Cilvēki ieraduši pieteikt talkošanas vietas pēdējā brīdī, tāpēc ir grūti pateikt, cik liela šogad būs aktivitāte. Pagājušajā gadā pilnīgi negaidīti bija otrā lielākā aktivitāte visu 14 gadu laikā, uz talkas dienu bija pieteiktas 1400 vietas. Visticamāk, tas varētu būt kovidlaika fenomens, kad itin nekas cits nenotika un cilvēki gāja talkot.

Vakar bija piereģistrētas ap 800. Varētu būt mazāka aktivitāte, jo cilvēki var izvēlēties braukt kaut kur citur un iesaistīties citās aktivitātēs. Tomēr talkas karte pildās, ģimenes un individuāli piesaka solo talkas, kas netiek oficiāli reģistrētas pašvaldībās, cilvēki vienkārši talkos katrs savās vietās.

Šodien ir pēdējā diena piereģistrēt oficiālās talkas vietas, lai šī informācija nonāktu pie pašvaldību koordinatoriem. Ja tie šo vietu apstiprina, tad aizvedīs maisu un pēc talkas savāks. Reģistrācijas process šodien daudzās pašvaldībās tiešām izbeigsies, jo netiekot galā ar pieteikumu lielo skaitu.

Lielās talkas mājaslapā var atrast visu koordinatoru kontaktus un sazināties ar viņiem pa tiešo, varbūt izņēmuma kārtā paskatās, ka konkrētā vieta ir jāsakopj, un varētu iedot maisu.

Solo talkotājiem apstiprinājums nav nepieciešams. Mēs lūdzam atzīmēt vietu kartē, bet ļoti daudzi to nedara, vienkārši iet.

Ja sestdienas rītā rodas lielā iedvesma, veikalos “RIMI” ir pieejami solo talkotājiem paredzētie bezmaksas maisi, kurus var palūgt pret pirkuma čeku jebkurā apjomā.

Vienīgais ieteikums – solo talku maisi pašiem ir jānogādā tuvākajā oficiāli apstiprinātajā vietā, jāpaskatās talkas kartē, kur tās atrodas. Tur var pievest maisus, un pašvaldība tos aizvedīs.

Gadu no gada tiek reģistrētas tādas vietas, kuras cilvēki regulāri piesārņo, pieraduši iet un mest gružus. Šī tradīcija izskaužas ne vienā gadā. Pēc personīgās pieredzes – ja trīs gadus ļoti dūšīgi kopj, tad ceturtajā gadā piemētāšanas beidzas.

Varbūt cilvēkiem kļūst neērti pirmajiem kaut ko nomest sakoptā vietā, sacūkot. Ja jau ir netīrs, tad viņi piemet. Iespējams, šajā laika posmā mainās attieksme, pieradums. Šādu norisi ievērojuši arī daudzi pašvaldību koordinatori.

Nenoliedzami Latvija ir kļuvusi daudz tīrāka. Piesārņojumu karte pirmos astoņus gadus bija no vienas vietas nosēta ar sarkaniem punktiem, to bija daudz vairāk nekā pieteikto talkošanas vietu. Tad notika lūzums. Šodien piesārņoto vietu kartē gandrīz nekas nav atzīmēts. Tas nenozīmē, ka šādu punktu nav, cilvēki vienkārši iet tur un sakopj. Tendences ir ļoti jaukas. Kartē ļoti daudz tiek atzīmētas labiekārtošanas talkas.

Vita Jaunzeme, Lielās talkas projekta vadītāja