Šodien ar Pjotra Fomenko darbnīcas (Maskava) izrādi Trīs māsas sākas pirmais teātra festivāls Zelta maska Latvijā, kura laikā līdz pat 11. jūnijam Rīgā un Liepājā tiks rādītas Krievijā tapušās dažādu žanru izrādes – gan dramatiskā, gan leļļu teātra iestudējumi, kā arī baleta un modernās dejas izrādes. Pateicoties 2005. gadā SIA ART Forte un Krievijas nacionālā teātra festivāla Zelta maska parakstītajam sadarbības līgumam, pērnajā rudenī tika īstenots pirmais festivāla Zelta maska Latvijā projekts Labākās Krievijas izrādes, kad skatītājiem tika piedāvātas trīs izrādes.

Šodien sākas lielais festivāls, kura programmā ietvertas kopumā deviņas izrādes, taču vairākas no tām tiks rādītas divas reizes. Kā festivāla atklāšanai veltītajā preses konferencē uzsvēra Zelta maskas starptautisko projektu direktore Tamāra Arapova, festivāla programma veidota ļoti pārdomāti, piedāvājot patiesi labas izrādes. Bet Krievijas Federācijas Kultūras un kinematogrāfijas federālās aģentūras vadītājs Mihails Švidkojs piebilda, ka festivāls Latvijā būs pat vērienīgāks par to, kas bija Igaunijā.

Pēc atklāšanas izrādes – Fomenko Trīs māsām, kas atzīta par 2006. gada labāko lielās formas dramatisko izrādi Krievijā – kārta būs Jekaterinburgas teātra Provinces dejas mūsdienu horeogrāfijas vakaram, kura laikā tiks rādīti divi Tatjanas Baganovas uzvedumi – Lidojumi tējas laikā un Kāziņas (Latvijas Nacionālajā teātrī 31. maijā, Liepājas teātrī 2. jūnijā). Pirmais iestudējums bija nominēts Zelta maskai, bet Kāziņas 2000. gadā saņēma balvu par labāko baletmeistara/horeogrāfa darbu. Oļega Tabakova teātrisstudija ar pagājušās sezonas iestudējumu Stāsts par septiņiem pakārtajiem (kurā spēlē Latvijā dzimusī un kādu laiciņu Rīgas Krievu teātrim piederīgā Jana Sekste), kas šopavasar saņēma Kritiķu balvu, Dailes teātrī viesosies 1. un 2. jūnijā, bet 3. un 4. jūnijā Dailes teātra Mazajā zālē Omskas Drāmas teātris rādīs savu pagājušajā gadā žūrijas speciālbalvu saņēmušo Jūlijas jaunkundzi. 5. jūnijā Liepājas teātrī un 8. jūnijā Rīgas Krievu teātrī būs iespējams noskatīties Maskavas Teātra mākslas studijas izrādi Marienbāde, kas ir Šolom-Aleihema romāna vēstulēs iestudējums jeb sajukums 37 vēstulēs, 12 mīlestības zīmītēs un 47 telegrammās. 6. un 7. jūnijs būs leļļu teātra dienas, jo mūsu Leļļu teātrī viesosies Sanktpēterburgas teātris Klaiņojošais sunītis ar izrādi Neglītais pīlēns, turklāt 7. jūnija izrāde būs labdarības – par labāko mākslinieka darbu leļļu teātrī pērn balvu saņēmušo izrādi būs iespēja noskatīties bērnunamu audzēkņiem. Pēc tam vakarā arī iecerēts Sanktpēterburgas un Latvijas Leļļu teātra aktieru apaļais galds.

Taču 7. jūnija vakarā otru uz Latviju atvesto izrādi – Spēlmaņi – piedāvās Maskavas Teātra mākslas studija. Sergeja Ženovača veiktais N. Gogoļa darba iestudējums pirmizrādi piedzīvoja tikai šā gada aprīlī. Festivāls noslēgsies ar divām Borisa Eifmana Baleta teātra Annas Kareņinas izrādēm – titillomā Marija Abašova, kuras veikums pērn novērtēts ar Zelta masku.

Līdztekus Krievijas izrāžu parādei festivāla izglītojošās programmas ietvaros iecerētas tikšanās ar iestudējumu autoriem, kā arī notiks meistarklases (T. Baganovas meistarklase par mūsdienu horeogrāfiju Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā 30. maijā, Borisa Eifmana meistarklase LNO 11. jūnijā.)

Bet šovakar Dailes teātrī – Trīs māsas. 2004. gadā tapis iestudējums, ko kritiķi savās atsauksmēs tolaik nodēvējuši par labāko šīs Čehova lugas iestudējumu Maskavā, kurā, starp citu, uz skatuves ir pats Čehovs.

Kad kļuva zināms, ka Fomenko strādā pie šā iestudējuma, teātra kuluāros jokojuši, ka trupā ar tik spēcīgu aktrišu sastāvu māsu ir divreiz vairāk nekā Čehovam. Izrādē piedalās Fomenko aktieru vecākā paaudze – GITIS kurss, no kura tad arī vēlāk tika izveidots teātris. Galvenajās lomās šīs “vecās gvardes” prīmas: Mašu un Irinu spēlē dvīņumāsas Poļina un Ksenija Kutepovas, Olgu – Gaļina Tjuņina, Natašu – Madlēna Džabrailova.

Šajā iestudējumā Fomenko rokraksts ir nemainīgs – mundrums, žirgtums, vieglums, spēle, ātrs skats gar maskas malu, kas pat ne uz sekundi nesaplūst ar seju. “Čehova muzikālās frāzes Fomenko aktrišu izpildījumā patiesi iegūst vērtīgu perlamutra mirdzumu. Vārdi gandrīz kļūst par dzīvām būtnēm, un katrai gribas pieskarties. Kā runā! Kā elpo šīs sievietes! Pēc Fomenko Čehova māsu valdzinājums un noslēpums nav ne valodu zināšanās, ne viņu skaistumā, bet šajā talantā dzīvot (Ņezavisimaja gazeta). Dina Godera (Gazeta) raksta, ka Fomenko Trīs māsas ir paraugizrāde skolēniem, kas sāk mācīties Čehovu, un to viņa apgalvojot ar cieņu, jo jau sen gaidījusi izrādi, kas pusaudzim pierādītu, ka Čehovs – tā nav garlaicība. Kaut arī viņas mīļākais Trīs māsu iestudējums esot Kristofa Martālera versija, kurā darbība noris tādā kā veco ļaužu pansionātā un māsas – vēl gana stipras vecenītes. Savukārt Marina Zaijonca (Itogi) šo uzskata par pēdējo gadu desmitu labāko Čehova iestudējumu. “Fomenko Čehovs izdevies jauns, bez poētiskiem izskaistinājumiem, bez it kā zobu sāpju raisītās smeldzes un roku lauzīšanas ciešanās.” Jo Fomenko laužot ierasto iestudēšanas kanonu, kas paredz, ka dzīve ir nežēlīga, māsas cieš, un, jo vairāk viņas cieš, jo skaidrāk redzams dramatisms. Fomenko dramatisms ir slēpts, viņa izrāde – vīrišķīga un gandrīz jautra, līksma.

Informācija par festivāla Zelta maska Latvijā izrādēm iegūstama www.goldenmask.lv.

Līvija Dūmiņa,
“Neatkarīgā rīta avīze”