Līdz 22.septembrim Liepājas muzejā apskatāma Sandras Vingres izstāde ”Kluso domu maratons”.

”Sākumā es gleznoju portretus, bet tad manī kaut kas mainījās, man sāka patikt abstraktā māksla un es tai ķēros klāt,” par savu radošo darbību, kas izpaužas izteiksmīgās kolāžās un spilgtās krāsās, laikrakstam stāsta māksliniece Sandra Vingre. Tomēr sieviete nenoliedz iespēju, ka laikam ejot atgriezīsies atpakaļ pie portretu glezniecības.

”Man patīk visu pētīt pašai, tādējādi piedzīvot ko jaunu, tas ir interesanti. Tas no kā man neizdodas aizbēgt, ir spilgtās krāsas, ko izmantoju savos darbos. Manī vienkārši mīt vajadzība pēc spilgtā, pat gadījumos, kad es izdomāju uzgleznot ko maigāku, tas neizdodas,” stāsta Sandra. Viņasprāt savu artavu tajā ielikušas ikonogrāfijas studijas, kuru laikā studentiem tika mācīts iemīlēt tīro krāsu. ”Īstais tonis ar kuru strādā ikonogrāfi ir ļoti tīrs, tādēļ šajā jomā svarīgi iemācīties strādāt ar krāsu to nesasmērējot, nepadarot toni netīru. Arī zīmējumam jābūt skaidram, ar perfektām līnijām, toņiem, manuprāt, manos darbos tas ir pamanāms.” Māksliniece neslēpj, ka viņā ir mīlestība uz senām mākslām – tādām, kas radušās vēl pirms glezniecības, tādēļ vairākos darbos redzami arī elementi no Japāņu kultūras.

Pēdējo trīs gadu laikā Sandra aizrāvusies ar izteiksmīgu lieliezmēra kolāžu radīšanu. ”Kolāžas mākslā ir jau ilgu laiku, tā radās vēl pirms modernisma. Manuprāt, tas ir lielisks veids, kā vienā darbā atainot laiku, kas šodien mums ir apkārt, kas ap mums virmo ik brīdi. Tur ir gan vēsture, gan ikdiena, šodienas žurnāli un liecības, gan sajūtas par nākotni, kas mūs sagaida. Kolāža noteikti pastāvēs vēl ilgi, jo tā ir mainīga. Tāpat kā cilvēks,” māksliniece ir pārliecināta. Sandras veidotajās kolāžās rotaļīgas interpretācijas rezultātā tiek improvizēts ar seniem kokgriezumiem, ornamentu paraugiem, reklāmu grafikām un ilustrācijām, žurnālu izgriezumiem, urbānās kultūras un citiem elementiem. ”Māksla ir rotaļa,” to teicis ne viens vien radošo profesiju pārstāvis, arī Sandrai patīkot paspēlēties ne tikai gleznās, arī viņas veidotajās koka instalācijās redzams spēles elements. Koka klucīši, kas savulaik mazajai māksliniecei kalpojuši kā rotaļlietas, pārtapuši par abstraktas mākslas formas sastāvdaļām, apliecinot pulsējošo mijiedarbi un nezūdošos pamata elementus. Noslogotajā un steigas pilnajā laikmetā katrs objekts slēpj sevī atmiņas, stāstus un neapzinātu domu plūsmu, kā rezultātā rodas kluso domu maratons. Lai arī tas katram ir citāds, bet māksliniece ar saviem darbiem aicina līdzcilvēkus rast kopīgo šajā maratonā.

Sandras dzimtā puse ir Ventspils, tomēr nu jau sieviete ilgus gadus dzīvo Rīgā. Studējusi Latvijas Universitātē, ieguvusi bakalaura grādu mākslā Latvijas Kristīgajā akadēmijā un 2017. gadā, ar maģistra grādu glezniecībā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Šī nebūt nav pirmā S.Vingres izstāde, pirms tam gleznotāja ar saviem radošajiem darbiem piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lielbritānijā un ASV. Personālizstādes bijušas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā u.c. Šobrīd, līdz 22.septembrim, Liepājas muzejā skatāma S.Vingres izstāde ”Kluso domu maratons”.