Vidusskolēniem eksāmenu sesija jau ir beigusies, pamatskolēniem priekšā vēl vēstures centralizētais eksāmens, kas norisināsies rīt.

Tā kā man pašai šogad audzēkņi kārto eksāmenus, tad man ir grūti bez emocijām eksāmenu grūtības pakāpi uztvert, tomēr savējie skolēni. Bet ar eksāmeniem un audzēkņiem ir ļoti dažādi – ir, kas labi sagatavojušies, tad viņiem liekas, ka eksāmeni ir viegli, ir arī otrādi. No latviešu valodas lielākā daļa skolēnu nāca ārā un teica – ak vai, cik viegls eksāmens bija! Taču, kad darbus sāka labot, izrādījās, ka nemaz tik viegls eksāmens nav bijis, tajā iekļauti dažādi “zemūdens akmeņi”, kaut ko skolēni ir palaiduši garām.

Liels kontrasts savukārt bija nākamais – angļu valodas eksāmens. Runāju ar skolotājiem, un viņi saka, ka mūsu skolā 7. klase mierīgi var nolikt 9. klases eksāmenu, pēc grūtības pakāpes tas nebija sarežģīts. Nu jau vairākus gadus angļu valodas skolotāji septembrī dod 7. klasēm pildīt eksāmenu, un bērni tiek galā. Angļu valodas eksāmena izstrādātāji citādi pieiet eksāmena veidošanai, nav tā, ka tas paredzēts, lai paķertu bērnus, tāpēc viņiem ir lielāka pārliecība, dodoties uz šo eksāmenu. Angļu valoda, protams, bērniem ir arī diezgan tuva atšķirībā no matemātikas, kas netiek katru dienu lietota.

Matemātikas eksāmenam šogad bija noteikta centralizēta labošana. Manuprāt, tas ir nevajadzīgs stress arī skolotājiem, jo rodas nepatīkama sajūta, ka mums neuzticas. Eksāmeni ir pārbaudījums ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem. Un matemātikas eksāmenam šogad grūtības pakāpe patiešām nebija tā vieglākā, tāpēc arī daudzi skolotāji to uztvēra emocionāli.

Tas nav pareizi, ka skolēns ir nācis uz konsultācijām, patiešām centies, bet tik un tā lielu daļu uzdevumu vienkārši nevar izpildīt.

Parasti ir tā sauktie “četrinieka” uzdevumi, kuros bērni vismaz ar centību var nopelnīt vērtējumu, taču šogad eksāmens jau sākās ar komplicētiem augstākas domāšanas uzdevumiem, kuros jāsavieno dažāda veida zināšanas. Ir prasmes, ko var cilvēkam iemācīt, pat ja viņam nav matemātiskās domāšanas, bet tās ir galvenokārt pamata lietas. Šajā eksāmenā matemātikā ne tik spējīgam bērnam nebija iespējas gūt kādu gandarījumu.

Tagad ir palikusi vēsture, kas gan parasti bērniem nesagādā lielas grūtības, jo tajā ir pārsprieduma daļa, kur bērns var izteikt savas domas un viedokli, tādā veidā sakrājot punktus. Arī latviešu valodā skolēns var balstīties uz pārsprieduma daļu, angļu valodā bērni daudz punktu nopelna tieši runāšanas un pārsprieduma daļā. Savukārt matemātikā šādu iespēju nav, tāpēc arī tas ir tik sarežģīts.

Viola Narbuta, Raiņa Liepājas 6. vidusskolas skolotāja un 9. klases audzinātāja