Ar arhitektiem, bibliotekāriem, finansistiem, pilsētplānotājiem un attīstītājiem izdiskutēta gan pilnīgi jaunas ēkas celšana, gan esošo pārbūve.

Liepāja – dramatiski atpalikusi

“Tuvojoties LCZB 250. jubilejai un Liepājas Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) gadam, vairs nav pieļaujama mierīga bibliotēkas jautājuma glabāšana “tālākajā atvilktnē”!”

Ar šādu prasību atklātā vēstulē pie Liepājas mēra Gunāra Ansiņa un domes deputātiem, kā arī Izpilddirekcijas, iedvesmojoties no Eiropas kultūras galvaspilsētas moto “Miers/Nemiers”, vēršas Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas biedri, aicinot iesaistīties akcijā visu sabiedrību, ar savu parakstu apliecinot atbalstu iecerei.

Līdz vakardienai bija savākti teju 250 parakstu.

Vēstulē norādīts, ka “LCZB ir patiess pilsētas kultūras vēstures lepnums – tā ne tikai ir viena no vecākajām Latvijā, tā ir pat vecāka par daudzām pasaulslavenām grāmatu krātuvēm”. 

Tāpat vēstulē pausts, ka mūsdienu funkcionālajām prasībām galvenajos parametros atbilstošas ir tikai divas no sešām LCZB filiālēm (“Libris” un “Varavīksne”), bet LCZB centrālās ēkas esošais stāvoklis ļautu EKG kalendārā iekļaut vien pilsētas bibliotēkas 250 gadu piemiņas brīdi, varbūt 18. gadsimta mūzikas pavadījumā atklājot memoriālu plāksni pie nama Zivju ielā, bet kategoriski izvairoties no viesu ieaicināšanas ēkā, lai nekristu kaunā, ja kāds pavaicātu pēc ceļa uz tualeti.

Tikai īsteni lokālpatriotiskiem, miesās stipriem pilsētas grāmatmīļiem ir pa spēkam iekļūt šajā grūti pieejamajā citadelē un, neraugoties uz iekštelpu senilo veidolu, pašaizliedzīgi gremdēties LCZB krājumu bagātībā.

Modernas bibliotēkas jau ir daudzās Latvijas pilsētās – Ogrē, Tukumā, Kuldīgā, Ventspilī un citviet, kur viesojoties allaž rodas jautājums,

kāpēc Liepāja šajā ziņā ir tik dramatiski atpalikusi, norāda atklātās vēstules sastādītāji.

Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas biedri uzskata – pilsētas vadības paustais, ka bibliotēkas jaunbūve būtu pārāk dārga, ir vājš arguments.

Viņu ieskatā, Liepājā ir vismaz divas bibliotēkas jaunbūvei piemērotas vietas: centra zemesgabals, tagadējā autostāvvieta, starp Liepājas Latviešu biedrības namu un viesnīcu “Līva”, kā arī Jūras ielai paralēlā teritorija, kurā koncertzāles “Lielais dzintars” projekts paredzēja pamatapjomu kompozicionāli papildinošu zemāku būvi.

“LCZB modernizācija atkārtoti aktualizēta jau vairāk nekā 10 gadus, ik reizi nemiera stadijā apmetot loku “ideja–publicitāte–solījumi”,

pēc kā iestājies visu par ieceres virzību atbildīgo miers. Šobrīd atkal esam nemiera fāzē. 2027. gads jāsagaida vai jānoslēdz, atklājot patiesi laikmetīgu bibliotēkas ēku. Ja citādi nesanāk, EKG gadā Liepājā jābūt vismaz bibliotēkas būvlaukumam,” teikts vēstulē.

Joprojām starp prioritātēm

“Bibliotēkas nozīme necik nav mazinājusies,” saka nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa.

EKG kontekstā bibliotēka joprojām ir starp prioritātēm. Jautājums ir tikai par iespējām, tai skaitā finansiālajiem resursiem.

“Ir noteikti jāizmanto fakts, ka mēs pēc trim gadiem būsim Eiropas kultūras galvaspilsēta.”

