Lai arī darbā manāmas atsauces uz Annas Brigaderes pasakas “Sprīdītis” tēliem, tomēr galvenā uzmanība izrādē veltīta bērna pirmajiem soļiem bērnudārzā, sajūtām, kas pārņem, pirmo reizi nonākot jaunā, lielā un nezināmā pasaulē.

Paši pirmie izrādi vērtēja Liepājas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Sprīdītis” grupas “Pūcēni” audzēkņi – vairāk nekā 20 mazi piecgadnieki.

Viņi bijuši izrādes veidotāju iedvesmas avots, jo ļāva pie sevis paciemoties un vērot, kāda ir viņu ikdiena bērnudārzā.

Uzsākot izrādes veidošanu, daļa komandas viesojās arī bērnudārzā Piņķos, kura nosaukums arī sakrīt ar izrādei doto.

“Uz bērnudārzu gājām jau tad, kad luga bija gatava, Edgars bija uzrakstījis un daudzas detaļas bijām pārrunājuši,” stāsta režisore S. Didžus, “bet mums vajadzēja gūt apstiprinājumu savu domu pareizībai. Lai nesanāk tā, ka izrādi nāks skatīties pirmsskolas pedagogi un teiks, ka tā nu gan nav.

Bija būtiski mūsu izdomu pasauli pievilkt reālajai videi, kas ir bērnudārzā.”

“No sākuma bija uztraukums, bet īstenībā esam pieraduši, ka mūs vēro no malas. Arī bērni ir pieraduši, tā kā mums tagad ir atvērtās nodarbības,” “Pūcēnu” grupiņas audzīte Inga Žabinska stāsta par sajūtām, uzņemot pie sevis izrādes veidotājus.

Ieskicējot jauniestudējuma sižetu, Leļļu teātris vēsta: “Bērnudārzā “Sprīdītis” atvērto durvju dienā, gribēdami sevi parādīt no vislabākās puses, divi PII “Sprīdītis” audzinātāji un sociālā pedagoģe (atveido aktieri Madara Enkuzena, Andris Zeļonka un Ilze Jura) sanākušos iepazīstina ar bērnudārza sasniegumiem un nākotnes plāniem.

Viņi dedzīgi apliecina vēlmi lolot un iedrošināt savus audzēkņus kļūt par pasaules izzinātājiem.

Situācija mazliet sapiņķerējas, kad bērnudārzā pirmo dienu ierodas jauns bērns. No kurienes viņš ieradies? Kā ar viņu tikt galā?” Stāsts par mūsu katra pirmajiem soļiem jaunās un neatklātās teritorijās un iepazīšanos ar svešo pasauli.

Režisorei S. Didžus tas ir pirmais pastāvīgais režijas darbs pēc maģistrantūras studijām Latvijas Mākslas akadēmijā. Bet tas nenozīmē, ka nekas šajā jomā nav darīts, norāda viņa pati.

Strādājusi par režisora asistenti pie dažādiem režisoriem, tai skaitā E. Niklasona, kad viņš veidojis izrādi “Gangsteromīte”.

“Man ļoti patika mierīgā un pašpārliecinātā maniere, kādā viņš strādā. Un tādēļ es ņēmu viņu talkā, jo zināju, ka viņš arī raksta. Edgars bija kā drošības spilvens, tā kā šis ir mans pirmais patstāvīgais režijas darbs.”

Savukārt ar skotu-bulgāru komponistu un mūziķi Aleksandru Tomasu Metjusonu, kas izrādei radījis daudzkrāsainu skaņu ietērpu, S. Didžus bijusi pirmā sadarbība. “Esmu gandarīta un apmierināta,” par galarezultātu viņa izsakās.

“Visiem izdevās sastrādāties vienotā veselumā.”

Liepājas Leļļu teātris pierunājis S. Didžus aptuveni gadu.

“Domājot par to, ko varētu šeit iestudēt, apstājos pie Brigaderes “Sprīdīša”. Zinu, ka neko labāku par kinofilmu uztaisīt nevar, tādēļ nācās domāt citu piegājienu, manieri. Un sapratu, ka te ir tāda viena ļoti būtiska lieta, kas ir arī autorei. Par to, ka bērns iziet pasaulē. Un šādu mirkļu ir daudz, ņemot vērā, ka vecākam savs bērns būs bērns jebkurā vecumā.

Bet pirmais lielākais, nozīmīgākais, šķiet, ir brīdis, kad viņš tiek palaists uz dārziņu. Brigaderes “Sprīdītī” saskatīju visus vajadzīgos elementus, lai izveidotu atbilstošu stāstu par to, kā mazs bērns iepazīst bērnudārza vidi.”

Ja A. Brigaderes darbs vai kinofilma par Sprīdīti nav skatīta, S. Didžus iesaka to darīt pēc izrādes, nevis pirms.

“Šis nav tieši tāds pats stāsts, bet gan ļoti, ļoti pietuvināts.

Es vēlētos, ka pēc izrādes noskatīšanās bērnam pašam rodas interese par šo darbu, vēlme iepazīt oriģinālu vai vismaz filmu noskatīties. Jo šeit būs iedotas tādas mazas norādes.”

“Ļoti savdabīga,” savu vērtējumu jau pēc skates izrādes noskatīšanās pauda I. Žabinska. “Bija interesanti vērot no malas. Visu laiku mēģināju ieraudzīt sevi vai savus kolēģus,” viņa smaidot sacīja.

Vaicāta, cik ļoti uz skatuves notiekošais atbilst ikdienas dzīvei bērnudārzā, pedagoģe norādīja, ka šeit ir divi bērni, bet “mums ir daudz vairāk”.

Līdz ar to ir jābūt izdomas bagātam, lai varētu iedrošināt viņus, lai viņi šeit justos kā mājās. “Jo bērnudārzs jau ir bērniem kā otrās mājas. Šeit pavada lielu daļu no savas ikdienas.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.