Piektdien, 22.janvārī, pulksten 19 viesnīcas “Promenade Hotel” Hika zālē notiks latviešu dokumentālās filmas “Ešafots. Soda izrāde” pirmizrāde Liepājā, informē organizatori.

Ja šodien izpildītu publisku nāves sodu, tad apkārt būtu pilns ar skatītājiem. Rīgā, Londonā, Ņujorkā… Stāsts ir par cilvēka kaislību attiecībām ar lieliem vēsturiskiem notikumiem.

Filmas sižets vijas ap 1946. gada vēsturiskiem notikumiem, kad padomju okupētajā Rīgā tika tiesāti un tūkstošiem skatītāju klātbūtnē tika pakārti septiņi vācu ģenerāļi. Šis ir notikums, kurā iekapsulējas ļoti daudz vēstures pavedienu un cilvēka bezapziņas dzīļu psiholoģijas. Tas atved arī līdz mūsdienām.

Apgaismības laikmets publiskas soda izrādes pārtrauca kā antihumānas. Pēc trīs gadsimtu pārtraukuma publiskajai soda izrādei bija lemts atdzimt. Filma nenodarbojas ar vācu ģenerāļu reabilitēšanu. Uzmanības centrā ir publiskā soda izrāde. Tajā atkārtojas viduslaika izsmalcināto soda izrāžu iezīmes – kaislību uzjundīšana un iebaidīšana.

Konkrētais 1946. gada vēsturiskais notikums saistās ar Baltijas u.c. valstu, kur bija dubultā okupācija, vēsturisko pieredzi. Šīs vēsturiskās atmiņas par Otro pasaules karu ir savādākas nekā Rietumeiropā vai Krievijā. Turēšanās tikai pie saviem vēstures izpratnes mītiem, un nevēlēšanās pat mēģināt izprast citu atmiņas, ir tas, kas vēl šodien neļauj pielikt punktu Otrajam pasaules karam. Baltijā vēl trešā paaudze pēc kara viens otru mēdz ienīst kā fašistus un okupantus.

Filmas pavedieni aizved arī pie Sarkanās Armijas varmācības pret civiliedzīvotājiem Vācijā u.c. no fašistiem atbrīvotajās teritorijās. Ja šīs atmiņas apspiež ar mītu, ka Otrajā pasaules karā ļaunais tika uzveikts tikai un vienīgi ar labo, tad tas nozīmē krāt aizvainojumu kolektīvajā bezapziņā.

Filmas fakti balstās uz advokāta Andra Grūtupa pētījumiem, kas apkopoti grāmatā ”Ešafots”. Grūtupam izdevies tikt klāt bagātīgam arhīvu materiālam, t.sk. arī KGB arhīvam Maskavā. 60 gadus pēc notikumiem ir arī kāds sensacionāls atklājums. Viens no septiņiem pakārtajiem ģenerāļiem, patiesībā ir miris cietuma slimnīcā pusotru mēnesi pēc pakāršanas. Tātad viņa vietā tika pakārts kāds cits. Kas? Filma pievērš uzmanību šai intrigai.

Kopumā filmas morāle vedina domāt, ka nezvēra pamošanos cilvēkā un masu varmācības mēs esam raduši pavirši novelt uz totalitāriem režīmiem un psihopātiskām personībām. Taču cēloņi var būt pavisam citi.

Ieeja Ls 3. Biļešu rezervēšana un sīkāka informācija pa tālr. 29798224.