Kamēr Liepājā un Rīgā lolo ieceri par Jūrniecības muzeja izveidi, šā gada 11. maijā Tallinā, ostas teritorijā, bijušajos hidroplāna angāros atklāts iespaidīgs un aizraujošs Jūras muzejs, kas igauņu kolēģiem pašiem par pārsteigumu piesaistījis daudz lielāku apmeklētāju skaitu, nekā sākotnēji plānots.

Arī Latvijas muzeju nozares pārstāvjus šis projekts nav atstājis vienaldzīgus. Tāpēc Liepājas muzeja speciālisti, kuri izstrādā Liepājas jūrniecības muzeja koncepciju, devās pieredzē uz Tallinu. Jau 2009. gadā Liepājas pašvaldība iezīmējusi telpas promenādē, Vecajā ostmalā 55, Liepājas Jūrniecības muzeja izveidei. Līdz šim muzeja darbinieki ar pavisam nelieliem finanšu resursiem centušies veidot interaktīvas jūras tēmai veltītas izstādes, uzturot sabiedrībā dzīvu ideju par to, ka Liepājai kā ostas pilsētai nepieciešams Jūrniecības muzejs.

Tallinā jau kopš 1935. gada ir Jūras muzejs, kas sākotnēji atradās Tallina ostas Baikovas piekrastē, bet no 1981. gada slavenajā lielgabalu tornī, tā sauktajā “Resnajā Margaritā”. Domāju, ka daudzi liepājnieki tajā ir bijuši un torņa četros stāvos muzeja tradicionālajā valodā iepazinušies ar Igaunijas jūrniecības, zvejniecības un kara jūrniecības attīstību. Šī ekspozīcija Tallinas vecpilsētā pastāv joprojām. Paralēli tam vairākus gadus muzejs ostas teritorijā, blakus hidroplāna angāriem, kur tagad iekārota Jūras muzeja jaunā un interaktīvā ekspozīcija, attīstīja muzeja floti, cilvēku apskatei labiekārtojot un atverot peldlīdzekļus. 2004. gada 26. janvārī pie tobrīd sliktā stāvoklī esošajiem hidroplāna angāriem tika pietauvots pirmais muzejam piederošais kuģis, ledlauzis “Suur Tõll” (tas ir Eiropā lielākais tvaikonis – ledlauzis), bet vēlāk arī citi muzeja peldlīdzekļi, to skaitā 1936. gadā būvētā, 600 tonnu smagā zemūdene “Lembit”, kas tagad, izcelta no ūdens, atrodas Jūras muzejā jaunās ekspozīcijas telpās, no visām pusēm apskatāma un apstaigājama.

Jaunais Jūras muzejs, kas ierīkots Tallinas hidroplānu ostā “Lennusadam”, atrodas aptuveni divus kilometrus no vecpilsētas, un tā koncepcija ir principiāli pretēja tradicionālajām muzejam. Pirms jaunās ekspozīcijas tapšanas igauņu kolēģi daudz viesojušies Eiropas un ASV muzejos, lai uzklātu pasaules pieredzi. Šī projekta vadītājs Ots Sarapū sacīja, ka braukuši pa muzejiem gan komandējumos, gan atvaļinājuma laikā, lai apskatītu ekspozīcijas un smeltos iedvesmu. Viņš uzsvēra, ka Tallinas jūras muzeja ekspozīcija, kas izvietota vēsturiskajos hidroplānu celtniecības angāros, ir veltīta visam interesantajam, kas atrodas zem ūdens, ūdenī un virs ūdens. Muzejā var uzrāpties uz zemūdenes “Lembit”, aplūkot hidroplānu “Short 184”, iejusties ledlauža “Suur Tõll” komandas locekļa lomā, iepazīt dažādus vēsturiskus ūdens transporta līdzekļus un militāro tehniku. Muzejā apmeklētājus piesaista arī hidroplāna simulators, niršana ūdens dzelmē. No muzeja brīvdabas teritorijas paveras lielisks skats uz Tallinas ostu. Par Baltijas jūras ekoloģijas problēmām tiek runāts militārā mantojuma aspektā.

Nākotnes plānos paredzēts muzeja teritoriju ar promenādes starpniecību savienot ar Tallinas pilsētas centru, kā arī muzejā aprīkot baseinus ar Baltijas jūras faunu un floru. Muzeja galvenais menedžeris Ots Sarapū projektā ir iesaistījies pirms diviem gadiem. Viņš strādāja darba grupā, kas izstrādājusi hidroplānu angāru atjaunošanas koncepciju. Ekspozīcija izmaksājusi aptuveni 2 miljonus eiro, piesaistot Eiropas fondu, valsts un pašvaldības finansējumu. Ekspozīcijas koncepcija tapusi divu gadu laikā. Tās veidošanā, interaktīvo spēļu un datora programmu, performanču, kā arī tehniskā aprīkojuma, apgaismojuma un skaņas efektu nodrošinājumu veidojuši paši igauņi, nepiesaistot ārvalstu radošo un intelektuālo potenciālu. Viņš gan atzina, ka projekta realizācijas gaitā bijis jārēķinās ar ierobežoto finansējumu. Sarunā ar Liepājas muzeja kolēģiem O. Sarapū uzsvēra, ka muzejs rada pārsteidzoši atraktīvu iespaidu, taču tas nav atrakciju parks, kā pirmajā mirklī varētu likties. Informācija par vēsturi un eksponātiem nav rodama planšetēs un stendos, bet tā apkopota informācijas nesējos un datoros un sniedz plašu izziņas avotu. Un muzeja biļetes nav papīra formātā, bet ir elektroniskā karte, ko izmantojot ikviens apmeklētājs var no informācijas nesējiem vēsturisko informāciju atlasīt un pārsūtīt uz savu e-pastu. Šīs sistēma sniedz neierastu iespēju pēc muzeja apmeklējuma pārnākt mājās un izlasīt vēsturisko sadaļu, apskatīt ilustrācijas. Ieeja muzejā maksā astoņus eiro, kas mūsu izpratnē nav lēti. Pārsteidzošais Igaunijas jūras muzejs pozicionējas kā vieta, kur var atnākt ar visu ģimeni, patīkami un interesanti pavadīt laiku, lai atpūstos un baudītu atraktīvi izzinošu produktu. Igauņu kolēģi saprot, ka muzeja pirmajos darbības mēnešos apmeklētāju pieplūdums būs liels, jo ir vēlēšanās to redzēt. Taču turpmāk ir jāstrādā pie dažādām programmām, pasākumiem un elastīgas ieejas maksu atlaižu sistēmas ģimenēm ar bērniem, lai apmeklētājiem rastos vēlme šajā muzejā atgriezties.

Dace Kārkla,
Liepājas muzeja direktore

Autores foto

Skats uz muzeja kafejnīcas terasi. Zīmīgi, ka muzejs kafejnīcas telpas neizīrē sabiedriskās ēdināšanas operatoram, bet pats apsaimnieko kafejnīcu, sniedzot šo pakalpojumu. Apmeklētāju pieplūduma dēļ muzejam kafejnīcas virtuvē ir nāciet pieņemt darbā papildu darbiniekus. 

Atraktīvajā daļā bērni var locīt papīra lidmašīnas un mest tās mērķī. Novērojām, ka šī nodarbe piesaistīja ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos.

Par bērniem šajā muzejā ir īpaši domāts, piedāvājot dažādas atrakcijas no kuģa modeļu vadīšanas baseinā un līdz hidroplāna simulatora izmēģināšanai.

Liepājas muzeja darbinieki piedzīvo niršanas simulāciju ūdens dzelmē, zinātnieka pavadībā ceļojot cauri jūrām un okeāniem.