Trešdiena, 24. aprīlis Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kādai jābūt pilsētas bibliotēkai?

Patlaban aktuāls jautājums, kam rūp tās nākotne. Liepājas radošā sabiedrība vāc parakstus par mūsdienīgas bibliotēkas nepieciešamību pilsētā. Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas (LCZB) direktore Ilga Erba ikviena liepājnieka iesaisti vērtē atzinīgi. Tad ir sajūta, ka tas nav vajadzīgs tikai pašiem.

Kādai jābūt pilsētas bibliotēkai?
“Mēs esam “pārauguši” šo ēku,” stāsta LCZB direktore Ilga Erba, nevar izvērst un realizēt visas idejas un pakalpojumu apjomu, ko esam iecerējuši. “Šī ēka nekad nav būvēta bibliotēkai, tā ir pielāgota mūsu vajadzībām, un bibliotēka tajā atrodas no 1923. gada. Ir ļoti labi apmeklēta, pakalpojumi tiek izmantoti, taču ēkai ir daudz un dažādu trūkumu, piemēram, nav lifta.” (Foto: Egons Zīverts)
“Mēs esam “pārauguši” šo ēku,” stāsta LCZB direktore Ilga Erba, nevar izvērst un realizēt visas idejas un pakalpojumu apjomu, ko esam iecerējuši. “Šī ēka nekad nav būvēta bibliotēkai, tā ir pielāgota mūsu vajadzībām, un bibliotēka tajā atrodas no 1923. gada. Ir ļoti labi apmeklēta, pakalpojumi tiek izmantoti, taču ēkai ir daudz un dažādu trūkumu, piemēram, nav lifta.” (Foto: Egons Zīverts)
21.02.2024 05:00

Linda Kilevica, Ligita Kupčus-Apēna

"Kurzemes Vārds"

Ar arhitektiem, bibliotekāriem, finansistiem, pilsētplānotājiem un attīstītājiem izdiskutēta gan pilnīgi jaunas ēkas celšana, gan esošo pārbūve.

Liepāja – dramatiski atpalikusi

“Tuvojoties LCZB 250. jubilejai un Liepājas Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) gadam, vairs nav pieļaujama mierīga bibliotēkas jautājuma glabāšana “tālākajā atvilktnē”!”

Ar šādu prasību atklātā vēstulē pie Liepājas mēra Gunāra Ansiņa un domes deputātiem, kā arī Izpilddirekcijas, iedvesmojoties no Eiropas kultūras galvaspilsētas moto “Miers/Nemiers”, vēršas Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas biedri, aicinot iesaistīties akcijā visu sabiedrību, ar savu parakstu apliecinot atbalstu iecerei.

Līdz vakardienai bija savākti teju 250 parakstu.

Vēstulē norādīts, ka “LCZB ir patiess pilsētas kultūras vēstures lepnums – tā ne tikai ir viena no vecākajām Latvijā, tā ir pat vecāka par daudzām pasaulslavenām grāmatu krātuvēm”. 

Tāpat vēstulē pausts, ka mūsdienu funkcionālajām prasībām galvenajos parametros atbilstošas ir tikai divas no sešām LCZB filiālēm (“Libris” un “Varavīksne”), bet LCZB centrālās ēkas esošais stāvoklis ļautu EKG kalendārā iekļaut vien pilsētas bibliotēkas 250 gadu piemiņas brīdi, varbūt 18. gadsimta mūzikas pavadījumā atklājot memoriālu plāksni pie nama Zivju ielā, bet kategoriski izvairoties no viesu ieaicināšanas ēkā, lai nekristu kaunā, ja kāds pavaicātu pēc ceļa uz tualeti.

Tikai īsteni lokālpatriotiskiem, miesās stipriem pilsētas grāmatmīļiem ir pa spēkam iekļūt šajā grūti pieejamajā citadelē un, neraugoties uz iekštelpu senilo veidolu, pašaizliedzīgi gremdēties LCZB krājumu bagātībā.

Modernas bibliotēkas jau ir daudzās Latvijas pilsētās – Ogrē, Tukumā, Kuldīgā, Ventspilī un citviet, kur viesojoties allaž rodas jautājums,

kāpēc Liepāja šajā ziņā ir tik dramatiski atpalikusi, norāda atklātās vēstules sastādītāji.

Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas biedri uzskata – pilsētas vadības paustais, ka bibliotēkas jaunbūve būtu pārāk dārga, ir vājš arguments.

