Koncertzāles “Lielais
dzintars” vārds pēdējā gada laikā skanējis īpaši bieži,
un jau kopš gada sākuma gaidījām, kad izziņos tā atklāšanas
programmu rudenī un kāda tā būs. Nu tā ir kļuvusi zināma.
Programma šķiet bagātīga dažādu gardēžu gaumei, turklāt kā
gards un vasarīgs aperitīvs pirms tam tiek solīts mākslas forums
“Atklāj savu dzintaru!” augustā. Iepazīstinām arī jūs
ar piedāvājumu, lai varat jau laikus plānot arī izdevumus.

Atklāt savu dzintaru

Mākslas forums “Atklāj
savu dzintaru!”, kas ieskandinās samērā drīzo koncertzāles
“Lielais dzintars” atklāšanu, norisināsies no 6. līdz
29. augustam. Tā galvenā ideja, kā norāda SIA “Lielais
dzintars” valdes priekšsēdētāja Baiba Bože, ir parādīt,
ka mākslinieciskās izpausmes “Lielajā dzintarā” būs
ļoti dažādas. “Nereti valda priekšstats: jūs taču ceļat
akustisku koncertzāli, tur būs tikai simfoniskās mūzikas
koncerti. Ar šo forumu mēs plašākai sabiedrībai vēstīsim, ka
mākslinieciskie žanri tajā būs ļoti daudzveidīgi,” saka
B. Bože. Forums būs vasaras ievadakords koncertzāles
atklāšanai rudenī un iespēja klausītājiem bagātināt vasaru.
Vairākas norises gaidāmas arī zem klajas debess.

Mākslas forumā būs
astoņi spilgti notikumi. To atklās “Romas dārzā”, ko
B. Bože uzskata par ideālu un līdz galam nenovērtētu vietu
vasaras kamerkoncertu norisēm. Divus vakarus tajā notiks laikmetīgi
kamermūzikas koncerti: vienā – Valta Pūces un Artūra Cingujeva
multimediāls kamermūzikas koncerts “Teleports”, bet otrā
– Arnolda Šēnberga melodrāma “Mēness Pjero”, kurā,
starp citu, piedalās arī Ints Dālderis. Foruma laikā gaidāmi arī
citi koncerti, piemēram, Melngaiļskolas bigbenda uzstāšanās un
simforoks “Leģenda par dzintaru”, ar ko forums izskanēs.
Solisti būs pazīstamie mākslinieki Elīna Šimkus, Jānis Apeinis,
Daumants Kalniņš un citi.

Uzsverot to, ka
koncertzāle būs vieta dažādām mākslas formām, foruma laikā
notiks laikmetīgās mākslas izstādes. Tēlnieks Egons Perševics
gatavo personālizstādi Liepājas muzejā, savukārt otrs būs
mākslas objektu kopums, ko interesenti aicināti atrast dažādās
pilsētas centrālajās vietās. Foruma rīkotāji norāda, ka divus
tēlniecības objektus un vienu sienas gleznojumu garām palaist
nebūs iespējams. Sienas gleznojums, ko mākslas foruma laikā
mākslinieki Ēriks Caune un Dainis Rudens gleznos uz vienas no
centrālajām brandmūra sienām pilsētā, kļūs par dāvinājumu
pilsētai.

Savukārt dejas un teātra
žanru iezīmēs divi notikumi. Indras Reinholdes baletam “Iedomu
spēles” būs pasaules pirmizrāde. Un kā īpašs notikums
gaidāma labi zināmās Liepājas teātra izrādes “Pūt,
vējiņi!” norise brīvdabā Karostas manēžā. Sākotnēji gan
bijusi grandioza iecere veidot skatuvi virs kanāla, taču tās
izmaksas ir milzīgas, tādēļ radusies ideja apdzīvot Karostu.
“Brīvdabas izrādes citviet Latvijā ir ļoti iecienītas, tās
brauc baudīt kultūras tūristi no citām vietām. Domāju, tas būs
lielisks piedzīvojums arī tiem, kas izrādi jau redzējuši,”
saka B. Bože.

Vispirms viesiem

Aiz kalniem nav arī
rudens, kad vairāk nekā divu mēnešu garumā zāli pēc zāles
atklās jauno mūzikas citadeli. Atklāšanas programmas
mākslinieciskās koncepcijas veidotājs Ints Dālderis stāsta, ka
ideja ir parādīt bagātīgo vietējo mūzikas kultūras slāni, kas
bijis pirms “Lielā dzintara” un kas ir veidojis vajadzību
pēc šādas koncertzāles Liepājā. “Taču mēs labi saprotam,
ka Liepāja neatrodas izolētas vietā – tā atrodas Kurzemē,
Latvijā, Baltijas reģionā un visā Eiropā. Šāda līmeņa
kultūras infrastruktūra ir ne tikai lokālas, bet visas Eiropas
nozīmes. Un, visticamāk, bez tiem līdzekļiem, ko Eiropas
Savienības nodokļu maksātāji ir bijuši gatavi atvēlēt, mēs
pie šādas ēkas nekad netiktu. Tādēļ arī šī dimensija ir ļoti
būtiska, veidojot atklāšanas pasākumu,” norādīja
I. Dālderis.

