Jūra – saulrietā iekrāsota sārta, ar bangojošiem viļņiem, rāma. Pludmale – kaili vientuļa, pilna ar saulē nobrūninātiem cilvēkiem. Kāpas ar vientuļiem vēja noliektiem krūmiem un pret sauli saslietiem grīšļiem. Osta ar krāsainiem kuģiem. Mols. Visas šīs mūspusei raksturīgās ainavas varēja vienuviet skatīt sestdien Liepājas muzeja dārzā, kur bija izstādīti plenērā “Liepājas marīna” radītie darbi. Viens otrs no māksliniekiem bija tvēris arī citas mūspuses ainas, gleznās pavīdēja pa kādam koka namiņam vai Karostas ainai. Izstādē vadīja romantiska noskaņa – spēlēja klusināta mūzika, rosījās mākslinieki – gan plenēra dalībnieki, gan tie otas brāļi un māsas, kuri šovasar nebija atraduši laiku, lai visu nedēļa būtu kopā un gleznotu jūru Liepājā, Papē, Pāvilostā.

Visu dienu muzeja dārza nāca mākslas pazinēji un vienkārši cienītāji.

Viens no plenēristiem – mākslinieks Jurijs Griguļs no Kaļiņingradas slavēja rīkotājus Ingu un Aivaru Kleinus par sarūpētajiem labajiem, komfortablajiem darba apstākļiem un sacīja daudz labu vārdu par atsaucīgajiem cilvēkiem. Viņš uzsvēra:

– Izstādē valda brīnišķīga mākslas un mūzikas harmonija.

Plenērā šogad piedalījās trīsdesmit gleznotāju no Latvijas dažādām vietām, to starpā ne tikai mūsējie, bet arī Rīgas un Rēzeknes mākslinieki, kā arī divi Krievijas pārstāvji.

­– Ja es neesmu citur, tad esmu šeit! – tā savu piedalīšanos motivēja Kleinu rīkoto plenēru ilggadējais dalībnieks mākslinieks Aldis Kļaviņš. Viņš nedēļas laikā bija paguvis radīt sešas gleznas. Pats sacīja, ka gadījušies tādi skaisti mākoņi, tāpēc jūras skati izdevušies piesātināti un krāsās bagāti. Liepājas mākslinieks, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesors šovasar piedalījies vairākos plenēros, ne tikai Liepājā, bet arī Lietuvā un Zviedrijā.

Katra tāda reize ir atšķirīga, bet katra dod savu pieredzi, ieskatu citu mākslinieku darbā, raisās diskusijas par mākslu un tās mācīšanu, paver jaunas iespējas, – pastāstīja Aldis Kļaviņš. Māksliniekam pēc piedalīšanās plenērā “Šauļu Monmartras republika” ir piedāvājums rudenī rīkot savu personālizstādi šajā pilsētā.

Rīgas māksliniece Maija Bērziņa dažādos plenēros piedalās kopš 1985.gada. Liepājā bijusi vairākkārt, viņa atzina, ka nedēļa bijusi piesātināta, un viņai ir prieks par to, ka bijusi dota iespēja gan pagleznot, gan atpūsties. Viņa pastāstīja, ka gleznojot galvenais ir dabūt uz audekla īsto noskaņu. Viņa savus darbus mēdzot pabeigt uzreiz tieši dabā, lai nezaudētu to pirmreizību, nevis daudz labot un pielabot.

Atkalatgriešanos Liepājā piedzīvojusi Maskavas māksliniece Marina Afanasjeva, kura tagad daudz strādājot arī Londonā.

– Gribēju atbraukt arī iepriekšējās reizēs, bet man nedeva vīzu, – paskaidroja gleznotāja. Viņa plenēra laikā paguvusi radīt vairākas ar pasteļkrāsām gleznotas noskaņu ainavas. Tieši M.Afanasjevas tvertās jūras malas noskaņas, to skaitā arī smilts ar gliemežiem, piesaistīja viena no apmeklētājiem – svētceļotāja no Jeruzalemes – atzinību, jo viņš, nākot kājām no Palangas uz Liepāju, pārpārēm izbaudījis jūras malas skatus.

Līdzās pieredzējušiem māksliniekiem strādāja arī jaunie. Viena no tiem bija Olena Kažoka, mākslas studente no Rīgas. Viņa pastāstīja, ka tāda iespēja – būt kopā ar profesionāļiem, redzēt viņu darba stilu – ir ļoti vērtīga. Jaunā māksliniece savus darbus radījusi pasteļtoņus, jo ietekmējusies no Monē un Gogēna. 

Ka māksliniekiem ir vajadzīgi un nepieciešami šādi plenēri, atzina visi dalībnieki – gan pieredzējušie, kuri var salīdzināt darbam dotos apstākļus, gan jaunie, kuri, strādājot kopā, var ielūkoties profesionāļu darba virtuvē. Kā teica Jurijs Griguļs, saliekot plenērā radītos darbus vienkopus, var redzēt tik daudzus, dažādus un atšķirīgus skatus uz jūru. Savukārt citi dalībnieki uzsvēra labo organizatorisko līmeni, jo viss bijis pakārtots darbam.

Plenēra nobeigumā bija ne tikai izstāde, bet arī paveiktā vērtējums. Šoreiz mākslinieku veikumu noteica trīs nominācijās. Pēc visu darbu apskates skatītāji lika sarkanu punktiņu pie tās jūras, kura raisījusi visvairāk emociju, un viena otra glezna līdz ar to pārklājās ar sārtu punktu virteni. Šogad savu gleznu un tās autoru izvēlējās arī kolēģi un sponsori. Apmeklētāji visvairāk bija nopunktojuši liepājnieka Andra Millera gleznotos jūras skatus, bet profesionāļu atzinība šogad tika jaunajai māksliniecei Alisei Mediņai, kura plenērā piedalījās pirmo reizi. Bet sponsori atzīmēja viena no ilggadējiem dalībniekiem – rīdzinieka Valda Ķikuta – gleznas.

Plenērā tapušie darbi tagad aizceļojuši kur kurais, bet daļa no tiem palikusi Liepājā, jo tos saņēma plenēra atbalstītāji, arī ģenerālsponsors – pilsētas Kultūras pārvalde.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Mākslinieks Valdis Ķikuts Liepājas muzeja dārzā meklē vietu, kur izlikt savus plenēra darbus.

Alise Mediņa ir priecīga par izdevušos nedēļu.

Tieši gleznotāja Andra Millera jūra skatītājiem patika visvairāk.

Māksliniece Maija Bērziņa un viņas darbi.

Tik daudz jūru vienuviet neatstāja emocionāli vienaldzīgus muzeja dārza apmeklētājus.