Viņu ieskatā, Liepājā ir vismaz divas bibliotēkas jaunbūvei piemērotas vietas: centra zemesgabals, tagadējā autostāvvieta, starp Liepājas Latviešu biedrības namu un viesnīcu “Līva”, kā arī Jūras ielai paralēlā teritorija, kurā koncertzāles “Lielais dzintars” projekts paredzēja pamatapjomu kompozicionāli papildinošu zemāku būvi.

“LCZB modernizācija atkārtoti aktualizēta jau vairāk nekā 10 gadus, ik reizi nemiera stadijā apmetot loku “ideja–publicitāte–solījumi”,

pēc kā iestājies visu par ieceres virzību atbildīgo miers. Šobrīd atkal esam nemiera fāzē. 2027. gads jāsagaida vai jānoslēdz, atklājot patiesi laikmetīgu bibliotēkas ēku. Ja citādi nesanāk, EKG gadā Liepājā jābūt vismaz bibliotēkas būvlaukumam,” teikts vēstulē.

Joprojām starp prioritātēm

“Bibliotēkas nozīme necik nav mazinājusies,” saka nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa.

EKG kontekstā bibliotēka joprojām ir starp prioritātēm. Jautājums ir tikai par iespējām, tai skaitā finansiālajiem resursiem.

“Ir noteikti jāizmanto fakts, ka mēs pēc trim gadiem būsim Eiropas kultūras galvaspilsēta.”

Tas, ka šobrīd sabiedrībā ir dažādas diskusijas, esot labi, vērtē I. Šoriņa, jo attiecīgi to iespaidā iezīmējas nākamais jautājumu loks, par ko runāt.

“Tikai ir svarīgi katram nenostāties kaut kādās pozīcijās ar savu uzskatu, bet citam citā ieklausīties.” Turklāt – ieklausīties pašos bibliotekāros un bibliotēkas vajadzībās, arī pašvaldības iespēju izvērtējumā, nerosinot kaut ko, kas varbūt nemaz nav savienojams ar realitāti.

“Domāju, ka mums ir jābūt atvērtiem un tajā pašā laikā jāuzticas profesionāļiem, arhitektiem, bibliotekāriem, kas šo kopējo vajadzību spēj salikt kopā.

Jo šobrīd šķiet, ka katrs sapņojam kaut ko savu.”

Jauna, moderna bibliotēkas ēka ir nepieciešamība, un to iespējams veidot arī esošā kultūrvēsturiskā mantojuma ietvaros, spriež I. Šoriņa.

Domājot par pilsētas bibliotēkas nākotni, I. Šoriņa aicina ikvienu padomāt: ””a, piemēram, jau rīt bibliotēka būtu gatava, vai mēs tiešām to izmantotu un ko mēs tur darītu? Cik ļoti mums pašiem, liepājniekiem, šī ēka ir svarīga?”

Lai nesanāk, ka skaļi par to runājam, mājot ar galvu, ka bibliotēka ir vajadzīga, bet realitātē, iespējams, ne reizi to neapmeklēsim.

Jaunu nevaram atļauties

Liepājas arhitekts Uģis Kaugurs “Kurzemes Vārdam” stāsta, ka izskatītas jaunbūves iespējas Rožu laukumā un Jūras ielā.

Taču, kā norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, pilsēta ar savu budžetu to gluži vienkārši nevar atļauties un jāmeklē ārējais finansējums.

U. Kaugurs nosauc virkni priekšrocību jaunbūvei, piemēram, iespējas veidot modernu konkrētā laika vietzīmi ar atbilstoši reprezentablu, mūsdienīgu arhitektonisko risinājumu, jaunu ēku iespējams brīvāk plānot tieši bibliotēkas funkcionālajām vajadzībām.

“Pirmajā variantā tā aizpildītu Rožu laukuma telpisko struktūru “cauruma” apbūvē ar pienācīga nozīmīguma sabiedrisku ēku,

tāpat sasaucoties ar Liepājas Universitāti, tā iezīmētu tādu kā zināšanu asi un stiprinātu pilsētas centra nozīmi.

Otrā būve ļautu pabeigt koncertzāles “Lielais dzintars” sākotnējo ieceri un telpiski uzlabotu Jūras ielas telpu kopumā,” norāda pilsētas arhitekts.

Tikmēr G. Ansiņš atklāj divus būtiskus argumentus, kāpēc nosliekušies par labu rekonstrukcijai. Pirmkārt, Eiropas struktūrfondu finansējums šobrīd un pārredzamā nākotnē pieejams tikai rekonstrukcijai, nevis jaunas kultūras un sporta infrastruktūras būvniecībai.

