Par džeza mūziku Liepājā, šķiet, vienmēr bijusi interese. Pēc Liepājas bigbenda darbības pārtraukšanas un interesantā festivāla “Aile Jazz” īsā mūža pašlaik džeza mūzika Liepājā atgūst, iegūst jaunu elpu. Gan ar džeza un populārās mūzikas nodaļas atvēršanu Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā, gan ar Melngaiļskolas bigbenda izveidi, gan jau gadu arī ar džeza improvizācijas vakariem jeb džemsesijām.

Jauns džeza epicentrs

Noteikti nevarētu apgalvot, ka Liepājā nav bijis nekādu džeza tradīciju. Pirms vairāk nekā desmit gadiem bija lielisks bigbends un sabiedriskais fonds “Liepājas bigbends”, ko izveidoja, lai visā Kurzemē popularizētu džeza mūziku un veicinātu tās attīstību. Taču bigbends un fonds savu darbību beidza. Pirms gadiem desmit aprīlī Liepājā notika džeza festivāls “Aile Jazz” ar vairākiem koncertiem, taču šim festivālam bija vien dažus gadus garš mūžs. Džeza mūzikai bija veltīts arī kāds no Starptautiskā pianisma zvaigžņu festivāla koncertiem. Noteikti jāpiemin arī Nacionālo bruņoto spēku bigbends, ko, reorganizējot trīs militāros orķestrus, izveidoja 2009. gadā un kas priecē klausītājus vēl šodien, piesaistot arī atzītus māksliniekus un pulcinot pilnas zāles klausītāju visā Latvijā. Taču kopumā pēdējos gados džeza mūzika festivālu un lielu koncertu ziņā bija pastumta malā.

Pašlaik džeza mūzikas epicentrs ir Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola (LMMDV), kuras viena no redzamākajām aktivitātēm ir džeza improvizācijas jeb džeza džemsesiju rīkošana. Tā ir iespēja klausītājiem dzirdēt pazīstamus džezmeņus, bet mūzikas skolas audzēkņiem – kopā ar viņiem pamuzicēt. Šādus vakarus reizi mēnesī rīko LMMDV koncertzāles “Lielais dzintars” pirmajā stāvā un vairākas reizes mēnesī restorānā “Hot Potato”. Pirmais džeza improvizācijas vakars notika pērn 21. februārī. Un gada laikā šīs muzikālās norises jau kļuvušas gandrīz par tradīciju. Liepājas kultūras projektu konkursā Melngaiļskolas atbalsta biedrība saņēmusi līdzfinansējumu džemsesijas vakaru turpināšanai vēl vismaz viena gada garumā.

Nekad nebūs kā iepriekš

Aizsākumi tam, kas pašlaik notiek džeza mūzikā Liepājā, meklējami salīdzinoši nesen. Pirmais posms ķēdītē, neskaitot ilggadējās tradīcijas, noteikti bija Melngaiļskolas bigbenda izveide pirms nepilniem pieciem gadiem. Tā dibinātājs, trompetists Jānis Ivuškāns, pirms atnāca strādāt uz Liepājas Simfonisko orķestri, trīs gadus Rīgā muzicēja bigbendā “City Jazz big band”, kur džeza mūzika viņam iepatikās. Tajā ir daudz lielāks savstarpējais kontakts, enerģija un emocijas – Jānis min, ar ko džezs viņam šķiet īpašs. “Pati labākā sadaļa ir tā, ka vari radīt mūziku uz vietas. Improvizācija. Nekad nebūs tā, kā bija pagājušoreiz. Un neviens to arī negrib. Jo tu mazāk atkārtosies, jo labāk,” bigbenda vadītājs turpina. J. Ivuškāns arī uzsver, ka džeza mūzikas žanrs ir ļoti plašs. Jaunietim, kurš to būs apguvis, nākotne piedāvās lielākas iespējas.

Par nākamo soli minama džeza un populārās mūzikas nodaļas izveide pirms četriem gadiem. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas projektu vadītāja Irita Kalēja stāsta, ka par šādas nodaļas nepieciešamību runāja vēl pirms mūzikas un mākslas skolu apvienošanas. Tāda nodaļa tapa, galvenokārt lai piesaistītu jaunus audzēkņus. Un pēdējie gadi parāda, ka šī nodaļa un šī mūzika jauniešu vidū ir populāra. “Džeza mūzika ir ļoti dažāda, mākslinieki ir dažādi. Tas ir dzīvs process. Tā nav sastingusi mūzika. Interesantākais ir radošais process, kas rodas uz vietas, un skatuves brīvība,” I. Kalēja skaidro, kas džezā uzrunā viņu un, iespējams, arī tos, kas izvēlas to apgūt.

