Vasara ir beigusies. Un līdz ar to noslēdzas brīvdabas sarīkojumu un festivālu sezona. Kāda tā bija? To aicinājām izvērtēt četriem ar kultūras dzīvi saistītiem cilvēkiem.

Pietrūkst sarīkojumu bērniem

“Liepāja vasarā ir bagāta ar daudziem festivāliem un pasākumiem. Neskatoties uz to, ka finansiālā situācija nebūt nav spoža, festivāli tomēr turas un pat rodas jauni, un arī tiem ir apmeklētāji. Tas nozīmē, ka liepājnieki un pilsētas viesi tomēr prioritāšu sarakstā kultūru ir atstājuši,” secina Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna. Lai gan kopumā par festivāliem viņa izsakās ļoti atzinīgi, tomēr katram no tiem ir kas uzlabojams.

Šā gada festivālu vasara iesākās maijā ar “Līvas ciemu”, kurš šogad tika papildināts ar etnomūzikas festivālu. Runājot par to, L. Vīksna teic, ka būtu jāpārdomā divas lietas. “Pirmkārt, vai festivāls ir nepieciešams trīs dienu garumā. Manuprāt, pietiek ar divām dienām. Visas aktivitātes, racionāli saplānojot, noteikti var ielikt divās dienās. Otrkārt, jāapsver etnomūzikas festivāla sākuma laiks. Apmeklētāji norādīja, ka bijis grūti izvēlēties prioritātes – skatīties amatnieku izstrādājumus un meistardarbnīcas vai klausīties mūziķus. Festivāla etnomūzikas grupu uzstāšanās, visticamāk, jāsāk vēlāk vakarā.”

Nākamais vērienīgais pasākums bija ģimeņu svētki “Lielmutis Fricis un Lielmute Marta”. Finansējuma trūkuma dēļ tas šogad nebija tik vērienīgs kā iepriekš, tomēr izdevies saglabāt divus galvenos akcentus – dziedāšanas svētkus un deju svētkus. “Šogad deju svētkus pilnībā organizēja Bērnu un jaunatnes centrs, kas izrādījās izcili sadarbības partneri. Deju svētki, manuprāt, izdevās ļoti labi,” uzslavē L. Vīksna.

Zinot Liepājas laika apstākļus, svētku rīkotāji par dziesmu svētku norises vietu bija izvēlējušies Rožu laukumu, apsverot, ka tur dziedātāji būs pasargāti no vēja. Taču svētku norises diena maijā izrādījās viena no retajām siltajām, un labi gribētais pārvērtās pretējā efektā, respektīvi, bērni cepās kā uz pannas. “Tātad ir jāpārdomā drusciņ šī dziedāšanas vieta. Ļoti ceru, ka estrādes “Pūt, vējiņi!” rekonstrukcija virzīsies uz priekšu un varēsim atgriezties atkal pie norises parkā,” piebilst L. Vīksna.

Tāpat kā citus gadus koncertestrādē tika atzīmēti Līgo svētki, ko šogad organizēja Tautas mākslas un kultūras centrs. “Liepājnieki jau ir pieraduši, ka Līgo vakaru var pavadīt arī pilsētā un tas būs gana autentiski, krāšņi un interesanti. Ir visai daudz pilsētnieku, kuri izvēlas svinēt pilsētā, tāpēc šī tradīcija jāturpina, kaut arī šis pasākums izmaksā visai dārgi,” apgalvo L. Vīksna.

Jūlijā notiekošos Jūras svētkus arī šogad papildināja mākslas plenērs un starptautiskais ielu teātra festivāls “Zeme. Debess. Jūra”, bet jaunums bija “Lielais ēdamgalds”. “Runājot par nākamo gadu, būtu jāapsver, vai arī turpmāk iekļaut ielu teātra festivālu Jūras svētku norisēs. Jo šis festivāls ir izaudzis pietiekami liels un profesionāls, lai tam varbūt meklētu kādu atsevišķu laiku, lai cilvēki neapjuktu tajās daudzajās norisēs,” rosina L. Vīksna.

Viņa neslēpj, ka īsti neattaisnojās plenēra norise Romas dārzā: “Bijām cerējuši, ka būs drusciņ vairāk skatītāju. Iespējams, reklāmas bija par maz un cilvēki nepamanīja, ka viena no šā pasākuma dienām notiek šeit, lai gan vieta ir ideāla.”