“Skaidrs, ka kvalitatīvi, mūsdienīgi un funkcionāli efektīvi pārbūvēt vēsturisko arhitektūru, turklāt iekļaujot piebūvi, nebūs lēti, tomēr šajā gadījumā ir iespējams līdzfinansējums, turpretim

jaunas ēkas būvniecība pilnībā būtu uz pašvaldības pleciem, un tādas finanšu iespējas mums nav,”

atzīst pašvaldības vadītājs.

Otrkārt, jārēķinās, ka, izvēloties jaunbūvi, divas vēsturiski nozīmīgas ēkas pašā pilsētas centrā paliktu tukšas vai arī tām būtu jāmeklē jauns pielietojums, kas atkal prasītu lielus finanšu resursus.

Tāpat jauna būvniecība, neizmantojot jau esošo, nesaskanot ar ilgtspējīgas un ekoloģiskas saimniekošanas principiem, kas Liepājai būtiski kā pilsētai ceļā uz klimatneitralitāti, pauž G. Ansiņš.

Dārdzība – mānīgs arguments

Tāpat kā daļa liepājnieku, arī daudzi speciālisti uzskata, ka jaunas ēkas ideja nebūtu atmetama.

Arhitekte Gunta Šnipke norāda, ka jaunbūves dārdzība ir mānīgs arguments, jo pārbūves kvadrātmetrs parasti izmaksājot dārgāk nekā jaunas būves.

“Mēs runājam par laikmetīgu bibliotēku vai tikai – kā kaut kur to iebāzt,”

neizpratnē ir būvpētnieks Juris Zviedrāns.

Viņš domā, ka bankas ēka ir pilnīgi nepiemērota, lai būtu laikmetīga gan arhitektoniski, gan funkcionāli.

“Tur būs daudz jājauc, daudz atkritumu, un jebkurš būvnieks pateiks, ka tas būs daudz dārgāk nekā jaunbūve. Ar banku nekas traģisks nenotiks, ja pastāvēs vēl drusku, bet laba, mūsdienīga bibliotēka jābūvē pie Rožu laukuma,” viņš saka.

Arī U. Kaugurs atzīmē, ka jauna būvniecība, iespējams, varētu būt nedaudz lētāka nekā vēsturisku ēku rekonstrukcija, tomēr bez detalizētāk veiktas analīzes tas esot vien spekulatīvs pieņēmums.

Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāja un Liepājas domes deputāte Dace Bluķe min vairākus argumentus, kāpēc Liepāja pelnījusi jaunu, nevis pielāgotu ēku.

Projektēšana no jauna ļautu veidot tādu telpu plānojumu, kas atbilst mūsdienu bibliotēkas prasībām, kā arī pilnībā pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vecākiem ar bērnu ratiņiem utt.

“Bibliotēka jau sen vairs nav tikai grāmatu izsniegšanas vieta.

Jaunā ēkā var integrēt jaunākās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau projektēšanas stadijā. Tā var nodrošināt piekļuvi digitālajiem resursiem un modernām izglītības metodēm,” viņa norāda.

Tāpat speciāli projektēta bibliotēkas ēka var kļūt par pilsētas simbolu, veicinot liepājnieku identitātes un piederības sajūtu.

“Ja par vietu, tad es neizvēlētos centru. Sabiedriski nozīmīgas būves ārpus centra pozitīvi ietekmē pilsētas līdzsvarotu attīstību, kas līdzi nes infrastruktūras uzlabojumus, komercdarbības izaugsmi ap jauno ēku. Te vietu mums pietiek. Karosta, bet, ja gribas tuvāk, –

“Metalurga” teritorija, ar skatu uz ezeru būtu lieliska vieta,”

pauž D. Bluķe

Liepājas būvvalde pašlaik kopā ar konsultantiem veic salīdzināšanu, kurā no ēkām bibliotēku veidot būtu arhitektoniski un sociālekonomiski pamatotāk.

Rezultāti būs aprīļa vidū, un tie būs pamats turpmākajiem lēmumiem, pastāsta U. Kaugurs. Tāpēc šobrīd ir pāragri runāt par konkrētām finansēm, saka G. Ansiņš.

“Balstoties jau konkrētā bibliotēkas lokācijā un tās esošajos lielumos, secīgi varēs veikt turpmākos aprēķinus un plānošanas darbus, lai strādātu pie ārējā finansējuma piesaistes,” viņš atzīmē.

