Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotājam, filoloģijas doktoram Normundam Dzintaram viens no šīsvasaras notikumiem ir jaunās, viņa otrās grāmatas “Dzej-oļi” nākšana klajā. Lūdzām autoru ar lasītājiem dalīties savās izjūtās par šo notikumu.

– Kāpēc tāds nosaukums “dzej…” un “…oļi”?

– Radās doma krājumu veidot pa nodaļām. Grūtākais bija izdomāt, kā to visu nosaukt. Tad ienāca prātā, ka vārdu “dzejoļi” var ļoti labi sadalīt divās daļās. Un, ja otrā daļā ir oļi, tad var būt dažādi oļi. Var būt mīļ-oļi – dzejoļi par mīlestību, var būt dab-oļi – dzejoļi par dabu, var būt blēņ-oļi ar ironiski prātniecisku ievirzi. Krājumā pavisam ir seši oļi, pēdējie pasak-oļi nav dzejoļi, bet gan mūsdienu pasakas.

– Jūs publicējat savus radošos darbus virtuālā vidē. Vai tam ir nozīme, ka tagad tāds taustāms rezultāts – grāmata, ko paņemt rokā?

– Jā, ir gan svarīgi, ka varu šo grāmatu paņemt un turēt rokā. Tas tomēr ir citādi nekā ierakstīt kladē vai virtuālā vidē. Krājumam kopā ar redaktori Lindu Zulmani atlasījām darbus. Jā, publicējos sociālajos saitos, tādos kā draugi, feisbuks, tad var redzēt reakciju, kā lasītājam paticis, kā viņš to vērtējis. Krājumiņš, manuprāt, izskatās arī vizuāli jauki, tur liels paldies māksliniekam Uldim Baltutim, izdevniecībai “LiePA” un “Talsu tipogrāfijai”. Tie, kas lasījuši, arī saka, ka patīk. Tas jau autoram svarīgākais, ka lasa, ka novērtē.

– Cik ilgā laikā tapušie darbi ievietoti krājumā?

– Gada laikā. Grāmatā atlasīti kopskaitā 52 darbi.

– Jums ir daudzas profesionālās jomās, kurās darbojaties, esat skolotājs, dziedat koros. Kā rodas dzejoļi?

– Tie ir tādi mirkļa iespaidi, idejas, kas ienāk prātā. Emocijas un pārdomas, kas rodas, kaut ko lasot, redzot. Tad tie motīvi sāk spēlēties un izaug darbiņš.

– Kad rakstāt? Varbūt kamēr skolēni pilda savus mācību darbus?

– Ir bijis, ka uzrakstu dzejoli arī starpbrīdī (pasmejas – D.M.), arī tad, kad kāda stunda izkritusi. Jā, var gadīties arī, kamēr skolēni kaut ko nopietni raksta. Tad jau tās domas virmo gaisā… Bet pamatā rakstu vakarpusē. Gadalaikam nav nozīmes, kā nu tas Pegazs atauļo, tā ir…

– Darbs skolā ir saspringts, mācot gan latviešu valodu un literatūru, gan vadot skolēnu radošo darbu izdevumu. Vai skolēnu darbi atstāj iespaidu arī uz skolotāja radošajām izpausmēm?

– Pilnīgi iespējams, ka atstāj, jo radošie procesi vienmēr ir mijiedarbībā. Lai gan nevar izmērīt un pateikt, cik tā stipra, domāju, ka lielas ietekmes nav, jo skolēnu darbiem ir cita tematika, cits uzstādījums. Piemēram, veidojot jaunāko izdevumu, vadmotīvam bija ņemti Zentas Mauriņas vārdi “Manas dzīves stūrakmens”, apspēlējot skolēna paša dzīves stūrakmeņus.

– Kā var tikt pie šī krājuma?

– Grāmatnīcās tā nav, tā ka tikai vēršoties pie manis personīgi. Bet publiska iepazīstināšana ar grāmatu notiks augusta sākumā Liepājas Universitātē, Latviešu valodas skolotāju asociācijas rīkotajā nometnē.