Tajā godināta režisore Ināra Kalnarāja, atzīmējot divus nozīmīgus notikumus viņas dzīvē – 80 gadu jubileju un 30 gadu darbu Liepājas Tautas teātrī.

Sveicēju un laba vēlējumu paudēju bija tik daudz, ka rinda veidojās gluži kā izlaidumā,

un ziedu jūra ļāva jubilārei justies patiesi novērtētai un mīlētai.

Vakaru ievadīja Liepājas Tautas teātra izrāde “Jautrās vindzorietes”, kas tapusi I. Kalnarājas režijā 2024. gadā pēc Viljama Šekspīra komēdijas motīviem.

Režisore ir bijusi daudzu izrāžu autore – “Sūnu ciema zēni”, “Čārlija krustmāte”, “Trīnes grēki”, “Ezers zaļš, ūdens sarkans”, “Kuršu vikingi”, “Kā rodas izrāde” u.c.

“Šādi darbi netop viegli – tie prasa lielu ieguldījumu gan no aktieriem, gan arī vizuāli, un visādi citādi. Var tikai noliekt galvu tavā priekšā par to, ko esi šeit paveikusi,” sacīja Tautas mākslas un kultūras centra vadītāja Baiba Kļava, uzsverot I. Kalnarājas nozīmīgo radošo ieguldījumu.

Pateicības šajā vakarā skanēja daudz.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Džeriņš pasniedza Liepājas mēra pateicības rakstu, uzsverot Ināras spēju dalīties zināšanās, kas devušas augļus plašākā kultūras vidē.

Savukārt Liepājas Amatierteātru asociācija pasniedza Atzinības rakstu par ieguldījumu amatierteātra mākslas pilnveidē un attīstībā 30 gadu garumā.

Sveicēju vidū bija arī radošie kolektīvi un kolēģi, kas darbojas amatierteātru laukā.

Amatierteātra “Projekts” režisore Lelde Čarnecka atzina, ka tieši Ināras piemērs iedvesmojis viņu pieņemt piedāvājumu režisēt: “Tas, ka tu dari visu ar sirdi un tādu degsmi, mums visiem ir paraugs. Paldies tev par iedvesmu un par to, ka dalies arī ar saviem brīnišķīgajiem aktieriem.”

Jo vairāki Tautas teātra aktieri ir piedalījušies arī “Projekta” izrādēs, un ar smaidu pieminēs pati jubilāre – jauni vīrieši teātra kolektīvos ir īsts deficīts.

Tautas teātra aktieri īpaši izcēla Ināras spēju saredzēt katra personības un talanta nianses.

Diāna Grīnberga, viena no aktrisēm, sacīja: “30 gadu laikā viņa nav ne reizi pacēlusi balsi. Viņa spēj just ikvienu no mums, sajust talantu, raksturu un mērķtiecīgi mūs aizvest līdz rezultātam.

Viņa ciena katru mūs kā personību. Tāpēc mēs tevi tik ļoti, ļoti mīlam.”

Jubilejas vakarā režisorei tika pasniegta arī īpaša, ar humoru apveltīta dāvana – viņas sen kārotā “rokas trenažiera” versija – gaļasmašīna.

“Lai tev būtu tas “maļamais”, tad mēs tev dāvinām arī naudiņu! Un tad, ka tu būsi samalusi, tad tu mūs visus aicināsi uz kotletēm,” cerību kolektīva vārdā pauda D. Grīnberga.

Savā pateicības runā Ināra Kalnarāja uzsvēra, ka nekad nav vadījusies pēc ambīcijas “būt”, bet vienkārši darījusi savu darbu: “Es vienmēr esmu meklējusi tādas lugas, lai visiem būtu darbs. Festivāli, Ziemassvētku koncerti, Teātra dienas – mēs vienmēr kaut ko darījām.”

Runājot par aiziešanu no teātra vadības, režisore ar sev raksturīgo humora dzirksti piebilda: “Es vēl varētu sēdēt pie galda un komandēt – galva man strādā. Bet man vairs nav spēka organizēt.

Viņus vajag “dresēt”! Vajag “kurbulēt”, dot spēku un enerģiju.

Man tās vairs nav. Prāts vēl ir, – bet ar to vien nepietiek.”

Pasākuma oficiālo daļu noslēdza skanīgs “Sveiks, lai dzīvo”, ko publika dziedāja, pieceļoties kājās un skaļi aplaudējot. Pēc tam klātesošie bija aicināti palikt uz vakara neoficiālo daļu – pie svinīgi klātiem galdiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.