Lai ievērojamo notikumu
nesaspiestu vienā reizē un tādējādi tikai fragmentāri varētu
parādīt koncertzāles bagātības, nolemts tās atklāšanas
programmu veidot vairāk nekā divus mēnešus garu. I. Dālderis
uzsver: “Katrs mūzikas mīļotājs mūsu programmā varēs
atrast to, kas vistuvākais, jo žanri būs plaši pārstāvēti.”
Uzmanība būs veltīta katrai zālei. Ar koncertiem triju dienu
garumā oktobra otrajā pusē vērs kamerzāli, ko atklāšanas
programmas koncepcijas veidotājs sauc par ļoti interesanta
veidojuma telpu. Pēc nedēļas durvis svinīgi vērs eksperimentālā
zāle – multimediālu pasākumu vieta, kas vairāk būšot
piemērota teātrim. Programmu saturs vēl netiek skaļi pieteikts.

Taču pavisam skaidrs, ka
lielās zāles atklāšanas koncerti notiks 6. un 7. novembrī. Pats
galvenais, protams, ir lielās zāles atklāšana, kas plānota 6. un
7. novembrī. I. Dālderis norāda, ka piedalījies vairāku
jaunu kultūras objektu atklāšanā un no pieredzes mācījies.
“Parasti visur redzam vienu koncertu, bet mēs vēlējāmies,
lai nebūtu līdzīgi kā citur, ka atklāšanas pasākumā zāle ir
gandrīz pilna tikai no cilvēkiem, kas strādājuši pie šī
projekta vai bijuši iesaistīti objekta tapšanā, un plašākai
publikai gandrīz nav iespēju tur nokļūt,” viņš iezīmē
situāciju. Un uzsver, ka Liepājas koncertzāles atklāšanā pieeja
atšķirsies – pirmais koncerts būs pieejams plašākai publikai,
bet otrais koncerts veltīts oficiālajiem viesiem.

Godinās Liepājas
komponistus

Atklāšanas koncertu
programmas saturu veidot uzticēts Liepājas Simfoniskā orķestra
galvenajam diriģentam Atvaram Lakstīgalam. “Domājot par to,
kādām būtu jābūt pirmajām skaņām šajā zālē, daudz lūkojos
orķestra pagātnē un tradīcijās,” pastāstīja diriģents,
kurš ņēmis vērā arī sava skolotāja un priekšgājēja orķestrī
Imanta Rešņa aizraušanos atklāt augstas kvalitātes latviešu
mūziku, kas neatskaņota gulējusi novārtā. “Pagājušovasar
man bija gods ciemoties pie liepājnieces muzikoloģes Aijas
Engelmanes un mazliet parakņāties viņas vīra, Mūžībā
aizgājušā komponista Agra Engelmaņa nošu skapītī, jo man bija
pilnīgi skaidrs, ka pirmajām skaņām jābūt liepājnieku mūzikai
un tai šeit jābūt pirmatskaņotai,” pastāstīja
A. Lakstīgala. Viņš atradis komponista skaņdarbu, kas
sarakstīts mūža nogalē. “Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim”
būs pirmais, kas oficiāli izskanēs lielās zāles atklāšanā.

Otrs skaņdarbs būs no
Liepājas koncertu cikla. Tas ir Liepājā vidusskolas gaitas
aizvadījušā Ērika Ešenvalda Ceturtais Liepājas koncerts
klarnetei un orķestri, kuru A. Lakstīgala sauc par vienu no
spilgtākajiem ciklā. Diriģents velk paralēles abu komponistu
starpā un pastāsta, ka Ēriks Ešenvalds pirms kompozīcijas
studijām Mūzikas akadēmijā konsultējies pie Agra Engelmaņa.

Atklāšanas koncerta
otra daļa būs nodeva un pateicība Eiropai par iespēju
koncertzāles ideju īstenot, un tajā skanēs viens no zināmākajiem
opusiem pasaules mūzikas literatūrā – Ludviga van Bēthovena
Devītā simfonija, kuras noslēgums pazīstams kā Eiropas
Savienības himna. Lai gan Liepājā orķestra ilgo gadu pastāvēšanas
vēsturē šī simfonija skanējusi daudzkārt, taču, pēc
A. Lakstīgalas domām, šī būs viena no nozīmīgākajām
atskaņošanas reizēm.

