Dzīvās gleznas piedāvā citu skatu uz simbolisma mākslas darbiem
Jauns mākslas darbs, kas tapis simbolisma laika glezniecības, mūzikas un dzejas simbiozē, – tā dzīvo gleznu izstādi “Simbolisms”, kas no sestdienas, 3. oktobra, būs skatāma Liepājas muzejā, raksturo viens no tās producentiem Ivo Valdovskis. Latviešu klasiķu mākslas darbi atdzīvojas, redzam, kā gleznās čalo pavasara ūdeņi un kokus pluina rudens vēji. Vienlaikus varam baudīt 20. gadsimta sākuma dzeju un mūziku.
Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Jaunās krāsās, skaņās un kustībā šajā izstādē uzmirdz vairāk nekā 40 latviešu vecmeistaru Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Pētera Kalves, Rūdolfa Pērles un citu autoru darbi, kas savulaik izstādīti Orsē muzejā Parīzē.
Pianists Andrejs Osokins ieskaņojis melodijas katram mākslas darbam un visam priekšnesumam kopumā, interpretējot triju izcilo latviešu simbolisma laika komponistu Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa un Jāņa Mediņa darbus. Unikālo skaņu celiņu papildina Edvarta Virzas, Fallija un Zemgaliešu Birutas dzeja, ko ierunājuši aktieri Sandra Kļaviņa, Voldemārs Šoriņš un Jēkabs Reinis.
Viens no iemesliem šāda projekta radīšanai bijis meklēt veidus, kā ieinteresēt jauno paaudzi un cilvēkus, kuri pārliecināti, ka māksla nav domāta viņiem.
I. Valdovskis stāsta: “Paspēlējoties ar formu, projekta māksliniekiem ir izdevies radīt mākslas darbu pašu par sevi, kas vairs nav tikai mākslas vai tikai mūzikas mīļotājiem, tas ir universāls produkts. Izstāde ne tikai saglabā šo darbu māksliniecisko vērtību, bet palīdz cilvēkiem pavērt jaunu skatu uz tiem.”
Projekta autori nepretendējot ar to aizvietot dzejas lasīšanu vai mūzikas klausīšanos, bet gan gribot iedvesmot skatītājus iet tālāk, atrast un noformulēt, kas katram ir māksla.
Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla uzskata, ka ar šādu multimediālu izstādi var labāk uzrunāt jauno paaudzi un izstāstīt tai par latviešu profesionālās mākslas pirmsākumiem, par dzeju, par mūziku. “Tas viss kopā ir tik emocionāli, ka nevar atstāt vienaldzīgu. Jauniešiem, kas nāk uz muzeju, tradicionālais klasiskais produkts varbūt neliekas tik saistošs. Šeit dažādie mākslas veidi ar projekciju starpniecību varētu ieinteresēt,” viņa stāsta.
Uz muzejpedagoģijas nodarbībām un izstādi tiek aicinātas arī skolēnu grupas.
Cilvēki, kas noskatījušies performanci, norāda, ka mākslas nepārzinātājs tā arī neuzzina, kurš ir konkrētajā brīdī redzamās gleznas autors, kura dzejnieka vārsmas un kura komponista mūzika skan. I. Valdovskis atzīst, ka pašā sākumā nezinājuši, kā šo jautājumu atrisināt. Tā kā skatītāji gribējuši zināt, kas ir šie autori, arī mākslas darbu zemtekstus, kurus ne vienmēr ir iespējams nolasīt, tad izlemts izveidot un pārdot izstādes brošūru.
Projekts tapis, biedrībai “Live Latvija” sadarbojoties ar digitālo izstāžu namu “Lumiere”. Multimediju darbā izmantoti mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Zuzānu kolekcijas un privātkolekcijām.
Izstāde aplūkojama līdz 27. decembrim.