Piektdiena, 21. februāris Eleonora, Ariadne

Iesim vēlastīs!

Iesim vēlastīs!
Foto: Egons Zīverts
03.02.2016 18:26

Dina Belta

Janvāra
beigās Latvijas sabiedrība uzzināja, kas ir pērnā gada vārds, nevārds un
spārnotais teiciens. Ļaudis šī ikgadējā akcija interesē, un tā ir laba ziņa –
tātad viņus interesē latviešu valodas dzīve un nākotne.

Septiņsimt domu

“Tas ir mūsu sperts solis,
domājot par valodas attīstību,” saka akcijas rīkotājas, Rīgas Latviešu
biedrības Latviešu valodas attīstības kopas pārstāve filoloģijas maģistre un
skolotāja Inga Zariņa. “Valoda kā dzīvs organisms reaģē uz visām parādībām
pasaulē, politikā, ekonomikā. Un tad nu mums rodas gada vārdi, nevārdi un
savārstījumi.”

Kopa tiekas un dažādus ar latviešu
valodu saistītus jautājumus apspriež katru mēnesi. Bet vienīgā, uz sabiedrību
tieši vērstā, aktivitāte ir šī akcija.

Jebkurš akcijai varēja iesūtīt savus valodas atradumus un vērojumus iepriekšējā gadā,
atbilstošus kādam no kritērijiem. Kopš akcijas sākuma 2003. gadā
aktivitāte ar katru gadu augot. Iesūtītos vārdus izvērtēja literatūrkritiķes
un tulkotājas Ievas Kolmanes vadītā žūrija, kurā strādā Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Zinātņu
akadēmijas Terminoloģijas komisijas un Latvijas Rakstnieku
savienības pārstāvji. “Nepretendējam uz absolūto
patiesību un zinātniskumu, tas nav mūsu mērķis. Mēs kā sabiedriska interešu
kopa pievēršam uzmanību un darām, ko varam,” piebilst I. Zariņa.

Pieņemti tiek visi iesniegumi, arī
tad, ja iesūtītājs nav valodnieks vai literāts, bet viņam ir nojausma, ka kaut
kas neder, bet kaut kas cits varētu derēt.

Pateikt latviskāk

I. Zariņa spriež, ka Gada vārda
noteikšana ir ļoti nozīmīga: “Tā jau arī mūsu valodas krājums top.
Vispirms ir parādība, tad vajadzīgs vārds tās nosaukšanai.” Piemēram,
pērnā gada sākumā par Gada vārdu kļuva ausīši – bērnudārznieka izdomāts
apzīmējums ausu sildītājiem. Filoloģe ir priecīga par to, ka pieaugušie
ieklausās un respektē arī pašus mazākos valodas lietotājus. “Tagad
jaunieši, jau no bērnudārza vecuma sākot, brīvi skatās uz pasauli. Un paldies,
ka mēs tagad zinām, ka mums ir ausīši!” Vai šis vārds patiešām iegājies
valodā? “Ja to nelietotu, tas nemaz nebūtu nonācis līdz žūrijai un līdz
jums,” I. Zariņa atbild.

Viņa piekrīt, ka jauna vārda
izdomāšana prasa vairāk enerģijas, nekā vārda pārcelšana no citas valodas vai
nosaukuma nokopēšana no kāda Londonas krodziņa. “Bet ar to mēs taču tikai
labu latviskajai videi darām.”

“Valoda atspoguļo to, kas
Latvijā notiek. Kā spogulī parāda,” 
filoloģijas maģistre kā piemērus ar smaidu piemin jau gluži vai par
folkloru kļuvušās spārnotās frāzes “Tu zini, kas es esmu?” un
tamlīdzīgi.

