liepajniekiem.lv
Izlasītais romāns iespaidoja
Liepājas teātra trupa Ingai Krasovskai ir labi pazīstama – viņa veidojusi horeogrāfijas, kā arī piedalījusies izrādēs, jo leģendārajā iestudējumā “Kaupēn, mans mīļais!” aizstājusi aktrisi, kas devās bērna kopšanas atvaļinājumā.
“Te tapušas daudzas man mīļas un arī atzītas izrādes.
Viss ļoti saistīts ar Liepāju, tāpēc liels prieks, ka atkal esmu šeit,”
viņa stāstīja, tiekoties ar teātra cienītājiem publiskā pasākumā izrādes iestudēšanas laikā.
I. Krasovska Liepāju atceras arī no bērnības, kad viņas mamma mācījās Liepājas Pedagoģiskajā institūtā un meita šeit ciemojās.
I. Krasovska strādājusi dažādos teātros Latvijā un Krievijā. “Es jutos labi, būdama horeogrāfe, bet jau pirms kādiem 10 gadiem raisījās pirmās domas par to, ka varētu arī iestudēt izrādi. Aktīvi par to domāju četrus gadus. Bija pārdomu laiks, ko darīt tālāk un vai tas, ko daru, ir interesanti,” viņa atklāja.
D. Rukšānes romānu “Krieva āda” izlasījusi un padalījusies savos iespaidos ar Liepājas teātra direktoru Herbertu Laukšteinu, kad te strādājusi pie teātra vasaras koncertprogrammas pagalmā.
Viņam arī romāns bija paticis, un tieši H. Laukšteins izteicis domu, ka pēc tā motīviem varētu iestudēt izrādi.
“Aizbraucu atpakaļ uz saviem laukiem, domāju par sarunu un izlēmu – taisīšu šo ādu!
Piezvanīju Laukšteinam: “Es gribu iestudēt to izrādi!” Viņš teica: “Labi!” Tad sākās darbs ar materiālu, bet pa vidu – kovids ar pulcēšanās ierobežojumiem, kas darbu apgrūtināja,” režisore stāstīja, ka iesākumā dramatizējumu veidot palīdzēja Laura Jeruma, kas Liepājas Universitātē pabeigusi maģistra studijas rakstniecībā.
Dramatizēt romānu ir grūti, vēl jo sarežģītāk tādu kā “Krieva āda”, kurš ir divos plānos ar izteiktu mātes un meitas līniju.
“Protams, ka pārdomas un bažas ir klātesošas, bet man daudz palīdz horeogrāfiskā domāšana, kustīgo bilžu redzēšana,” par savu pieredzi, strādājot pie izrādes, pastāsta I. Krasovska.
“Nedrīkst” laiks
Romāna vide ir Liepāja. Tiem, kuri pilsētu pazina vai tajā bija 50., 60., 70. gados, saturs varētu būt labi saprotams, personisks.
Režisorei ir līdzīgas atmiņas: “Ir lietas, ko atceros no bērnības, – ka Liepāja bija speciālā zona, gar piekrasti smiltīs vilka strīpas. Kad jautāju, kāpēc tā jādara, man teica:
“Ja nu kas atbrauks pār jūru, izkāps krastā un aizies, tad redzēs viņa pēdu nospiedumus.””
Izrādes pamatā ir mātes un meitas attiecību tēma. Tā režisorei tuva, jo viņai pašai ir meita. “Problemātika, ko vērts uzsvērt, – ka ir ļoti svarīgi sarunāties, dalīties, lietas izrunāt, paskaidrot. Sievietes, kurām jābūt tuvām un jāpalīdz vienai otrai, šajā darbā patiesībā ir tālas. Tādas attiecības saistītas ar audzināšanu, ar personību un laiku,” režisore ieskicēja izrādes satura līnijas.
“Tad nebija ierasts bērniem teikt, ka viņus mīl, nerunāja par intīmiem jautājumiem. Tagad attieksme pret bērnu ir citādāka. Galvenā varone piemin, ka arī viņas māte nav ar viņu runājusi, nav skaidrojusi, piedalījusies meitas dzīvē.
Es atceros manas mammas attiecības ar vecomāti, arī tajās sarunu bija maz.
Kopīgas praktiskas darbības – jā, bet intimitātes nebija. Bērnam bija jābūt paklausīgam, nedrīkstēja iebilst, tik daudz bija nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst…”
Visu romānu nevar izstāstīt iestudējumā, tāpēc bija jāizvēlas galvenais, par ko runāt.
I. Krasovska sajūsminās, ka grāmatā ir daudz garšīga teksta, daudz personības šķautņu, domu, sajūtu apraksta. “Strādājām kopā – pieredzējusī aktrise Inese Kučinska, kas atveido mātes Emīlijas lomu, aktrise Agnija Dreimane, kura ir meita Meldra, un es. Divas nedēļas romānu, kā saka, piemērojām viņām, tā ka aktrises pašas ir arī dramaturģes savām lomām.
Un rezultāts… līdzīgi, kā veidojot horeogrāfijas, ikreiz satraukums – uzķersi stīgu, kas skatītāju aizskars, vai neuzķersi. Atradīsi un atkodēsi svarīgāko vai ne,”
režisore dalījās izjūtās.
Vēl viena romāna šķautne ir arī par to, ka latviešu sieviete mīl krievu tautības vīrieti, tāpēc skatītāji režisorei jautāja, kā Ukrainas kara kontekstā viņa skatās uz šo tēmu?
Viņa atbildēja: “Izrādē nav runa par Krieviju, bet par tautību; galvenā varone jūt mīlestību pret krievu. Man šobrīd gribas par to runāt tāpēc, ka ir daudz agresijas, arī pret krieviski runājošajiem. Bet nevaram taču teikt – visi latvieši ir forši, ne arī – visi krievi nav forši. Cilvēkus nevar vienādot. Tas arī ir būtiski, ka šajā tēmā viss nav tik viennozīmīgi.”
Izrādē Valda lomā ir Kārlis Artejevs. Iestudējuma veidošanā iesaistījusies arī tērpu autore un scenogrāfe Ilze Vītoliņa, video mākslinieks –8 kā sevi nosaucis Andris Vētra, skaņu celiņu veidojusi Zane Dombrovska, bet gaismas māksliniece ir Krista Erdmane.
Vizītkarte
Inga Krasovska
- Dzimusi 1972. gadā.
- 1996. gadā absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kur studēja ekonomiku.
- 2007. gadā absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmijas Modernās dejas horeogrāfijas nodaļu.
- Strādājusi par horeogrāfi Dailes teātrī un Liepājas teātrī, Valmieras teātrī, Maskavas Puškina teātrī.
- Vairākkārt nominēta “Spēlmaņu nakts” balvai kategorijā “Gada kustību režisors”; balvu saņēmusi 2011. un 2012. gadā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