Tas, ka šobrīd sabiedrībā ir dažādas diskusijas, esot labi, vērtē I. Šoriņa, jo attiecīgi to iespaidā iezīmējas nākamais jautājumu loks, par ko runāt.

“Tikai ir svarīgi katram nenostāties kaut kādās pozīcijās ar savu uzskatu, bet citam citā ieklausīties.” Turklāt – ieklausīties pašos bibliotekāros un bibliotēkas vajadzībās, arī pašvaldības iespēju izvērtējumā, nerosinot kaut ko, kas varbūt nemaz nav savienojams ar realitāti.

“Domāju, ka mums ir jābūt atvērtiem un tajā pašā laikā jāuzticas profesionāļiem, arhitektiem, bibliotekāriem, kas šo kopējo vajadzību spēj salikt kopā.

Jo šobrīd šķiet, ka katrs sapņojam kaut ko savu.”

Jauna, moderna bibliotēkas ēka ir nepieciešamība, un to iespējams veidot arī esošā kultūrvēsturiskā mantojuma ietvaros, spriež I. Šoriņa.

Domājot par pilsētas bibliotēkas nākotni, I. Šoriņa aicina ikvienu padomāt: ””a, piemēram, jau rīt bibliotēka būtu gatava, vai mēs tiešām to izmantotu un ko mēs tur darītu? Cik ļoti mums pašiem, liepājniekiem, šī ēka ir svarīga?”

Lai nesanāk, ka skaļi par to runājam, mājot ar galvu, ka bibliotēka ir vajadzīga, bet realitātē, iespējams, ne reizi to neapmeklēsim.

Jaunu nevaram atļauties

Liepājas arhitekts Uģis Kaugurs “Kurzemes Vārdam” stāsta, ka izskatītas jaunbūves iespējas Rožu laukumā un Jūras ielā.

Taču, kā norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, pilsēta ar savu budžetu to gluži vienkārši nevar atļauties un jāmeklē ārējais finansējums.

U. Kaugurs nosauc virkni priekšrocību jaunbūvei, piemēram, iespējas veidot modernu konkrētā laika vietzīmi ar atbilstoši reprezentablu, mūsdienīgu arhitektonisko risinājumu, jaunu ēku iespējams brīvāk plānot tieši bibliotēkas funkcionālajām vajadzībām.

“Pirmajā variantā tā aizpildītu Rožu laukuma telpisko struktūru “cauruma” apbūvē ar pienācīga nozīmīguma sabiedrisku ēku,

tāpat sasaucoties ar Liepājas Universitāti, tā iezīmētu tādu kā zināšanu asi un stiprinātu pilsētas centra nozīmi.

Otrā būve ļautu pabeigt koncertzāles “Lielais dzintars” sākotnējo ieceri un telpiski uzlabotu Jūras ielas telpu kopumā,” norāda pilsētas arhitekts.

Tikmēr G. Ansiņš atklāj divus būtiskus argumentus, kāpēc nosliekušies par labu rekonstrukcijai. Pirmkārt, Eiropas struktūrfondu finansējums šobrīd un pārredzamā nākotnē pieejams tikai rekonstrukcijai, nevis jaunas kultūras un sporta infrastruktūras būvniecībai.

“Skaidrs, ka kvalitatīvi, mūsdienīgi un funkcionāli efektīvi pārbūvēt vēsturisko arhitektūru, turklāt iekļaujot piebūvi, nebūs lēti, tomēr šajā gadījumā ir iespējams līdzfinansējums, turpretim

jaunas ēkas būvniecība pilnībā būtu uz pašvaldības pleciem, un tādas finanšu iespējas mums nav,”

atzīst pašvaldības vadītājs.

Otrkārt, jārēķinās, ka, izvēloties jaunbūvi, divas vēsturiski nozīmīgas ēkas pašā pilsētas centrā paliktu tukšas vai arī tām būtu jāmeklē jauns pielietojums, kas atkal prasītu lielus finanšu resursus.

Tāpat jauna būvniecība, neizmantojot jau esošo, nesaskanot ar ilgtspējīgas un ekoloģiskas saimniekošanas principiem, kas Liepājai būtiski kā pilsētai ceļā uz klimatneitralitāti, pauž G. Ansiņš.