Savukārt nevārdi no valodas ir
skaužami. “Mēs pievēršam uzmanību tam, ka krievu un angļu valodas ietekme
ir katastrofāla. Visi rusicismi un anglicismi – nevajag nekritiski pārņemt,
vajag padomāt, kā pateikt latviskāk un skaistāk.” Vai izdodas izskaust?
Valodnieki un valodas kopšanas entuziasti jau nevar katram cilvēkam diktēt un
kā skolā ar sarkanu labot – atzīst filoloģe. “Bet rezonanse ir,
plašsaziņas līdzekļi jau arī dara savu darbu. Pamazām vien, vienā dienā jau tas
nenotiek. Tas ir audzināšanas darbs.” Filoloģe saka – lai cik grūti laiki,
plašsaziņas līdzekļos tomēr vajag atļauties redaktorus un korektorus. Bet
vispirms viss atkarīgs no paša runātāja attieksmes: “Cilvēks, kurš kaut
cik kritiski izturas pret to, ko publiski saka, nekad neteiks “pa
lielam”.”

No kurienes nevārdi rodas un kāpēc
tik ļoti pielīp? “Tas ir kā ar nezālēm – iesējam burkānus, domājam, būs
sulīgi, oranži, skaisti, bet no kurienes tās nezāļu sēklas tur rodas? Vai
vārnas atnes, vai kā citādi?” Varbūt kādreiz sakāmā saturs ir spēcīgāks
par formu, varbūt vienkārši nemode – sak, kaimiņš muļķojas, es arī tā parunāšu.

Selfijs paliek selfijs

I. Zariņa ieteic arī padomāt par
skolu darbu: “Varbūt skolās māca pārlieku zinātniski un nepadomā par tādām
stila un latviskas izteiksmes lietām, ko pamatskolā varētu kā pamatakmeni
ielikt.” Iespējams, Gada vārda akciju varētu vēl vairāk aktivizēt un
pārveidot atbilstoši apstākļiem – viņa prāto.
“Varam to paplašināt, reģionus vairāk iesaistīt. Varbūt katra skola var
reizi semestrī rīkot gada un nevārda konkursu…”

Diskusijas skolās par šo tēmu varētu
notikt – piekrīt Raiņa Liepājas 6. vidusskolas latviešu valodas un
literatūras skolotāja Daiga Straupeniece. Arī viņa vienmēr ar interesi sekojot
Gada vārdiem un nevārdiem. “Ir svarīgi, kādas izmaiņas notiek valodā. Un
kad šī akcija izskan, tā liek ieklausīties.”

Vai jaunieši pieņem arī jaunvārdus
parādību nosaukumu latviskojumiem? Pirms diviem gadiem par Gada vārdu kļuva
pašbilde, lai varētu izvairīties no selfija. “Selfijs vēl aizvien ir
populārs,” pasmejas D. Straupeniece. Bet valoda ir joma, kur laiks
visu noliekot savās vietās. Skolotāja pati apzināti cenšoties neuzkrāt
nevārdus, tāpēc arī esot grūti nosaukt pašreiz, viņasprāt, aktuālos. Bet ausīs
vēl aizvien visstiprāk griežot “pa lielam”.

Skolēnu valoda – arī nevārdi un
spārnoti teicieni – labi redzami domrakstos. Tie ir, piemēram, tieši tulkojumi
no svešvalodām, kas jauniešu vidū varētu likties interesanti. “Valodas
meklējumi,” pasmaida skolotāja. Vēl nupat stundā analizējuši domrakstu
valodu un viegli apsmaidījuši pērles, kas arī varētu pretendēt uz Gada
teicienu, piemēram, “uzvalkā staigājošs advokāts” un “viņa
ieguva savas laimīgās beigas”.

Iepriekšējo
aptauju uzvarētāji

Vārdi:
zīmols, mēstule, smacenis, draugoties, ēnstrādnieks, talkot, glābējsilīte, zibakcija, staidzināt, ziemotne, pašbilde, ausīši.

Nevārdi:
eiro, māsterplāns, centrs, hendlings, siera produkts, šis te… šo te…, saīsināt
(darbiniekus), pa lielam,
konsolidēt, uzrunāt (problēmu), dīlot, dīlošana, dīls, aplikācija
(ja domāta lietotne, lietojumprogramma).

