Vairāk problēmu ir ar Igaunijas sabiedrības krievvalodīgo daļu, jo tajā daudzi gaida Krievijas ražoto vakcīnu “Sputņik V”. Tās, protams, nebūs, bet šis ir iemesls, kādēļ cilvēki neiet uz potēšanos uzreiz.

Pierobežā ir grūtāk izsekot slimības izplatībai, jo Narvā Igauniju no Krievijas šķir viens vienīgs tilts. Daudzi cilvēki to izmanto, lai dotos īsos atpūtas vai darba braucienos, un zinām, ka situācija ar Covid-19 Krievijā nav viennozīmīga, turklāt pieļauju, ka publiski pieejamie dati nav absolūta patiesība.

Tieši Narvā un valsts austrumos vispār šobrīd arvien populārāka kļūst “Johnson & Johnson” vakcīna, kurai nepieciešama tikai viena deva. Tas, cerams, situāciju ar vakcinācijas aptveri uzlabos un slimības izplatīšanos apturēs.

Igauņi, tāpat kā jūs Latvijā, ir ļoti noguruši no ierobežojumiem. Šobrīd beidzot to praktiski nav, maskas nevajag nedz sabiedriskajā transportā, nedz veikalos vai restorānos, atļauta arī pasākumu organizēšana bez limitēta apmeklētāju skaita, ceļošana ir vienkāršāka.

Ļoti priecājamies, ka tik tālu esam tikuši, un negribam atkrist atpakaļ, kad viss bija slēgts. Igauņiem ceļošanas ļoti pietrūkst, arī tā ir papildu motivācija vakcinēties.

Nedomāju, ka vakcinācija Igaunijā varētu kļūt par obligātu prasību, varbūt vien atsevišķās, sevišķi atbildīgās nozarēs, bet šobrīd tas nav valdības dienaskārtībā. Cilvēki paši brīvprātīgi izvēlas vakcinēties.

Pie mums valdība veido informatīvas kampaņas, piedāvā vairāk atvieglojumu, kas, protams, ir tikai loģiski, tā tas notiek visā pasaulē. Tāpat tiek organizētas publiskas, atvērtas vakcinēšanās kampaņas dažādās pilsētās, dažādās vietās, arī mikrorajonos. Pat vienkārši uz ielas vai pilsētas laukumā. Vari jebkurā laikā aiziet uz kampaņas stendu un saņemt vakcīnu, bet par kādām īpašām balvām vai speciālu loteriju šobrīd nerunā.

Verni Leivaks, laikraksta “Postimees” žurnālists