Dārdzība – mānīgs arguments

Tāpat kā daļa liepājnieku, arī daudzi speciālisti uzskata, ka jaunas ēkas ideja nebūtu atmetama.

Arhitekte Gunta Šnipke norāda, ka jaunbūves dārdzība ir mānīgs arguments, jo pārbūves kvadrātmetrs parasti izmaksājot dārgāk nekā jaunas būves.

“Mēs runājam par laikmetīgu bibliotēku vai tikai – kā kaut kur to iebāzt,”

neizpratnē ir būvpētnieks Juris Zviedrāns.

Viņš domā, ka bankas ēka ir pilnīgi nepiemērota, lai būtu laikmetīga gan arhitektoniski, gan funkcionāli.

“Tur būs daudz jājauc, daudz atkritumu, un jebkurš būvnieks pateiks, ka tas būs daudz dārgāk nekā jaunbūve. Ar banku nekas traģisks nenotiks, ja pastāvēs vēl drusku, bet laba, mūsdienīga bibliotēka jābūvē pie Rožu laukuma,” viņš saka.

Arī U. Kaugurs atzīmē, ka jauna būvniecība, iespējams, varētu būt nedaudz lētāka nekā vēsturisku ēku rekonstrukcija, tomēr bez detalizētāk veiktas analīzes tas esot vien spekulatīvs pieņēmums.

Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāja un Liepājas domes deputāte Dace Bluķe min vairākus argumentus, kāpēc Liepāja pelnījusi jaunu, nevis pielāgotu ēku.

Projektēšana no jauna ļautu veidot tādu telpu plānojumu, kas atbilst mūsdienu bibliotēkas prasībām, kā arī pilnībā pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, vecākiem ar bērnu ratiņiem utt.

“Bibliotēka jau sen vairs nav tikai grāmatu izsniegšanas vieta.

Jaunā ēkā var integrēt jaunākās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jau projektēšanas stadijā. Tā var nodrošināt piekļuvi digitālajiem resursiem un modernām izglītības metodēm,” viņa norāda.

Tāpat speciāli projektēta bibliotēkas ēka var kļūt par pilsētas simbolu, veicinot liepājnieku identitātes un piederības sajūtu.

“Ja par vietu, tad es neizvēlētos centru. Sabiedriski nozīmīgas būves ārpus centra pozitīvi ietekmē pilsētas līdzsvarotu attīstību, kas līdzi nes infrastruktūras uzlabojumus, komercdarbības izaugsmi ap jauno ēku. Te vietu mums pietiek. Karosta, bet, ja gribas tuvāk, –

“Metalurga” teritorija, ar skatu uz ezeru būtu lieliska vieta,”

pauž D. Bluķe

Liepājas būvvalde pašlaik kopā ar konsultantiem veic salīdzināšanu, kurā no ēkām bibliotēku veidot būtu arhitektoniski un sociālekonomiski pamatotāk.

Rezultāti būs aprīļa vidū, un tie būs pamats turpmākajiem lēmumiem, pastāsta U. Kaugurs. Tāpēc šobrīd ir pāragri runāt par konkrētām finansēm, saka G. Ansiņš.

“Balstoties jau konkrētā bibliotēkas lokācijā un tās esošajos lielumos, secīgi varēs veikt turpmākos aprēķinus un plānošanas darbus, lai strādātu pie ārējā finansējuma piesaistes,” viņš atzīmē.

“Esam atvērti arī rekonstrukcijai”

“Lasot sociālajos tīklos komentārus, ko iniciējusi atklātā vēstule, ļoti tiek uzsvērts, ka tikai jauna ēka var piepildīt mūsu vajadzību un sapni. Bet es gribu cerēt un ļoti ticu, ka arhitekti spēj izdomāt, kā vecu ēku pārveidot par gaišu, plašu, atvērtu, aicinošu vietu. Tādu, kāda mūsdienās ir izpratne par šodienas bibliotēku,” saka LCZB direktores vietniece attīstības jautājumos Silva Vucena.

“Pašvaldībai, politiķiem būs jāpieņem atbildīgs un nopietns lēmums, kas ļoti ietekmēs nākamās paaudzes,”

piebilst bibliotēkas direktore I. Erba, uzsverot, ka bibliotēka liepājniekiem bijusi vajadzīga cauri laikiem, sākot no 1777. gada.

Bibliotēkas pārstāves piekrīt, ka, iespējams, jauna ēka ir vienkāršāka un lētāka dažādos absolūtos skaitļos. Un pārveidot Zivju ielas ēku par kaut ko modernu un šā brīža prasībām atbilstošu būtu sarežģītāk, iespējams, arī finansiāli ietilpīgāk.

Brīnišķīgi arī būtu Otrā pasaules kara laikā izcirstos robus pilsētvidē aizpildīt, piemēram, tukšo vietu Rožu laukumā, kur patlaban rindojas automašīnas. “Mēs esam atvērti dažādām inspirācijām,” teic I. Erba.

Tomēr arguments, ko min pašvaldībā, – ka Eiropas finansējumu var piesaistīt tikai rekonstrukcijai, esot vērā ņemams.

“Mūsu pozīcija nav – vai nu jaunu, vai nemaz. Mēs esam atvērti arī rekonstrukcijai,”

atzīmē S. Vucena.

Viņa stāsta, ka patlaban strādā ciešā sadarbībā ar pilsētas arhitektu, bijušas arī tikšanās ar arhitektu biroju “Arhis konsultanti”, kam uzticēts veikt izvērtējumu.

Pašas bibliotēkas iesaiste procesā ir ļoti liela. “Esam izrunājuši daudz jautājumu, otra puse, šķiet, ļoti ieinteresēta, iedziļinās, līdz ar to šobrīd ir sajūta, ka rezultāts būs labs. Gaidām ar nepacietību.”

Sabiedrības aktīvo iesaisti direktore I. Erba vērtē atzinīgi: “Tas, ko dara liepājnieki, ir atbalstāmi. Domāju, ka ir svarīgs jebkura liepājnieka viedoklis par bibliotēku, tās nākotni.”

“Tas, ka par šo jautājumu runā vēl kāds cits, izņemot mūs pašus, mūs ļoti stiprina. Jo tad ir sajūta, ka tas nav vajadzīgs tikai mums, bibliotekāriem, bet pilsētnieki ceļas kājās un saka, ka vajag,” piebilst S. Vucena.

Nozīmīga un svarīga

Astra Pumpura, Ventspils bibliotēkas direktore

Mēs ceram, ka Liepājā būs sava ilgi izsapņotā “gaismas pils”. Darbojamies vienā nozarē, tādēļ arī ļoti jūtam līdzi.

Mūsdienīga galvenā ēka būtu tikai punkts uz “i”.

Liepājas bibliotēkā ir fantastisks krājums, senas un retas grāmatas, strādā brīnišķīgi darbinieki, tiek organizēti semināri, piešķirta iedibinātā Voldemāra Caunes balva utt.

Liepājā ir reģionālais mācību centrs, kur iedzīvotāji var apgūt datorprasmes, tas ir Mūžizglītības centrs bibliotekārā darba speciālistiem un Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem. Tāds veiksmīgi darbojas arī Ventspilī.

Bibliotēka sabiedrībai ir vajadzīga.

To redzam arī Ventspilī. Cilvēki nāk un izmanto mūsu pakalpojumus nepārtraukti.

Jāteic, kas gan vēl, ja ne bibliotēka ir tā vieta, kas veicina bērnos lasītprasmi. Ne vecākiem, ne vecvecākiem tam īsti nav laika.

Vēl bibliotekāri palīdz tikt skaidrībā ar “Latvija.lv” pakalpojumiem, mazinot digitālo plaisu. Pat bankas mudina doties uz bibliotēku, jo zina, ka šeit palīdzēs.

Bibliotēkas ir kļuvušas par daudzfunkcionāliem pakalpojumu centriem. Ļoti nozīmīga un svarīga iestāde visai sabiedrībai.

Uz bibliotēku cilvēki nāk, lai savstarpēji komunicētu, mācītos, atpūstos,  piedalītos pasākumos, ko piedāvājam. Un tam, kādās telpās viņi ienāk, nepārprotami ir liela nozīme.

