Klajā nācis rakstnieka Andreja Miglas vēsturiskais romāns par 1918. – 1919. gada notikumiem Liepājā “Dzintara stars”. Grāmatas atvēršanas svētki tika nosvinēti sestdien kuplā lasītāju pulkā bibliotēkā “Rūķis” – tās zālīte bija pilna ļaužu.

Autora pārliecība – vēsturiski romāni ir vajadzīgi, lai ar tiem ierosinātu jaunatnes interesi par vēsturi. “Rakstīt par tēmu, par kuru neviens vēl nav rakstījis, ir liela atbildība, jo to var dažādi traktēt,” atzina A. Migla. Romāna darbība aptver laiku no 1918. gada aprīļa līdz 1919. gada martam. Grāmatu papildina kolekcionāru dotas vēsturiskas fotogrāfijas un Liepājas karte ar atzīmētām vietām, kurās notika vai varēja notikt grāmatā aprakstītās epizodes. Personāžs – gan vēsturiskas personības, gan autora iztēles augļi, tostarp anarhisti, strēlnieki, somu jēgeri, sociāldemokrāti un citi. Tajā ir arī ārsti Jēkabs Alksnis un “Kurzemes Vārda” dibinātājs Ernests Ekšteins.

Atvēršanas svētkos Jānis un Emīls Dreiblati, Ilga Martinsone, Gunārs Kugrēns lasīja romāna fragmentus, Emīls Dreiblats un aktrišu sparīgā kopa “Atštaukas” dziedāja, par Latviju un Liepāju, un vēstures tā laika notikumiem stāstīja pats autors, tā vismaz daļēji radot klausītājiem priekšstatu par jauno grāmatu, kuru izdevis apgāds “LiePA” ar pašvaldības Kultūras pārvaldes atbalstu.

Romāna tapšanā autors ir pateicīgs savām redaktorēm Lindai Ulānei un Uļjanai Gintnerei, kura “katru lappusi trīs reizes pārbaudījusi”, vēsturniekiem Gunāram Silakaktiņam un Arnoldam Bērzam, ar kuriem konsultējies, un citiem palīgiem un atbalstītājiem: muzikoloģei Aijai Engelmanei, “jo Liepājā bija komponists Alfrēds Kalniņš”, pensionēto skolotāju biedrības “Zelta rudens” vadītājai Maijai Neimanei, kura noorganizējusi skolu direktoriem A. Miglas lekciju par Liepājas vēsturi, un citiem atbalstītājiem. G. Silakaktiņš atminējās, ka autors viņam lūdzis padomu, kādas kūkas varētu būt Bonica kafejnīcas galdā, savukārt A. Bērzs atcerējās, ka tūlīt viņš varēs atzīmēt vēl vienu jubileju – 50 gadus, kopš laikraksts “Komunists” sāka publicēt viņa rakstu ciklu par Liepāju 1919. gadā. “Es to lasīju. Daudzpunkti tur bija visinteresantākie,” pasmaidīja A. Migla.

“Cienījamo autor, mēs klausījāmies ļoti uzmanīgi un sapratām, ka Latvijas vēsture bija ļoti sarežģīta. Vienīgais, ko atceramies, – mīlestība sita augstu vilni!” pirms kārtējās jestrās dziesmas atzina “Atštauku” vadītāja Ināra Kalnarāja.

18Skatīt galeriju