Savukārt pirmo reizi notika festivāls “Summer Sound”. Neskatoties uz to, ka bija slikts laiks, pēc L. Vīksnas domām, tas tomēr ļoti veiksmīgi startēja: “Festivāls bija pārdomāts, skatītājiem piedāvāja ļoti daudz interesantu aktivitāšu, un visas grupas, kas uzstājās, bija patiešām laba līmeņa un spēlēja dzīvajā. Apskaņošana bija ļoti laba, un arī teritorija bija iekārtota pārdomāti.” Tāpēc Kultūras vadītāja ir priecīga, ka organizatori nākamgad turpinās rīkot šo festivālu, vienīgi to pārceļot uz jūlija sākumu.

Bet jau vairākus gadus notiek klasiskās mūzikas festivāls “Liepājas vasara”, kas šogad piedāvāja gan kamermūzikas, gan vērienīgus koncertus estrādē “Pūt, vējiņi!” ar augstas klases mākslinieku piedalīšanos. L. Vīksna uzskata, ka šis festivāls noteikti jāsaglabā: “Ja kāds šaubās, vai Liepājā ir pietiekami daudz klasiskās mūzikas klausītāju, tad gan šis festivāls, gan Liepājas Simfoniskā orķestra koncerti, kas notiek rudens un ziemas sezonā, pierāda, ka tiem ir stabils apmeklētāju loks. Prieks, ka vasarā šā festivāla apmeklētāju vidū varēja dzirdēt ļoti daudz citu valodu. Tas nozīmē, ka arī tūristi to ir pamanījuši un novērtējuši.”

Šovasar no aprites neizkrita arī Fonteina festivāls, kurš iekarojis stabilu vietu kultūras un izklaides dzīvē. “Festivāls ir ļoti interesants, pašai arī bija vairāki patīkami pārsteigumi grupu ziņā. Organizatori arvien spēj atrast kādu odziņu – ko iepriekš neredzētu un nedzirdētu. Kādam var nepatikt mūzikas stils, kas tiek piedāvāts šajā festivālā, bet nevar noliegt, ka visas šīs grupas ir kvalitatīvas savā žanrā,” uzsver L. Vīksna.

Vēl viens šās vasaras jaunums ir festivāls “VIA BALTICA”, kas piedāvāja piecus izcilus koncertus. “Dacei Bluķei izdevās atvilināt uz Liepāju augstas raudzes māksliniekus. Katrs koncerts bija kā tāda spoža pērle, un cilvēki, kas apmeklēja šos koncertus, bija sajūsmā par dzirdēto. Novēlu izturību un veiksmi turpmāk, šo festivālu rīkojot. Tam noteikti ir nepieciešams Kultūras pārvaldes atbalsts, par ko mēs arī vienosimies,” saka L. Vīksna.

Augusta beigās notika ātruma festivāls “Kurzeme”, kas piedāvāja arī dažādas ar kultūru saistītas un visai netradicionālas aktivitātes, kurās bija iesaistīti Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas studenti. “Tas ir pozitīvi, ka Jauno mediju mākslas studenti ar savām idejām un paveikto var ne tikai universitātē palepoties, bet to ierauga daudz plašāks cilvēku loks,” uzskata L. Vīksna.

No Ātruma festivāla kultūras pasākuma apmeklētājiem viņa gan dzirdējusi, ka ne visas norises arī notikušas, ka ne viss sācies laikā un bijis tā, kā aprakstīts. Taču tās ir uzlabojamas lietas.

L. Vīksna pie trūkumiem pieskaita to, ka Liepājā vasarā par maz ir sarīkojumu bērniem un ģimenēm ar atvasēm.

Bezmaksas svētki izkonkurē koncertus

“Vasarā vairāk pasākumu notiek brīvā dabā, un siltajos mēnešos pēc biedrības nama telpām nav pieprasījuma. Kad sāka remontēt lielo zāli, jūnijā pārgājām strādāt uz estrādi “Pūt, vējiņi!”,” saka Latviešu biedrības nama vadītāja Vita Hartmane. Pēc viņas teiktā, atšķirībā no citiem gadiem tur šogad iztrūka vietējo koru dziesmu svētki un Latvijas baptistu dziesmu svētki. “Lielie formāta pasākumi estrādei “Pūt, vējiņi!” piestāv, tāpēc žēl, ka to nebija,” secina V. Hartmane. Tāpēc viņa priecājas, ka estrādē notika grandiozs festivāla “Liepājas vasaras” atklāšanas koncerts ar Raimonda Paula un Liepājas Simfoniskā orķestra piedalīšanos. “Pēc tam bija vairāki salidojumi un sadziedāšanās svētki gan Kurzemes reģiona, gan visas Latvijas mērogā, piemēram, festivāls “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”, kurā piedalījās pašdarbnieki ar dzirdes traucējumiem no visas Latvijas, un Kurzemes zonas pensionāru Jāņu ielīgošana,” viņa atgādina.

 Saistībā ar Latvijas turneju, Liepājas estrādē koncertu sniedza arī aktieru duets Jānis Jarāns un Dainis Porgants un apvienība “Hameleoni” ar vairākiem kolēģiem. “Vēl bija paredzēti divi, trīs mazāki koncerti, bet, tā kā netika izpārdots tik daudz biļešu, lai pasākums atmaksātos, tos atcēla. Arī Riču ģimene pārcēla koncertu uz biedrības namu, kur ir infrastruktūra un tāpēc nav papildu izdevumu,” skaidro V. Hartmane.

Viņa vēl papildina, ka pēdējos gadus vasarā ir daudzi bezmaksas publiski pasākumi, notiek Rīgas, Ventspils, Aizputes un Kuldīgas pilsētas svētki, uz kuriem dodas daudzi liepājnieki Tāpat pašu mājās par velti var apmeklēt festivālu “Līvas ciems” un Jūras svētkus. “Visi šie svētki un festivāli ir ļoti labi sagatavoti un tie ņem virsroku pār neliela formāta koncertiem, uz kuriem ierodas no 200 līdz 300 cilvēku. Koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” tiem ir par lielu. Tāpēc esmu priecīga, ka metu konkursa uzvarētājdarbs paredz, ka estrādes teritorijā būs gan lielā, gan mazā skatuve. Pēdējā mums ļoti noder, kaut vai akustiskiem vasaras džeza koncertiem, kuriem, manuprāt, būtu liela piekrišana.”

Ar neērtībām jāsamierinās

Mūziķis un producents Guntis Kolerts uzskata, ka šovasar koncertu, pasākumu un festivālu klāsts Liepājā bijis pietiekošā daudzumā un katrs varēja atrast savām vēlmēm un gaumei ko atbilstošu. “Katram festivāla un koncerta rīkotājam ir savas veiksmes un neveiksmes, kā arī kļūdas. Domāju, ka katrs rīkotājs tās pats ļoti labi zina, bet kopumā vasaru vērtēju kā izdevušos un novēlu visiem pasākumu rīkotājiem veiksmi un radošas idejas ne tikai nākamās vasara festivālos, bet visa gada garumā.”

No aizvadītās vasaras sarīkojumiem G. Kolerts producēja un uzstājās Liepājas Simfoniskā orķestra organizētajā festivālā “Liepājas vasara”. “Domāju, ka festivāls izdevās, par ko liecina gan skatītāju pārpildītā “Hotel Promenade” Hika zāle, kur notika kamermūzikas koncerti, gan labi apmeklētie koncerti ar Raimondu Paulu un kamerkori “Kamēr”, Gidonu Krēmeru, Sonoru Vaici, Valsts akadēmisko kori “Latvija” un citiem. Tas, ka festivāls ilgst vairāk nekā trīs mēnešus, šķiet, patīk arī klausītājiem. Esmu pārliecināts, ka orķestris šo tradīciju turpinās,” saka G. Kolerts, piebilstot, ka iesāktais jāturpina arī pārējiem Liepājas festivāliem.

“Protams, daži pasākumi sagādā neērtības iedzīvotājiem. Bet, ja gribam Liepāju redzēt kā attīstītu, kulturālu un bagātu pilsētu, tad šīs neērtības ir jāpieņem kā pašsaprotamu lietu,” norāda G. Kolers.

Arī dziedātāja un sarīkojumu organizatore Agnese Zīverte apgalvo, ka šī vasara mūzikas pasākumu ziņā viņai ļoti patikusi. Pasākumu bijis daudz, un lielu daļu no tiem viņa apmeklējusi. “To darīju vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka gribas būt klāt, savām acīm redzēt, nevis pēc tam komentārus lasīt. Otrkārt, es ļoti mīlu Liepāju un katru gadu arvien vairāk ar to lepojos. Man ir svarīgs viss, kas šeit notiek. Treškārt, šeit notiekošie festivāli un vērienīgie sarīkojumi ir patiešām kvalitatīvi,” uzskata A. Zīverte.

Jautāta, kā viņai tomēr vēl pietrūkst, viņa atzīst, ka ik gadu skumst pēc festivāla “Liepājas dzintars” un Liepājā nav klubu, kas viņai patiktu, kur arī vasarā varētu izklaidēties un baudīt mūziku kopā ar saviem vienaudžiem.

Uzziņai 

Festivālu apmeklētāju skaits
“Summer Sound” – 20 000 (uz katru dienu)
“Liepājas vasara” – 3 500
“Fontaine Festival” – 2500
“Via Baltica” – 350

Inita Gūtmane,