Pašvaldība Ventspilī jau no 2004. gada mērķtiecīgi un pārdomāti strādājusi pie bibliotēku tīkla sakārtošanas – visas bibliotēkas filiāles izmitināt jaunās, mūsdienīgās telpās. Un tas, pateicoties tikai tam, ka ir pašvaldības atbalsts.

Uzziņai

Izskatītās alternatīvas bibliotēkas jaunbūvei

Pašreizējā ēka Zivju ielā. Pārbaudot iespēju uzlabot esošo situāciju, konstatēts, ka ieceri stingri ierobežo esošās zemesgabalu robežas, kuras mainīt nav iespējams.

Bijusī Latvijas Bankas ēka Teātra ielā – pašvaldības īpašums, kuram šobrīd nav pielietojuma. Zemesgabals ir lielāks nekā Zivju ielā, arī ēkas struktūra ir plašāka, un, iespējams, pati ēka labāk piemērota un vieglāk pārbūvējama jaunas bibliotēkas vajadzībām.

Muitas ēka Vecajā ostmalā – tā ir pārāk liela, iekšējā struktūrā ne visai atbilst priekšstatam par mūsdienīgu bibliotēku, un tā nav ērti sasniedzama – atrodas nomaļus no centra, tuvumā nav sabiedriskā transporta.

Avots: Liepājas pašvaldība

Fakti

Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka skaitļos:

– kādu no septiņām (LCZB + 6 filiāles) Liepājas bibliotēkām apmeklē katrs piektais liepājnieks,

– LCZB gada apmeklējums – 57 787,

– LCZB gada izsniegums – 176 988,

– katrs reģistrētais LCZB lasītājs uz bibliotēku atnāk vidēji 13 reizes gadā un izlasa vidēji 3 resursu vienības,

– LCZB krājuma apjoms – 223 708.

Avots: LCZB

Es domāju tā: Vai apmeklējat bibliotēku?

Sarma Čīma – mērniece:

– Tagad nē. Ja man gribas kādu grāmatu izlasīt, tad to nopērku. Izlasu un padalos ar citiem ģimenē, kas lasa. Arī viņi savas nopirktās, izlasītās iedod man. Kad studēju, bibliotēkas apmeklējums bija daļa no ikdienas. Fantastiska vieta! Tikai šobrīd man tā nav aktuāla. Kad aiziešu pensijā, iešu uz bibliotēkas lasītavu lasīt žurnālus! 

Irīna Streņģe – pensionēta ģimenes ārste:

– Neapmeklēju, jo es tās pērku un krāju. Mājās grāmatu daudz, jāizlasa, kas ir. Esmu domājusi, ka varbūt pareizāk nevis pirkt, bet ņemt grāmatas no bibliotēkas un lasīt. Kad atbraucu strādāt uz Liepāju, tad gāju uz bibliotēku pēc grāmatām. Apsveru domu vairs nepasūtīt dažus žurnālus, bet lasīt tos lasītavā.

Madara Lanka – strādā universitātē:

– Bieži apmeklēju Liepājas Universitātes bibliotēku. Ņemu grāmatas sev, mammai, arī bērnam. Bibliotēkā var atrast daudz interesantu grāmatu dažādiem vecumiem. Nu jau vairs nav iespējams nopirkt visas tās, kuras gribētos izlasīt. Es ar bibliotēku draudzējos!

Danute Sungaila – māmiņa:

– Jā, un trīs vecākie bērni arī, jo mēs lasām. Nav jau tik daudz naudas, lai visas gribētās grāmatas nopirktu. Liepājas bibliotēku apmeklēju, kopš šeit dzīvoju. Izvēle gan man, gan bērniem ļoti liela, un grāmatas ļoti interesantas. Kad studēju, tad arī bibliotēka bija ierasta vieta. 

Raimonds Barakausks – strādā:

– Varētu teikt, ka es ģimenē esmu slinkākais lasītājs, jo pasūtu un lasu ilustrētos žurnālus, nevis grāmatas. Interesē populārzinātniskas tēmas. Kad, skolā mācoties, lika lasīt obligāto literatūru, tā bija sāpe. Cik atceros, tad toreiz grāmatas meklēju skolas bibliotēkā.