“Esam atvērti arī rekonstrukcijai”

“Lasot sociālajos tīklos komentārus, ko iniciējusi atklātā vēstule, ļoti tiek uzsvērts, ka tikai jauna ēka var piepildīt mūsu vajadzību un sapni. Bet es gribu cerēt un ļoti ticu, ka arhitekti spēj izdomāt, kā vecu ēku pārveidot par gaišu, plašu, atvērtu, aicinošu vietu. Tādu, kāda mūsdienās ir izpratne par šodienas bibliotēku,” saka LCZB direktores vietniece attīstības jautājumos Silva Vucena.

“Pašvaldībai, politiķiem būs jāpieņem atbildīgs un nopietns lēmums, kas ļoti ietekmēs nākamās paaudzes,”

piebilst bibliotēkas direktore I. Erba, uzsverot, ka bibliotēka liepājniekiem bijusi vajadzīga cauri laikiem, sākot no 1777. gada.

Bibliotēkas pārstāves piekrīt, ka, iespējams, jauna ēka ir vienkāršāka un lētāka dažādos absolūtos skaitļos. Un pārveidot Zivju ielas ēku par kaut ko modernu un šā brīža prasībām atbilstošu būtu sarežģītāk, iespējams, arī finansiāli ietilpīgāk.

Brīnišķīgi arī būtu Otrā pasaules kara laikā izcirstos robus pilsētvidē aizpildīt, piemēram, tukšo vietu Rožu laukumā, kur patlaban rindojas automašīnas. “Mēs esam atvērti dažādām inspirācijām,” teic I. Erba.

Tomēr arguments, ko min pašvaldībā, – ka Eiropas finansējumu var piesaistīt tikai rekonstrukcijai, esot vērā ņemams.

“Mūsu pozīcija nav – vai nu jaunu, vai nemaz. Mēs esam atvērti arī rekonstrukcijai,”

atzīmē S. Vucena.

Viņa stāsta, ka patlaban strādā ciešā sadarbībā ar pilsētas arhitektu, bijušas arī tikšanās ar arhitektu biroju “Arhis konsultanti”, kam uzticēts veikt izvērtējumu.

Pašas bibliotēkas iesaiste procesā ir ļoti liela. “Esam izrunājuši daudz jautājumu, otra puse, šķiet, ļoti ieinteresēta, iedziļinās, līdz ar to šobrīd ir sajūta, ka rezultāts būs labs. Gaidām ar nepacietību.”

Sabiedrības aktīvo iesaisti direktore I. Erba vērtē atzinīgi: “Tas, ko dara liepājnieki, ir atbalstāmi. Domāju, ka ir svarīgs jebkura liepājnieka viedoklis par bibliotēku, tās nākotni.”

“Tas, ka par šo jautājumu runā vēl kāds cits, izņemot mūs pašus, mūs ļoti stiprina. Jo tad ir sajūta, ka tas nav vajadzīgs tikai mums, bibliotekāriem, bet pilsētnieki ceļas kājās un saka, ka vajag,” piebilst S. Vucena.

Nozīmīga un svarīga

Astra Pumpura, Ventspils bibliotēkas direktore

Mēs ceram, ka Liepājā būs sava ilgi izsapņotā “gaismas pils”. Darbojamies vienā nozarē, tādēļ arī ļoti jūtam līdzi.

Mūsdienīga galvenā ēka būtu tikai punkts uz “i”.

Liepājas bibliotēkā ir fantastisks krājums, senas un retas grāmatas, strādā brīnišķīgi darbinieki, tiek organizēti semināri, piešķirta iedibinātā Voldemāra Caunes balva utt.

Liepājā ir reģionālais mācību centrs, kur iedzīvotāji var apgūt datorprasmes, tas ir Mūžizglītības centrs bibliotekārā darba speciālistiem un Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem. Tāds veiksmīgi darbojas arī Ventspilī.

Bibliotēka sabiedrībai ir vajadzīga.

To redzam arī Ventspilī. Cilvēki nāk un izmanto mūsu pakalpojumus nepārtraukti.

Jāteic, kas gan vēl, ja ne bibliotēka ir tā vieta, kas veicina bērnos lasītprasmi. Ne vecākiem, ne vecvecākiem tam īsti nav laika.

Vēl bibliotekāri palīdz tikt skaidrībā ar “Latvija.lv” pakalpojumiem, mazinot digitālo plaisu. Pat bankas mudina doties uz bibliotēku, jo zina, ka šeit palīdzēs.

Bibliotēkas ir kļuvušas par daudzfunkcionāliem pakalpojumu centriem. Ļoti nozīmīga un svarīga iestāde visai sabiedrībai.

