Svētdiena, 26. maijs Varis, Eduards, Edvards
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

“Inglišs” uzmācas latviešu valodai, šī – tielējas

Latviešiem latviešu valodā ir iekapsulēta identitāte, Latvijai – valstiskuma ideja. Ar unikālu kultūras mantojumu runātāji rīkojas katrs pēc sava prāta, jo tā tik tiešām drīkst.

“Inglišs” uzmācas latviešu valodai, šī – tielējas
Drīzāk dekoratīvs, nevis saturisks vārds “PUIK” pusceļā starp Rīgu un Liepāju, šosejas malā pie Saldus. Vai vārdam ir nozīme? Kāda tam izcelsme? Vai pastāv kaut mazākā saikne ar zīmējumu?... (Foto: Ieva Vilmane)
27.10.2023 13:31

Ieva Vilmane, “Saldus Zeme”

"3K"

Atslēgvārdi

Šajā mēnesī piedien nopietnāk apdomāt latviešu valodas situāciju, jo 15. oktobrī tika atzīmēta Valsts valodas diena.

Jau pirms oktobra manu prātu bija sakacinājusi neskaidrība, kā modernajā Latvijā klājas latviešu valodai. Sevišķi interesēja, ko domā kultūras profesionāļi, jo mākslā esmu redzējusi visspilgtākos un arī visvājākos piemērus, kā mazai valodai turēties pretī globalizācijai. Pēc atbildēm gāju pāri visai Kurzemei.

Teātrī trūkst vārdu

Vēsma Lēvalde, mākslas zinātņu doktore, teātra kritiķe, vietnes Kroders.lv redaktore: “Kā teātra pasaulē klājas latviešu valodai? Grūti. Vispirms būtu jārunā par to, ka pilnībā mainījusies verbālā teksta loma.

Līdz 90. gadiem Latvijā bija logocentrisks teātris, vārds tajā bija galvenais. Šobrīd teātris cenšas uzrunāt pēc iespējas plašāku auditoriju, tādēļ vārds kļuvis mazsvarīgāks. Pat teorētiķi par teātra tekstu vairs nesauc tikai to, ko runā uz skatuves, bet visu, kas uz tās notiek.

Gaismai, skaņai, rekvizītiem, aktiera ķermenim mūsdienās ir tikpat liela nozīme, cik runātam vārdam.

Teātris kļuvis ļoti fizisks, beidzamajā laikā, es teiktu, arī fizioloģisks. Skatuves mākslas vēsturē redzam, ka kailums un valodas piezemēšanās raksturīga saspīlētās ģeopolitiskās situācijās, tātad Latvijas teātru reakcija ir gluži ierasta.

Nevaram noliegt, ka izrādēs pati valoda stipri vulgarizējusies un pietuvojusies ielas līmenim. Padomju okupācijas gados teātris bija latviskuma un latviskās kultūras saliņa, uz kuras latviešu valodas saglabāšana bija misija.

Demokrātijas apstākļos mums šķiet, ka valodai nepastāv reāli draudi, lai gan zinām, ka mums ir pamats raizēties.

Nedomāju, ka mums jāuztraucas par to, ka teātrī mainās leksika. Jāsatraucas, ka uz skatuves runā gramatiski un sintaktiski nepareizi, jo aktiera sacītais cilvēkus ietekmē tikpat ļoti, cik skolotājs skolā un diktors televīzijā.

Latviešu valodas lietojuma ziņā teātros paveras dažādas ainas. Liela nozīme ir iestudējuma budžetam, jo nereti kvalitatīviem tulkojumiem un autortiesībām nepietiek līdzekļu, tāpēc režisors izraudzīto dramaturģisko materiālu iztulko pats.

Taču redzam arī iestudējumus ar izteiksmīgu valodu. Šajā ziņā ļoti gaidu Liepājas teātra jauno izrādi “Jasmīns”, jo tās  pamatā ir Ingas Ābeles luga “Tumšie brieži”.

Esmu pārliecināta, ka teātris atspoguļo sabiedrības aktualitātes. Redzu, ka katrs esam objektīvas patiesības meklējumos un arī apmaldījušies daudzu ideoloģiju pieblīvētā informācijas laukā (padomju laikā ideoloģija bija plakātiska, tāpēc uzreiz skaidri saskatāma).

Redzu, ka teātri mēdz atgriezties pie tradicionālām izrāžu formām un formātiem, jo

cilvēki tomēr spēj klasiku runāt un interpretēt mūsdienīgi.

Kā attīstīsies teātris, atkarīgs no publikas, jo izrāde notiek tikai tad, kad ir skatītāji. Viss pārējais – māksla mākslas pēc. Tikai skatītājs nosaka, kas teātrī izdzīvo, bet kas aiziet nebūtībā.”

Tulkotāji trāpa izcili

Inita Vītola, Latviešu valodas aģentūras direktore: “Sabiedrībā pastāv atšķirīgi priekšstati par ikdienas latviešu valodas kvalitāti.

Pirms pāris gadiem bija liels satraukums, ka plašsaziņas līdzekļos un citur ārkārtīgi bieži lieto svešvārdus, tāpēc pasūtījām pētījumu. Noskaidroja, ka svešvārdu kvantitāte publicistikas tekstos nav palielinājusies, salīdzinot ar situāciju pirms 20 gadiem.

Toties mainījušās valodas, no kurām sveši vārdi aizgūti. Biežāk novērota nemotivēta jeb neiederīgu svešvārdu lietošana.

Jauniešiem svešvārdi vajadzīgi, lai sociāli grupētos, tādēļ jautājums par to lietošanu nav pat svarīgs.

Nozīme ir jauniešu izpratnei, kāda valoda lietojama ārpus savas grupas. Mūsu aģentūras darbinieki skolās redz, ka jaunieši tīri labi apzinās, kāpēc saziņā izvēlas angļu valodu. Viņi lieliski atpazīst netīkamas situācijas citu cilvēku runā, piemēram, valsts darbiniekiem pamatoti aizrāda par pārmērīgu svešvārdu lietojumu.

Neesam speciāli pētījuši, kā ar latviešu valodu kultūrvidē, taču vairākos ciklos ar rakstniekiem, dzejniekiem, tulkotājiem un valodniekiem ir izskanējis ļoti svarīgs secinājums: latviski var izteikties par jebko, ja vien runātājs valodu apguvis un nemitīgi pilnveido pats savu leksiku.

Mūsu rakstnieki, dzejnieki, tulkotāji, valodnieki, arī  kultūras darbinieki veiksmīgi paplašina latviešu valodas vārdu krājumu, jo prot atrast ļoti iederīgus vārdus. (Vai maz apzināmies, ka mums ir augtas klases tulkotāji no daudzām valodām?)

Latviešu valodas aģentūras konsultāciju apjoms norāda uz patiesām rūpēm par mūsu valodu. Vietnē Valodaskonsultacijas.lv un telefoniski skaidrojam terminoloģiju, pareizrakstību, pieturzīmju lietojumu – jautājumi ir ļoti dažādi.

Mēs ļoti vēlētos, lai cilvēki domātu, ko un kā runā.

Un Latvijā saziņā izvēlētos latviešu valodu, jo tad tā rīkotos arī citu tautību cilvēki.”

Vaļības literatūrā

Kārlis Vērdiņš, dzejnieks un literatūrzinātnieks: “Izejiet cauri Centrāltirgum un paklausieties, kādus vārdus cilvēki saka un kādās valodās! Ja literatūra grib godīgi un interesanti runāt par savu laiku, ikdienas valodai tajā ir jāienāk.

Arī es savos dzejoļos esmu izmantojis visvisādus labus un sliktus vārdus.

Literārā latviešu valoda nemaz tik strauji nemainās. Ja mēs sekotu līdzi pusaudžu žargonam vai sadzīves runai, mēs ieraudzītu daudz straujākas izmaiņas, jo vienus modes vārdus nomaina citi.

Literatūrā saskaramies ar literāro valodu, kurai ir piešprices no ikdienas runas vai citām valodām, taču es teiktu, ka tā ir relatīvi stabila un lielā mērā uztur mūsdienu latviešu valodas kanonu.

Augsti standarti ir vajadzīgi, pat ja daudzi tos neievēro. Angļu valoda ir liela, tai par izzušanu nav jāsatraucas, taču Amerikā nepieņems nevienu akadēmisku tekstu “pidžininglišā”! Atļauts runāt vaļīgāk, ar akcentu, nepilnīgi, bet ne rakstīt.

Redzu, ka jaunieši bieži sazinās angļu valodā, tajā ir viņus interesējošs saturs internetā, televīzijā, straumēšanas platformās.

Un var jau būt, ka nākotnē būsim bilingvāla sabiedrība, kurā sazināsies gan dzimtajā, gan angļu valodā.

Man angļu valoda jau tagad ir izšķiroša, lai gan profesija saistīta ar latviešu valodu un literatūru. Starptautiskās konferencēs referātus lasu angliski, kad gribu publicēties starptautiski citējamos izdevumus. Mūsdienu teorētiskā literatūra angļu valodā vajadzīga maniem pētījumiem.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz