Voldemārs Spuņģis: Nav nekādu cerību, ka ērču būs mazāk
Līdz šim ziema kukaiņiem ir bijusi ļoti labvēlīga, gan labajiem, gan sliktajiem – visiem spēles noteikumi ir vienādi.
"Kurzemes Vārds"
Un arī ērcēm ziema bija labvēlīga. Kad mums bija bargie sali, sniegs izolēja no lielā aukstuma augsni, kurā pārziemo lielākā daļa kukaiņu. Sniegs palīdzēja gan augiem, gan kukaiņiem, un viņiem visiem ziemot bija ļoti labi. Bez tam zeme bija sasalusi tikai plānā virskārtiņā.
Līdz ar to nav nekādu cerību, ka ērču mums būs mazāk.
Pirmās ērces jau ir reģistrētas – dzīvniekiem bija piekodušās jau 21.februārī. Ērču suga, kas suņiem izplata bīstamo slimību babeziozi, Latvijā ir ienākusi pēdējos divdesmit gados. Vainīga ir ornamentētē pļavērce. Šī suga pie mums jau ir pietiekami aklimatizējusies, un arī tai ziemā būs klājies pietiekami labi.
Tāpat būs ar odiem. Mums ir vairākas ziemojošo odu sugas. Viņi vēl nav modušies, tam odiem vajag padsmit grādus plusos. Liela daļa odu ziemo olas stadijā.
Pavasarī, kad ūdeņi uzsilst, kāpuriņiem būs vajadzīgas kādas divas nedēļas, lai attīstītos jauna odu paaudze, dabā viņi varētu parādīties apmēram maijā.
Knislīši, kas novēroti dejojam pašās februāra beigās, ir tā sauktie ziemas odi, kuri pārziemo pieauguša kukaiņa stadijā. Agrā pavasarī viņi veido tādus kā spietiņus, sapārojas un taisās uz olu dēšanu, pēc tam mirst.
Kukaiņu dzīvē korekcijas vēl var ieviest marts. Ja uznāktu stiprs aukstums un pliksals, tas samazinātu gan mums tīkamo, gan netīkamo insektu daudzumu. Bet daži grādi mīnusā gan neko nemainīs.
Tāpēc es iesaku arī šogad potēties pret ērču encefalītu. Cerams, ka būs jauka vasara!
Voldemārs Spuņģis, entomologs