāmies, vajadzības spiesti, sapratām, ka daudzas citas lietas var darīt citādāk, efektīvāk un labāk.

Man patiktu, ka ūdens izmantošana būtu intensīvāka, nekā tas līdz šim ir bijis. Tradīcija un iespēja abas iet roku rokā. Līdz šim to ierobežoja varbūt vēsturiskā atmiņa, ka jūrā braukt nedrīkst, bet tie, kas ezerā, tad tikai no laivu būdām – jā, līdz šim bija visai maz ūdeņu lietotāju.

Bet pašlaik jau ir fantastiski, daudz vairāk – gan pie Atteku salas jeb pie kādreizējā jahtkluba, gan pie Makšķernieku namiņa tiek iznomātas visādas lietas, tur tiešām abos krastos ņudz dzīvība. Arī centrā ir laivas, ūdensvelosipēdi, katamarāni un supi. Un vēl tālāk ir jahtas, kuru, šķiet, arī ir vairāk nekā citus gadus, jo tā informācija, ka mums ir jauna piestātne un labiekārtojums, izplatās ātri.

Bet mums ir arī kanāla otrs krasts, Jaunā ostmala un Kaiju iela, kas tiek izmantots ļoti vāji, lai neteiktu – nemaz. Un viss posms starp tiltiem un līdz ezeram, kur vispār nekādi ūdens mala netiek izmantota. Bet ūdeņu izmantošana ir saistīta ar ļoti daudzām lietām. Jābūt tomēr aprīkotai piestātnei, kā tas ir jahtu ostā. Bet tūrisma labad – pilnīgi noteikti var un arī vajag attīstīt vairāk.

Cik zinu, arī Kārļa Zāles laukuma rekonstrukcijas projektā ir paredzētas vietas, kur varēs piestāties laivas, un, pat ja ne, to var izveidot.

Tāpēc svarīgi, lai šis centrālais laukums būtu labiekārtots un pieejams, kaut arī neviens neliedz kanālmalai pieiet arī tagad. Bet nelabiekārtotā krastmala jau neveicina neko citu kā tikai dzert aliņus un sist pudeles.

Ūdeņu izmantošana ir arī gan cilvēku finansiālo iespēju, gan izdomas un izpratnes jautājums. Peldlīdzeklis kaut ko maksā, un, ja ir vēlme un iespēja noķert zivi vai uz kaut kurieni ar laivu aizbraukt, vai paklausīties ezera koncertu, vai darīt kaut ko citu – tad jēga tikt pie laivas ir lielāka.

Uģis Kaugurs, Liepājas pilsētas arhitekts