Un džemsesiju rīkošana ir trešais posms džeza mūzikas iedzīvināšanas un attīstības ķēdītē. Tā ļauj iepazīt Liepājā līdz šim maz zināmu šķautni – muzikālās improvizācijas vakarus. Par tiem jāpateicas pašreizējam džeza un populārās mūzikas nodaļas vadītājam, akordeonistam Rustamam Bagirovam. “Kā, pie jums ir džeza nodaļa, bet nav džeza vakaru?” I. Kalēja atceras viņa jautājumu.

Iegūt skatuves pieredzi

R. Bagirovs ir Liepājas Mūzikas vidusskolas absolvents, te apguvis klasisko akordeona spēli. Taču jau tolaik skolotājs Aleksandrs Lebedevs mudinājis klausīties džezu. Tikai pamazām tas iepaticies arī Rustamam. Pēc vairākiem dzīves pavērsieniem viņš iestājās džeza un populārās mūzikas nodaļā kādā no Nīderlandes augstskolām, pēc bakalaura studijām maģistra grādu Roterdamā viņš ieguva pasaules mūzikas žanrā, specializējoties brazīliešu un kubiešu mūzikā. Džemsesiju vakari Nīderlandē ir ierasta lieta, tie notiek dažādos mūzikas žanros pabos un klubiņos, un netrūkst mūziķu, kuri nevar vien sagaidīt, kad varēs tikt pie iespējas kopā pamuzicēt.

Līdzīgam tehniskās un emocionālās brīvības līmenim R. Bagirovs vēlas rosināt arī Liepājas topošos džezmeņus. Vispirms nodaļas vadītājs neslēpj gandarījumu, ka Liepājā vispār ir tāda iespēja – mācīties džeza mūziku, turklāt augstā līmenī. Ir piesaistīti augsta līmeņa pedagogi ar ārzemēs gūtu izglītību, un mācības notiek, rēķinoties, ka kāds no audzēkņiem nākotnē kļūs par pasaules raudzes mūziķi. Turklāt vēl viens bonuss ir iespēja mācīties un muzicēt tādā vietā kā koncertzāle “Lielais dzintars”. “To cenšos mūsu studentiem paskaidrot – tas, ko piedāvā Liepājā, ir laime. Daudziem, kuri gribētu, nav tādu iespēju,” uzsver skolotājs.

Liepājā līdz šim mazāk pazīstamais džemsesiju formāts jeb improvizācijas vakari ir viena no platformām, kā sevi džeza mūzikā attīstīt. “Džems izslēdz formalitāti, jo tev ir jārada,” uzsver R. Bagirovs. “Šis formāts paredz kļūdas, jo tā ir improvizatoriska mūzika.” Viņš min, ka šie vakari jauniešiem ir laba prakse, kā iegūt brīvību uz skatuves, kā ātri atrast kopīgu valodu ar citiem mūziķiem, kā eksperimentēt. “Tas beigu beigās būs viņu darbs,” Rustams rezumē. “Tevi aicinās koncertēt, ja pārliecināsi, ka esi interesants, ka tu vari runāt viņu valodā, un tas bieži vien nav saistīts ar to, cik pareizi spēlē notis.” Protams, topošajiem džeza mūziķiem ir arī koncerti un konkursi, un tad improvizācija tiek gandrīz vai daļēji izslēgta, jo tas ir cits formāts. Taču primāri ne jau komisijai mūziķi mācās spēlēt. Un džemsesijas ir lieliska iespēja gūt pieredzi.

Kopā improvizē arī Ainars Pūpols

Katru reizi improvizācijas vakaros piedalās pieaicināti profesionāli mūziķi no Latvijas vai citām valstīm. R. Bagirovs neslēpj, ka dažkārt brīnās, kā mūziķi piekrīt uz šejieni braukt, turklāt par mazākām naudas summām, nekā prasītu par koncertiem. Ārvalstu mūziķu piesaistē Rustams liek lietā savus studiju laikā gūtos kontaktus. Arī pazīstami latviešu džeza mūziķi labprāt atbrauc kopā pamuzicēt.

Ar viesmūziķiem Liepājā labprāt saspēlējas džeza nodaļas pedagogi, lai gan, kā norāda R. Bagirovs, “tas nav mūsu darbs”. Taču motivācija ir cita – iedrošināt audzēkņus iesaistīties, “jo skatuves pieredze jāgūst uz skatuves”. Kad pirmie džemsesiju vakari tikai sākās, audzēkņi bija uztraukušies, ne pārāk vēlējās piedalīties. “Bet primārais mērķis arī bija – lai tu tiec galā ar uztraukumu, lai tu uz skatuves publikas priekšā esi tāds, kāds esi. To vajag uztrenēt,” stāsta pedagogs un mūziķis. “Tagad skatos, ar katru reizi viņiem arvien vieglāk sāk iet brīvības ziņā. Un tas būtiski maina kvalitāti.”

Mūzikas improvizācijas vakaros pēc koncertu daļas var iesaistīties ikviens mūziķis arī no malas, taču pašlaik tas nenotiek bieži. Gribētos vairāk. “Ja tādi ir, lai viņi atsaucas un nāk,” smaida Rustams. Reiz piedalījies blūzmenis Ainars Pūpols, un tas bijis lielisks vakars. Ir bijuši mūziķi no Ventspils Mūzikas vidusskolas. Atnākuši arī mūziķi, kas instrumentu apguvuši pašmācības ceļā, bet viņi esot diezgan atturīgi.

I. Kalēja par vienu no improvizācijas vakaru ilgtermiņa mērķiem min, piemēram, lietuviešu iesaistīšanos. “Lai brauc džeza mīļotāji arī no Lietuvas. Kas varbūt spēlē kādus mūzikas instrumentus, lai pievienojas,” viņa aicina.

Veidojas sava publika

Džeza improvizācijas vakari brīvā atmosfērā ir iespēja šo mūzikas žanru iepazīt un iemīlēt ikvienam interesentam. Turklāt bez maksas, jo šie vakari ir nekomerciāli. Klausīties atzītu džezmeņu sniegumā, salīdzināt dažādu mūzikas instrumentu iespējas, iepazīt mūzikas skolas pedagogus un sekot līdzi topošo mūziķu izaugsmei.

Vidējais apmeklētāju skaits džemsesiju vakaros ir 70 – 80 cilvēku, stāsta I. Kalēja. Vislielākā interese bijusi par koncertvakaru ar dziedātājas, Liepājas Mūzikas vidusskolas absolventes Jolantas Gulbes-Paškēvičas piedalīšanos. J. Ivuškāns secina, ka džeza mūzikas vide pamazām veidojas un attīstās, klausītāju interese palielinās.

R. Bagirovs gan atklāti saka – palielināt interesentu skaitu nav viņa mērķis. “Mums jārespektē klausītājs, bet mūsu pamatmērķis ir radošums, improvizācija,” viņš skaidro. Taču nav arī tā, ka klausītājs mūziķi neinteresē nemaz. Džeza mūzika un improvizācija ietver arī zināmu saspēli ar klausītāju, kurš ar saviem aplausiem reaģē uz solo iestarpinājumiem, atsaucas rosinājumiem aplaudēt līdzi. Rustams novērojis, ka šiem mūzikas vakariem radušies savi pastāvīgie klausītāji. Taču, lai cik daudz klausītāju būtu sanācis uz koncertu, mūziķu atdeve ir vienādi liela, viņš uzsver.

Publika, kas iemīlējusi šo mūziku, jau ir, arī jaunie mūziķi aug, un drīz varēs just vēl lielāku atgriezenisko saiti. Kas zina, varbūt džeza mūzikas iedzīvināšanā Liepājā būs jāsper nākamais solis – atkal jāsarīko festivāls? “Tas būtu fantastiski!” R. Bagirovs iesaucas, atzīdams, ka iepriekš par to nav iedomājies, bet ierosinātā ideja viņam patīk.

Uzziņai

# Līdz šim džemsesiju vakaros piedalījušies šādi viesmākslinieki:

Verneri Pohjola no Somijas, Erans Hars Evens no Nīderlandes, Gerhards Ornigs no Austrijas, Gasans Bagirovs no Krievijas, Dominiks Višņausks no Lietuvas, Klara Gallardo un Hulio Martins no Spānijas, ASV dzīvojošā latviešu dziedātāja Arta Jēkabsone, Toms Lipskis, Beāte Zviedre, Viktors Ritovs, Deniss Paškēvičs, Jolanta Gulbe-Paškēviča, Dāvis Jurka, arī Toms Rudzinskis un Andris Buiķis, kuri abi kļuvuši par Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas skolotājiem džeza un populārās mūzikas nodaļā.

# Tuvākie džeza mūzikas improvizācijas vakari koncertzālē “Lielais dzintars”: 24. aprīlī ar saksofonistu Gintu Pabērzu, 15. maijā ar vokālisti Evilenu Protektori un 12. jūnijā ar sitaminstrumentālistu Kasparu Kurdeko.