Pieaugušie apgalvo, ka mūsdienu bērni vairs negribot lasīt grāmatas. Vieglāk viņiem esot atrast internetā kādas interesantas spēles, labākajā gadījumā noskatīties klasiķa darba ekranizējumu.

Tāpēc vietā jautājums: vai tad skolā vairs neliek izlasīt tā autora darbus, par kuriem mācās literatūras stundās?

“Kultūras Pulss” meklēja atbildi uz jautājumu, vai skolā bērniem izvirza prasības izlasīt tā autora grāmatu, kas iekļauta literatūras stundu programmā, un vai bērni uzdoto pilda.

Dators pret “Grega dienasgrāmatu” – 1:1

Skolas vecuma bērnus tagad, kad vēl rit vasaras brīvdienas, var sastapt pludmalē un Jūrmalas parkā, bērnu laukumos, draugu pulciņā pastaigājamies pa ielu un arī… bibliotēkās.

 Visai bieži bibliotēku “Vecliepājas rūķis” apmeklē četri brāļi Rozenbergi. Ēriks mācīsies 3. klasē. Zēns teic, ka viņam pa vasaru bijis jāizlasa grāmatas un viņš ir tās lasījis. Aivars mācīsies 4. klasē, arī viņam pavasarī, skolu beidzot, uz lapiņas uzrakstīts, kādas grāmatas vasarā vajadzētu izlasīt. Mareks skolas gaitas uzsāks 6. klasē, viņam neesot dots nekāds saraksts, bet viņš pats apskatās, kādas grāmatas interesantas, priekšroku dod tām, kurās rakstīts par ceļojumiem. Jānis, mazākais no brāļiem, nāk uz bibliotēku līdzi lielajiem, jo te ir ne tikai grāmatas un žurnāli, bet arī datori. Pie tiem viņi visi četri kavējas visilgāk. Un, protams, pirmais, pie kā ķeras brāļi, ir tīmeklī pieejamās spēles.

Tīna mācīsies 5. klasē. Viņa teic, ka neesot bijis uzdots pa vasaru izlasīt noteiktu skaitu grāmatu. Viņa ņem bibliotēkā to, kas pašai patīk, kas šķiet interesants. Pastāsta, ka lasa dažādus stāstus – patīk “Grega dienasgrāmata”, grāmatas par Neganto Niku un citas.

Rolands ir 8. klases skolnieks. Puisis teic, ka viņam nav bijis uzdots noteikti izlasīt tās vai citas grāmatas, vismaz ne literatūras stundās vajadzīgās. Esot ieteikts izlasīt par tādiem notikumiem, kas tiks apskatīti vēstures stundās. Viņš labprāt pārlapo komiskus, patīk Māra Runguļa darbi. Savukārt vidusskolniece Maija plauktā meklē otro daļu Kristīnes Ulbergas-Rubīnes sarakstītajam darbam “Es grāmatas nelasu”.

Jārēķinās ar ierobežotu eksemplāru skaitu

Liepājas bibliotēku darbinieces pastāsta, ka viņu pieredze rāda: skolēniem ir iedoti saraksti ar ieteicamo literatūru, kuru vēlams pa vasaru izlasīt. Vārdu savienojums obligātā literatūra gan atmests, lai lieki netraumētu jaunos lasītājus.

Bibliotēkas “Vecliepājas rūķis” bibliotekāre Edīte Vespere dalījās savos novērojumos. Skolas bērniem, sākoties vasaras brīvdienām, iedod līdzi ieteicamās literatūras sarakstus. Tad nu centīgākie zēni un meitenes jau jūnijā nāk uz grāmatu krātuvi, lai izpildītu uzdoto. Savukārt ir bērni, kas sarosās tad, kad tuvojas jaunais mācību gads.

“Reizēm šie ieteicamās literatūras saraksti ir tik plaši, ka pat mums šķiet, ka skolotājs par daudz licis bērniem brīvdienās izlasīt. Citiem saraksts īsāks,” sacīja E. Vespere. Jauninājums esot tāds, ka literatūras stundās iekļautas to autoru grāmatas, kuras atzinīgi novērtējusi “Bērnu žūrija”. Taču tas rada problēmas. “Mums jaunāko, pēdējos gados izdoto grāmatu eksemplāru bibliotēkā ir pa diviem trim. Un, ja kāda autora konkrētu darbu vēlas izlasīt kaut vai vienas skolas divu paralēlo klašu skolēni, tad veidojas lielas rindas, lai tiktu pie tā. Tāpat mēdz būt arī ar citu autoru, ārzemju un pašmāju klasiķu darbiem, un jaunajiem lasītājiem jāgaida, kad tās atnesīs atpakaļ,” pastāstīja bibliotekāres.

Aija Jansone no bibliotēkas “Varavīksne” arī novērojusi, ka bērni nāk un izvēlas grāmatas pēc skolas līdzi iedotā saraksta. Lielāka rosība jūtama tieši augustā, kā nekā mācību laiks pie durvīm.

Taču ir grāmatas, kuras skolēni izvēlas, vai tās kāds uzdevis lasīt vai ne. No mūsdienu bērnu un pusaudžu rakstniekiem bērnu iecienītas ir Māra Runguļa un Valda Rūmnieka grāmatas. Fenomens – Džefa Kinnija “Grega dienasgrāmata“. Tā patīk gan meitenēm, gan zēniem. Ir pat puikas, kuri ar šo grāmatu ir atsākuši lasīt. Bibliotēku darbinieki novērojuši, ka to prasa un lasa pat tādi bērni, kas uzskatāmi par nelasītājiem. Tāds pats interesants fakts ir ar grāmatu “Es nelasu grāmatas”. Mazajiem lasītājiem patīk arī Māra Putniņa grāmatas par mežonīgajiem pīrāgiem.

“Vēl varu piebilst, ka sākumskolas, arī 5. un 6. klašu meitenes ir iecienījušas Ineses Zanderes, Dagmāras Geisleres, Māras Cielēnas darbus, aptuveni 6., 7., 8. klases skolēni – Māra Runguļa, Žaklīnas Vilsones darbus, jaunietes iecienījušas fantāzijas grāmatas,” turpināja A. Jansone. “Mazākiem bērniņiem patīk grāmatas par kurmīti – “Kurmītis un māmiņa”, “Kurmītis un bikses”, par Pelēnu Peksi, kā arī grāmatas, kurās ir multfilmu sižets, kā “Sapinušies”, “Ledus laikmets”.”

Bez uzspiešanas

Valsts Liepājas 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājs Normunds Dzintars pastāstīja, ka viņš nedod līdzi skolēniem ieteicamās literatūras sarakstu, bet vienkārši ieteic vasarā lasīt grāmatas. Kad skola sākusies, skolotājs literatūras stundās rīko pārrunas, rosina domrakstos paust attieksmi pret izlasīto, rakstot esejas vai recenziju.

“Mēs jau mācību procesā daudz lasām. Iesaku izlasīt ne tikai tās grāmatas, kas aprakstītās mācību grāmatā, bet pašam izvēlēties to, kas šķiet interesants,” pastāstīja N. Dzintars. Vai skolēni lasa? Uz šo jautājumu skolotājs atbildēja, ka ir bērni, kas lasa biezas jo biezas grāmatas, un ir tādi, kas labi ja kādu kalendāru izlasījuši. Toties netrūkst tādu zēnu un meiteņu, kas paši ļoti labi raksta literārus darbus.

Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolas skolotāja Simona Stalidzāne atzina, ka viņa daudz neaizraujas ar garu ieteicamās literatūras sarakstu sagatavošanu. Tomēr uzdevums vidusskolēniem ir dots. Vienpadsmitās klases audzēkņiem jāizlasa kāds no 19. gadsimta autora darbiem pēc savas izvēles. Bet divpadsmito klašu skolēniem ietikts izlasīt Ēriha Marijas Remarka darbus.

Vai skolotājam ir jābūt lietas kursā par tiem darbiem, kas interesē bērnus un pusaudžus? N. Dzintars uzskata, ka noteikti jābūt. Un pašam jāizlasa gan jauniznākušie darbi, gan grāmatas, kurās mācību laika saspringtajā grafikā nav iznācis izskatīties. Skolotājs vasarā izlasījis Ojāra Vācieša Kopoto rakstu 10. sējumu “Vēstules”, Evitas Sniedzes jaunākās grāmatas.

Skolēnu lasītāko grāmatu TOP–3

1. Džefs Kinnijs “Grega dienasgrāmata“.
2. Kristīne Ulberga-Rubīne “Es grāmatas nelasu”.
3. Žaklīnas Vilsones piedzīvojumu grāmatas.

Daina Meistere,

Ģirta Gertsona foto

Brāļi Mareks, Aivars un Jānis ceļu uz bibliotēku mēro arī vasarā.

Tīne plauktā atrod grāmatu, kas viņai patīk.