4. jūlijā plkst. 17 Liepājas muzeja ekspozīcijas ”Liepāja okupāciju režīmos” zālē notiks Latvijas Okupācijas muzeja pētnieka, vēsturnieka Ulda Neiburga lekcija par mūsu valsts vēsturē nozīmīgu sabiedrisko darbinieku un diplomātu, īsu laiku arī ārlietu ministru Ludvigu Sēju, portālam pavēstīja Liepājas muzeja vēsturniece Sandra Šēniņa.

Tas būs stāsts par personību, sākot no spožas karjeras un beidzot ar nacistu koncentrācijas nometnēm un padomju represijām.

1922. gadā Ludvigs Sēja sekmēja Latvijas deiure atzīšanu no ASV puses. Pagājušā gadsimta 30. gados Ludvigs Sēja bija viens no zināmākajiem valsts diplomātiem.

Starpkaru posmā viņš centās panākt ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā, bet vācu okupācijas laikā viņš iesaistījās pretošanās kustībā kā Latvijas Centrālās padomes (LCP) ģenerālsekretārs. No 1944. līdz 1951. gadam viņš atradās nacistu un komunistu apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, Štuthofas koncentrācijas nometnē, Lubjankas un Lefortovas cietumā un citās ieslodzījuma vietās. Un, kā vairums tā laika inteliģentu, vēlāk cieta gan no nacisma, gan padomju represijām.

Vairāk nekā desmit gadus Ludvigam Sējam nācās būt šķirtam no dzimtenes, pavadot tos Hitlera un Staļina diktatūru cietumos un koncentrācijas nometnēs.

1944. gada 25. maijā vācu drošības iestādes Ludvigu Sēju apcietināja. Kopā ar citiem LCP vadošajiem biedriem viņu ieslodzīja SD galvenajā mītnē Reimersaielā un Rīgas Centrālcietumā.1. septembrī Ludvigu Sēju pārveda uz Salaspils nometni. Pēc deviņām dienām viņu 304. ieslodzīto kolonnas sastāvā ar kājām aizdzina uz Rīgas ostu. Mērķis bija Štuthofas koncentrācijas nometne.

Izcilā latviešu diplomāta vārds ar ieslodzītā numuru 86186 14. septembrī ir reģistrēts arī Štuthofas koncentrācijas nometnes dokumentos. Štuthofā Ludvigs Sēja uzturējās līdz 1945. gada 25. janvārim, bet pēc tās evakuācijas 1945. gada martā nonāca brīvībā. Tā gan viņam nebija lemta uz ilgu laiku. Sarkanās armijas okupētajā Polijā viņu apcietināja padomju pretizlūkošanas dienesta “SMERŠ” darbinieki. Viņu apsūdzēja par to, ka pēc atbrīvošanas no nacistu ieslodzījuma viņš neesot vēlējies atgriezties Latvijā, bet “uzņēmis sakarus ar kapitālistisko valstu pārstāvjiem”.

1946. gada jūlijā bijušo diplomātu nosūtīja uz PSRS un ieslodzīja Lubjankas cietumā Maskavā. Pēc trim mēnešiem Ludvigu Sēju pārveda uz Lefortovas cietumu, kuru viņš vēlāk nosauca par “varbūt bargāko un riebīgāko Eiropā, ja ne pasaulē”.

Ludvigam Sējam inkriminēja dzimtenes nodevību, kalpošanu vāciešiem un spiegošanu pret Padomju Savienību ārzemju izlūkdienestu uzdevumā. Sākotnējo sodu (25 gadus ieslodzījumā) Ludvigam Sējam samazināja uz mazāku termiņu – pieciem gadiem, ņemot vērā viņa pretnacistisko darbību.

Ludvigam Sējam dzimtenē atļāva atgriezties tikai 50. gadu beigās. Mūža nogalē viņš strādāja par valodu skolotāju un tulkotāju un mira 1962. gada 15. februārī Rīgā.

Nesen izdota arī grāmata ”Es pazīstu vairs tikai sevi: diplomāta dienasgrāmatas un memuāri (1941-1961)”, kur vairāk nekā 500 lapaspusēs apkopoti Sējas pieraksti 20 gadu garumā. Dienasgrāmatas rakstītas laika posmā no 1941. līdz 1944. gadam un stāsta par vācu okupēto Latviju. Tāpat publicēti arī memuāri, kuros tiek atspoguļoti apstākļi nacistu un komunistu cietumos un soda nometnēs Latvijā, Polijā un Krievijā un nometinājumā Komi APSR. Grāmatu publicēšanai sagatavojis Dr. hist., Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs.

Ieeja pasākumā bez maksas.