Arī koncerta dalībnieki
iezīmēs koncertzāles Baltijas un visas Eiropas mērogu. Koncertu
atskaņos, protams, Liepājas Simfoniskais orķestris ar diriģentu
Atvaru Lakstīgalu, solisti no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas.
Latviju dziedātāju rindās pārstāvēs pasaules opermūzikā labi
pazīstamais Egils Siliņš. Un klarnetes solo Ceturtajā Liepājas
koncertā spēlēs Ints Dālderis, kurš bija tā pirmatskaņotājs.
Piesaistīts arī Valsts akadēmiskais koris “Latvija” kopā
ar apvienotajiem Kurzemes koriem no Liepājas, Ventspils un Kuldīgas.
“Tā kā koncertzāle ir reģionāla, klausītāji gaidīti no
visas Kurzemes,” uzsvēra I. Dālderis. “Kurzemes koru
iesaisti redzam kā būtisku iespēju palielināt interesi par
koncertzāli reģionā. Turklāt dziedātāji ir viedokļu veidotāji
savās pilsētās.”

Citi koncerti

Koncertzāles “Lielais
dzintars” atklāšanas programma ar koncertiem lielajā zālē
turpināsies visu novembri un decembri. Programmas veidotāji uzsver,
ka to nevar atklāt bez opermūzikas. Un Liepājā viesosies vēl
viena pasaulē pazīstama operdziedātāja no Latvijas – soprāns
Marina Rebeka, kura, kā izrādās, ar Liepāju ir cieši saistīta.
Viņas vecaistēvs nāk no šīs pilsētas, un vecvectēvs bijis
priesteris pareizticīgo baznīcā. “Viņa ar lielu prieku un
entuziasmu atsaucās,” pastāstīja koncertzāles atklāšanas
programmas veidotājs. Viņa uzstāsies kopā ar uzlecošu Eiropas
tenora zvaigzni Rami Lahaju no Kosovas. Savukārt mūziķus pavadīs
“Lielā dzintara festivāla orķestris”” jeb īpaši šim
notikumam apvienota mūziķu izlase no profesionālajiem orķestriem.
Šādi ar koncertzāles iespējām iepazīstinās arī mūziķus.

18. novembrī
“Lielajā dzintarā” ieskanēsies cita žanra mūzika, kad
savu 30 gadu jubileju svinēs grupa “Remix”, bet vēlāk,
4. decembrī, uz 70 gadu jubilejas koncertu gaidīs Jēkabs Ozoliņš,
viens no aranžējumu guru Latvijā un cilvēks, kurš Liepājā
spilgtāku darīja džeza elpu. Viņa jubilejā uzstāsies Maestro
Raimonds Pauls un citi pazīstami mūziķi, un, visticamāk,
viesosies arī komponists Imants Kalniņš, jo tieši viņa Ceturto
simfoniju J. Ozoliņš izvēlējies dzirdēt koncertā, kurā
pats diriģēs. Un būs arī viņa iemīļotā džeza mūzika, kas
vijusies cauri viņa radošajam mūžam.

Decembra vidū uz baroka
un klasicisma Ziemassvētku mūzikas koncertiem aicinās bērnus un
jauniešus, bet gada pašā izskaņā ikviens varēs izmantot iespēju
tā pēdējās sekundes skaitīt turpat “Lielajā dzintarā”
pēc koncerta : Jaungads Brodvejā, Vestendā un Liepājā”.
“Domājot, kam šajā koncertā būtu jāskan, vēlējos, lai
būtu gan vieglāka, gan nopietnāka mūzika,” pastāstīja
A. Lakstīgala. Pirmajā daļā paredzēta Leonarda Bernsteina
mūzika, mūzikla “Vestsaidas stāsts” uvertīra,
turpinājumā – viņa Otrā simfonija. Diriģents uzsver, ka šajā
reizē koncertzālē skanēs viens no pirmajiem klavierkoncertiem,
kura atskaņošanā visi cer dzirdēt jaunu flīģeli. Par solistu
pieaicināts viens no Latvijas spožākajiem pianistiem Reinis
Zariņš. Otrā daļa paredzēta gaisīgākās un romantiskākās
toņkārtās ar Endrū Loida Vēbera populārākajiem hitiem no
mūzikliem un oratorijām. Solistu godā pieaicināti liepājnieks
Andris Ērglis un Endija Aleksandra, kuru Raimonds Pauls nosaucis par
latviešu Sāru Braitmenu. A. Lakstīgala atzīst, ka viņa
plašākai publikai pazīstama maz, taču viņš saskata dziedātājā
lielu potenciālu.

Biļešu cenu amplitūda
uz koncertiem, uz kuriem tās jau pieejamas, ir ļoti plaša – no
20 līdz pat 75 eiro. Un daļā liepājnieku cenas izraisījušas
bažas, taču lētākās biļetes uz atklāšanas koncertu jau
izpirktas. Un koncertzāles pārvaldītāji uzsver, ka, sākoties
regulārajai koncertdarbībai, biļešu politika mainīsies un tās
kļūs lētākas.