Uz bibliotēku cilvēki nāk, lai savstarpēji komunicētu, mācītos, atpūstos,  piedalītos pasākumos, ko piedāvājam. Un tam, kādās telpās viņi ienāk, nepārprotami ir liela nozīme.

Pašvaldība Ventspilī jau no 2004. gada mērķtiecīgi un pārdomāti strādājusi pie bibliotēku tīkla sakārtošanas – visas bibliotēkas filiāles izmitināt jaunās, mūsdienīgās telpās. Un tas, pateicoties tikai tam, ka ir pašvaldības atbalsts.

Uzziņai

Izskatītās alternatīvas bibliotēkas jaunbūvei

Pašreizējā ēka Zivju ielā. Pārbaudot iespēju uzlabot esošo situāciju, konstatēts, ka ieceri stingri ierobežo esošās zemesgabalu robežas, kuras mainīt nav iespējams.

Bijusī Latvijas Bankas ēka Teātra ielā – pašvaldības īpašums, kuram šobrīd nav pielietojuma. Zemesgabals ir lielāks nekā Zivju ielā, arī ēkas struktūra ir plašāka, un, iespējams, pati ēka labāk piemērota un vieglāk pārbūvējama jaunas bibliotēkas vajadzībām.

Muitas ēka Vecajā ostmalā – tā ir pārāk liela, iekšējā struktūrā ne visai atbilst priekšstatam par mūsdienīgu bibliotēku, un tā nav ērti sasniedzama – atrodas nomaļus no centra, tuvumā nav sabiedriskā transporta.

Avots: Liepājas pašvaldība

Fakti

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka skaitļos:

– kādu no septiņām (LCZB + 6 filiāles) Liepājas bibliotēkām apmeklē katrs piektais liepājnieks,

– LCZB gada apmeklējums – 57 787,

– LCZB gada izsniegums – 176 988,

– katrs reģistrētais LCZB lasītājs uz bibliotēku atnāk vidēji 13 reizes gadā un izlasa vidēji 3 resursu vienības,

– LCZB krājuma apjoms – 223 708.

Avots: LCZB

Es domāju tā: Vai apmeklējat bibliotēku?

Sarma Čīma – mērniece:

– Tagad nē. Ja man gribas kādu grāmatu izlasīt, tad to nopērku. Izlasu un padalos ar citiem ģimenē, kas lasa. Arī viņi savas nopirktās, izlasītās iedod man. Kad studēju, bibliotēkas apmeklējums bija daļa no ikdienas. Fantastiska vieta! Tikai šobrīd man tā nav aktuāla. Kad aiziešu pensijā, iešu uz bibliotēkas lasītavu lasīt žurnālus! 

Irīna Streņģe – pensionēta ģimenes ārste:

– Neapmeklēju, jo es tās pērku un krāju. Mājās grāmatu daudz, jāizlasa, kas ir. Esmu domājusi, ka varbūt pareizāk nevis pirkt, bet ņemt grāmatas no bibliotēkas un lasīt. Kad atbraucu strādāt uz Liepāju, tad gāju uz bibliotēku pēc grāmatām. Apsveru domu vairs nepasūtīt dažus žurnālus, bet lasīt tos lasītavā.

Madara Lanka – strādā universitātē:

– Bieži apmeklēju Liepājas Universitātes bibliotēku. Ņemu grāmatas sev, mammai, arī bērnam. Bibliotēkā var atrast daudz interesantu grāmatu dažādiem vecumiem. Nu jau vairs nav iespējams nopirkt visas tās, kuras gribētos izlasīt. Es ar bibliotēku draudzējos!

Danute Sungaila – māmiņa:

– Jā, un trīs vecākie bērni arī, jo mēs lasām. Nav jau tik daudz naudas, lai visas gribētās grāmatas nopirktu. Liepājas bibliotēku apmeklēju, kopš šeit dzīvoju. Izvēle gan man, gan bērniem ļoti liela, un grāmatas ļoti interesantas. Kad studēju, tad arī bibliotēka bija ierasta vieta. 

Raimonds Barakausks – strādā:

– Varētu teikt, ka es ģimenē esmu slinkākais lasītājs, jo pasūtu un lasu ilustrētos žurnālus, nevis grāmatas. Interesē populārzinātniskas tēmas. Kad, skolā mācoties, lika lasīt obligāto literatūru, tā bija sāpe. Cik atceros, tad toreiz grāmatas meklēju skolas bibliotēkā.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz