“Tāpat kā ir veselības tūrisms un gastronomiskais tūrisms, es šo saucu par rokdarbu tūrismu,” starptautisko cimdu adīšanas semināru “Adīsim Kurzemē!” raksturoja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete. Seminārs notiek laika posmā no 29. maija līdz 2. jūnijam dažādās Kurzemes vietās, un vakardiena tika veltīta Liepājas izzināšanai.

Uz pasākumu ir atbraukuši interesenti no tālām zemēm – ASV, Kanādas Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, arī no Latvijas. “Visi šodien strādās pie cimdu adīšanas un pērlīšu adījumiem,” paskaidroja L. M. Ģibiete. Liepājas dienas programmā bija ietverta gan iepazīšanās ar Liepājas muzeju un ekspozīciju “Dienvidkurzemes sēta, ļaudis un darbs”. Tad notika praktiskās nodarbības, kuru laikā semināra dalībnieces iemēģināja roku dažādu cimdu valnīšu adīšanā. Tāpat visām adītājām bija unikāla iespēja apskatīt pērlīšu adīšanas meistaru – Antras Kukukas, Aismas Demmes un Astras Dzērves – ekspresizstādi, kuru diemžēl liepājniekiem nebūs iespēja apskatīt, jo pēc semināra, nedēļas beigās darbi ceļos uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Liepājas muzeja muzejpedagoģe Zane Goldmane pastāstīja, ka šādā apjomā ekspresizstāde vairs nekad nebūs redzama, jo daudzi darbi vēlāk aizceļos uz gadatirgiem. “Tas ir milzīgi sarežģīts un ļoti izsmalcināts darbs. Lai izveidotu vienu tādu nelielu lentīti, meistars velta milzīgi daudz laika un pūļu. Meistariem, kas šo tehniku izprot, šī izstrāde ir kā Svētais Grāls,” viņa pastāstīja “Kurzemes Vārdam”.

Arī pērlīšu adīšanu semināra dalībnieces varēja apgūt praktiskajās nodarbībās, kur meistare Astra Dzērve stāstīja par pērlīšu adījumu vēsturi, veidiem un paņēmieniem. Dienas otrajā pusē L. M. Ģibiete prezentēja savu grāmatu “Rakstainās suitu zeķes”.

Cimdu valnīšu darināšanas nodarbības laikā semināra dalībniecēm bija iespēja izmēģināt noadīt cimdu valnīšus, kuri visvairāk gāja pie sirds, – muzeja telpā bija izvietoti galdiņi, uz katra no tiem – atšķirīgu valnīšu adījumu veidu paraudziņi. Katra dalībniece varēja izvēlēties, pie kura darba galda sēsties. Īpaši tika uzsvērti Dienvidkurzemes cimdu krāsu salikumi. “Dienvidkurzemē ir trakas krāsas,” dalībniecēm teica L. M. Ģibiete, “Vakar bijāt Saldū, redzējāt, cik tur mierīgas krāsas un kā mēs te trakojam.”

“Es priecājos, ka varam parādīt mūsu pilsētu un arī to, kā šīs tautas bagātības tiek saglabātas un pārnestas uz šodienu,” atklāja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja. Pirms viesošanās Liepājā semināra dalībnieces paviesojās arī Saldū un Kuldīgā, savukārt šodien dosies uz Rucavu apskatīt tās tradicionālos adījumus. Rīt adīšanas entuziastes atgriezīsies Liepājā, lai paviesotos Kurzemes tautastērpu informācijas centra darba studijā. Semināra programma noslēgsies Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

34Skatīt galeriju