Jau desmit gadus Goda teātris spēlē izrādes Latvijas skolās. “Šogad programmā “Skolas soma” piešķir mazāk naudas, bet mūs tas absolūti neuztrauc, jo palienam zem visiem cipariem apakšā. Mums ir jauna luga – par 14. februāri, jaukām lietām. Saucas “L.O.V.E.”. Tās autors ir Klāvs Knuts Sukurs, kurš rakstījis mums arī citas lugas, un spēlē Edgars Ozoliņš un Rolands Beķeris, kuri šajā procesā jau pudu sāls apēduši,” stāsta Goda teātra dibinātājs.

Jaunā izrāde esot tāds kā sitkoms (situāciju komēdija – aut.), bet nevajagot baidīties, tā nav zemākā kategorija, viņš uzsver.

“Uzskatu, ka bērniem un pusaudžiem ir vajadzīgs tas pirmais solis uz teātri, un labāk viņiem ir iepazīties ar kaut ko jauku, interesantu un smieklīgu nekā uzreiz likt sēdēt klusu un kušināt,” pauž K. Gods.

Vēl notiekot uzlabošanas process, pēc pirmizrādes skolā uzreiz redzams, kas ir garlaicīgāk un kas ir interesantāk. Skolēni piedevām raksta recenzijas.

“Izrādē skolēniem par mīlestību domā tieši džeki. Arī “Noslēpumainajās variācijās” esam divi džeki, un tas ir stāsts par mīlestību. Par to, kas ar cilvēku notiek, kad viņš ir viens pats ar sevi,” par izrādi, kurā spēlē kopā ar Sandi Pēci, atklāj Kaspars.

Pēc galvenās balvas festivālā “Patriarha rudens” nolēmuši, ka jārāda plašākai publikai.

“11. novembrī rādīsim izrādi tur, kur tā tapa, – Dabas mājā Zirgu salā. Vienīgā problēma – ietilpība tur ir tikai 25 cilvēki. Tas ir tik maz, ka uzreiz gribam atvainoties skatītājiem par to, ka biļetes būs diezgan dārgas – 30 eiro. Izrādei ir ļoti lielas izmaksas. Maz publikas izrādi padara daudz intīmāku un tuvāku,” skaidro K. Gods.

Tā, kā oriģinālā iecerēts, vēlā rudenī nebūs – pārgājienu pa Zirgu salu izlaidīs un ar plostu pa Liepājas ezeru nebrauks, lai neuzsēstos uz sēkļa.

“Ziemas drēbes nevajag, jo iekšā ir silti, pa logu skaisti skati. Sievietēm uz izrādi jāved vīri,” iesaka Kaspars.

Viņš daudz esot domājis par to, kam tas būs vajadzīgs. “Šo trīs gadu laikā mums galvas nonullēja divas reizes. Vispirms vari nestrādāt, sēdi mājās un tev maksā. Nomainās vērtību sistēma. Tas, uz ko esi gājis, nevienam nav vajadzīgs. Un otra nonullēšanās – 24. februārī, kad saproti, ka rītdiena var arī nepienākt. Cilvēki cenšas dzīvot tāpat kā iepriekš, jo tas ir vienīgais, pie kā var pieķerties, bet tas vairs nav iespējams, jāmeklē jauna pielāgošanās. Ir vienīgi mīlestība un šodiena, pie kā pieķerties,” atzīst K. Gods.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.