Svētdiena, 31. maijs Jūsma, Alīda

“Dzintara stars” – par Latvijas sākotni

“Dzintara stars” – par Latvijas sākotni
Foto: Egons Zīverts
04.12.2018 07:01

"Kurzemes Vārds"

Klajā nācis rakstnieka Andreja Miglas vēsturiskais romāns par 1918. – 1919. gada notikumiem Liepājā “Dzintara stars”. Grāmatas atvēršanas svētki tika nosvinēti sestdien kuplā lasītāju pulkā bibliotēkā “Rūķis” – tās zālīte bija pilna ļaužu.

Autora pārliecība – vēsturiski romāni ir vajadzīgi, lai ar tiem ierosinātu jaunatnes interesi par vēsturi. “Rakstīt par tēmu, par kuru neviens vēl nav rakstījis, ir liela atbildība, jo to var dažādi traktēt,” atzina A. Migla. Romāna darbība aptver laiku no 1918. gada aprīļa līdz 1919. gada martam. Grāmatu papildina kolekcionāru dotas vēsturiskas fotogrāfijas un Liepājas karte ar atzīmētām vietām, kurās notika vai varēja notikt grāmatā aprakstītās epizodes. Personāžs – gan vēsturiskas personības, gan autora iztēles augļi, tostarp anarhisti, strēlnieki, somu jēgeri, sociāldemokrāti un citi. Tajā ir arī ārsti Jēkabs Alksnis un “Kurzemes Vārda” dibinātājs Ernests Ekšteins.

Atvēršanas svētkos Jānis un Emīls Dreiblati, Ilga Martinsone, Gunārs Kugrēns lasīja romāna fragmentus, Emīls Dreiblats un aktrišu sparīgā kopa “Atštaukas” dziedāja, par Latviju un Liepāju, un vēstures tā laika notikumiem stāstīja pats autors, tā vismaz daļēji radot klausītājiem priekšstatu par jauno grāmatu, kuru izdevis apgāds “LiePA” ar pašvaldības Kultūras pārvaldes atbalstu.

Romāna tapšanā autors ir pateicīgs savām redaktorēm Lindai Ulānei un Uļjanai Gintnerei, kura “katru lappusi trīs reizes pārbaudījusi”, vēsturniekiem Gunāram Silakaktiņam un Arnoldam Bērzam, ar kuriem konsultējies, un citiem palīgiem un atbalstītājiem: muzikoloģei Aijai Engelmanei, “jo Liepājā bija komponists Alfrēds Kalniņš”, pensionēto skolotāju biedrības “Zelta rudens” vadītājai Maijai Neimanei, kura noorganizējusi skolu direktoriem A. Miglas lekciju par Liepājas vēsturi, un citiem atbalstītājiem. G. Silakaktiņš atminējās, ka autors viņam lūdzis padomu, kādas kūkas varētu būt Bonica kafejnīcas galdā, savukārt A. Bērzs atcerējās, ka tūlīt viņš varēs atzīmēt vēl vienu jubileju – 50 gadus, kopš laikraksts “Komunists” sāka publicēt viņa rakstu ciklu par Liepāju 1919. gadā. “Es to lasīju. Daudzpunkti tur bija visinteresantākie,” pasmaidīja A. Migla.

“Cienījamo autor, mēs klausījāmies ļoti uzmanīgi un sapratām, ka Latvijas vēsture bija ļoti sarežģīta. Vienīgais, ko atceramies, – mīlestība sita augstu vilni!” pirms kārtējās jestrās dziesmas atzina “Atštauku” vadītāja Ināra Kalnarāja.

Foto galerija

Distances līgums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz