Kafejnīcā “Darbnīca” apskatāma ērģeļu vēsturnieka Mikus Dzenīša sagatavotā izstāde “Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās” par dievnama ērģeļu būvniecības vēsturi. Tā ievada 15. starptautisko Liepājas ērģeļmūzikas festivālu, kurā šogad viesosies latviešu, poļu un čehu ērģelnieki, tiks atjaunota nakts koncerta tradīcija un kuram par godu iecerēts izdot kompaktdisku.

“Mēs šogad atzīmējam divas jubilejas. Viena ir 15. gads, kopš iedibināts ērģeļmūzikas festivāls. Un otra jubileja ir festivāla galvenajam instrumentam – pasaulē lielākajām mehāniskajām ērģelēm, kurām šogad aprit 130 gadu, kopš to uzbūvēšanas pirmoreiz,” festivāla preses konferencē sacīja rīkotāja, nodibinājuma “Via Cultura” vadītāja Dace Bluķe.

Jubilejas festivāls tika atklāts ar izstādi “Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles arhīvu liecībās”. Tajā apskatāmi ērģeļu vēsturnieka Mikus Dzenīša izpētītie materiāli par pasaulē nozīmīgā instrumenta būvniecības gaitu. “Šeit ir tikai viena daļa no dokumentiem, ko izdevies atrast, bet ļoti iezīmīga, kas savā ziņā uzskatāmi parāda unikālo ērģeļu būves būtiskākos stūrakmeņus. M. Dzenītis uzsver, ka tās ir unikālas ne tikai ar faktu, ka tās ir lielākās mehāniskās ērģeles pasaulē, bet arī ar to, ka instrumentu būvējuši pavisam kopā pieci ērģeļbūvētāji – Johans Heinrihs Joahims, augstu vērtētais Heinrihs Andreass Konciuss, tēvs un dēls Hermaņi un Šcecinas ērģeļbūvētājs Barnims Grīnebergs. “Es domāju, tādu gadījumu nav pārāk daudz pasaules ērģeļbūves praksē,” viņš atzina. “Visi ērģeļbūvētāji šeit ir pieminēti un atklāti ar tiem dokumentiem, ko viņi ir atstājuši.” Lielākā daļa pētniecības norisinājās Sv. Trīsvienības katedrāles arhīvā, bet vērtīgas liecības atrastas arī Latvijas valsts vēstures arhīvā un izmantots daudz periodikas materiālu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8.septembra numurā.

#kvards-20160908-09#