Tuvojoties mācību gada sākumam visvairāk jau jāsatraucas tieši par bērnu drošību, uzvedību uz ielas, jo par to, ka bērni visādā ziņā ir gatavi atgriezties skolā, šaubu nav. Visas vasaras garumā viņi atkārto skolā apgūto, lai nerastos pārāk liels atslābums. Bērni veic gan dažādus rakstīšanas, rēķināšanas uzdevumus, gan nodarbojas ar rokdarbiem – zīmē, griež, līmē.

Kaut arī Latvijā ir bezmaksas izglītība, tik un tā vecākiem nākas pirkt dažādus mācību materiālus gan skolēniem, gan bērnudārzniekiem. Skolai jāpērk dažādas burtnīcas, citi mācību līdzekļi, tā kā pēdējo gadu laikā nekas diži nav mainījies. Taču tas galīgi nesatrauc, jo zinām – ir jāpērk un viss. Arī bērnudārzā ejošajam bērnam nepieciešami dažādi mācību materiāli, taču arī par tiem lielā mērā parūpējas pašvaldība. Principā tas ir izvēles pasākums – var gan pirkt, gan nepirkt citus materiālus. Viss atkarīgs no pašu ieskaties par to, vai vēlas, lai bērns darbojas papildus vai lai iztiek ar iedoto. Bērniem taču vajag ar ko strādāt, jo cik nu pašvaldība spēj, tik iedod, taču ne vienmēr ar to pietiek. Tas ir ikdienišķs sadzīves pasākums – ja ir bērni, tad vienmēr būs jāpērk. Kad vecākais bērns gāja bērnudārzā, atceros, ka nācās pirkt pat tualetes papīru un salvetes, tagad taču tādu prasību vairs nav.

Protams, lietas mainās un arī pašvaldība dod arvien vairāk, taču gribētu, lai labāk tiek sakārtots nodarbinātības jautājumus, lai cilvēki varētu strādāt Liepājā, lai ir atbilstoša vide ģimenēm. Ja tev ir darbs, tu esi labi atalgots un neviens nemēģina tevi apkrāpt, tad taču viss ir kārtībā. Ja ir atbilstoša situācija, es jau pats varu nopirkt bērniem skolas gaitām nepieciešamo. Nodarbinātības jautājums ir pats sāpīgākais, taču tas ir vairāk globāli risināms jautājums, jo tā jau nav tikai Liepājā. Tā ir visur.

Pašvaldība jau ģimenēm nāk pretī – piešķir dažādus pabalstus pirmklasnieku vecākiem, daudzbērnu ģimenēm, maznodrošinātajiem. Arī interešu izglītības izmaksas ir zemas – dēls iet gan sporta, gan mūzikas skolā, jo uzskatu, ka to var atļauties gandrīz jebkurš no vecākiem. Pašiem jānopērk tikai nepieciešamie materiāli, instrumenti vai ekipējums, taču nepieciešamības bērniem ar sasniegumiem bieži vien arī finansē pašvaldība, īpaši sportistus. Bērnus vajag laist dažādos pulciņos, jo pilsēta reāli bērniem dod daudz – izvēle ir plaša. Kā citādi, lai bērns izglītojas? Ielu slīpētāju mums pilsētā netrūkst.

Zintis Krūmiņš, četru bērnu tēvs