Spārnotie
teicieni:
“Zelta rokas”, “Valsts deg zilās
ugunīs”, “Vanags noknāba cālīti”, “Paņēma un uzmeta”,
“Bojāts horizontālais taimkods”, “Pārāk liela cilvēcība
sabiedrībai nav saprotama”, “Un ko jūs saprotat ar polītisku
atbildību?”, “Krāniem
un buldozeriem jāstrādā lidostā”, “Rīkojums Nr. 2”, “Vilks
paziņoja, ka Lapsas sūdzība par Zaķa pārkāpumu tiks izskatīta”,
“Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās!”, “Nē, tā es neesmu.”
– “Tu zini, kas es esmu!?”

2015. gada kandidāti

Vārds:
dūcenis,
trans, tranis, lidne, lidene (vārda “drons” vietā), filmas kureklis, ēsma,
kaceklis (kino tīzera vietā), braunags, vēlbrokastis, vēlastis,
(brunch vietā), atkraste (ofšors), veiciens
(projekts), dzejniekpāris
(Rainis un Aspazija), Porzingis, nelegālais imigrants, velkamists,
Kremļa troļļi, sankcijas, hibridkarš u. c.

Nevārds:
nerīdzinieks, tikumības grozījumi, zelta retvīters, “Kleever“, kārdigans,
trūcīgs mazulis, brančs, ekspektācijas, alkooutlets, saskarsmes kontakti, scēna (aprindas) sievietes zinātnē (zinātnieces),
uzrunāt amatam u. c.

Spārnotais teiciens: “Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā” (Andris Bērziņš),
“Nu, laikam vispirms jāierauj!” (Raimonds Vējonis), “Laimē
dējēja apliecība” (komentārs par jauno Latvijas pases dizainu),
“Konkrētu iemeslu skolēnu ģībšanai dziesmusvētkos nekonstatē”, Saeimas priekšsēdētājas aicinājums turpināt svinības
“Sarkanajā glāzē”, “bēgļiem draudzīgs imidžs”, “dzīve
ar garšu”, “Slāvu rotācijas aplis” (cēlies no Slāvu tilta
apļveida krustojuma), “Slotaskāta salocīšanas tiesas prāva”, “Mums
politikā ir sava Laimdota. Mums ir Spīdola ar košajiem matiem. Kangaru mums
vispār ir līdz kaklam, un Lāčplēša vietā mums bija tikai
“lācītis”” (Viesturs Kairišs) u. c.

Daļa iesūtījumu būtu ieskaitāma
papildu kategorijā “Gada
savārstījums
“: “Gurmānus Esplanādē iepriecinās krāsainais brančs
un bērnu pop-up restorāns”, “Piektās ķēves sestais mazdēls”,
“Vectēva pulkstenis ar otru roku”, “Ir jāpievērš uzmanību uz
preču cenām, kas tiek iegādātas” u. c.

Avots: twitter.com/gadavards,
lvak.wordpress.com.

Gada
vārds
– spilgtākais un trāpīgākais no tiem pēc latviešu
valodas likumībām veidotajiem vārdiem, kas attiecīgajā gadā izskanējuši pirmo
reizi, iemantojuši vai atguvuši popularitāti vai arī lietoti ar šim gadam
raksturīgu jaunu vai īpašu nozīmi.

Gada
nevārds
– spilgtākais no nejēdzīgi darinātiem vai nevajadzīgi
aizgūtiem vārdiem, kas tajā gadā parādījušies vai manāmi izplatījušies, vai arī
jau pazīstamiem vārdiem, kas šajā gadā plaši lietoti neiederīgā vai nevajadzīgi
sagrozītā nozīmē.

Gada
spārnotais teiciens
– spilgtākais vai dīvainākais no
teicieniem, kas attiecīgajā gadā īpaši bieži lietoti vai tikuši sabiedrībā
sevišķi pamanīti.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli