“Čigānu vidū nav prostitūcijas.” “Čigāni savus bērnus nepamet, tie aug tikai ģimenēs.” “Latvijā nav čigānu valodas speciālistu.” “Nav čigānu vēstures pētnieku.” Tie ir tikai daži teikumi no aktiera Jāņa Dreiblata ierunātā teksta, kas skan Liepājā tapušajā jaunajā dokumentālajā filmā “Čigānu kultūras attīstības perspektīvas Eiropas Savienībā”.

Filma stāsta par čigānu tautas dzīvi Kurzemē un Zemgalē. Tās producente, scenārija autore un režisore Kristīne Jākabsone (operators Rihards Olmanis) ar pietāti ieskatās Jelgavas čigānu kopienā, vēro, kā lēnām top čigānu pirts, kas romu kultūrā un tradīcijās ieņem nozīmīgu vietu, ieklausās, ko par šo tautu saka Jelgavas pilsētas un rajona čigānu kultūras biedrības “Romanu čačipen” (“Čigānu taisnība” – čigānu val.) prezidents Haralds Didžus, kā Edgars Burkēvičs, kurš apsargā pašvaldības Čigānu kultūras biedrībai iznomāto 1500 kvadrātmetru zemesgabalu, uz ermoņikām spēlē “Vecpiebalgas ūdensrozes”, kā uz pirts pamatiem dejo lieli un mazi romi, ko par dzīvi domā šās tautības pārstāve – bērnudārza audzinātāja, kā vietējos čigānus vērtē Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles vadītājs un kā čigānu bērni mācās Ventspils vakarskolas etniskajās klasēs. Bet – filmā ir arī kadri, kuros redzamas tukšas Sabiles ielas. Turienes čigāni bez samaksas atteikušies par sevi stāstīt un filmēties.

Filmas pirmizrāde Liepājā notika Katoļu pamatskolā. Uz to bija aicināti pilsētas skolu pedagogi.

“Man ir tuvi mazākumtautību jautājumi,” jautāta par ieceri, stāsta K.Jākabsone. “Lai arī mana dzimtā valoda ir latviešu, pati sevi uzskatu par piederīgu tām. Esmu cēlusies no Baltijas vāciešiem, kas Latvijā ir ne tikai integrējušies, bet arī asimilējušies. Tāpēc arī sabiedrisko organizāciju, ko pārstāvu, sauc “Baltvācu kino fonds “Libavas filma””. Tā jau uzņēmusi filmu par Baltijas vāciešu kultūras pēdām Kurzemē, par Latvijas ebrejiem, par bilingvālo izglītību. Bez mazākumtautībām esmu pievērsusies arī citām, kā tagad moderni sacīt, sociālās atstumtības riska iedzīvotāju grupām. Mūsu organizācija veido ne tikai dokumentālās filmas, bet arī audio vizuālos materiālus. Viens no tiem sagatavots semināru ciklam “Lauku uzņēmēju apmācība redzes invalīdu integrēšanai darba tirgū”.

Čigāni mani ieinteresēja tāpēc, ka lielai daļai Latvijas sabiedrības pret šo tautību ir ne mazums aizspriedumu. Man gribējās pavērt šo aizspriedumu priekškaru.”

Filma domāta izplatīšanai Kurzemes un Zemgales skolās.

“Ceru, ka tā palīdzēs izaudzināt bērnus ar mazāku aizspriedumainības bagāžu, nekā tā ir vidējai un vecākai paaudzei,” pārliecināta K.Jākabsone. “Tiesa, uzspiest nevienam neko nevar. Un katram cilvēkam vienmēr būs kāds, ko viņš nepieņem. Bet gribētos, lai tas nenotiek tikai tautības vai ādas krāsas dēļ.”

Filma “Čigānu kultūras attīstības perspektīvas Eiropas Savienībā” tapusi ar Eiropas Savienības Informācijas aģentūras finansiālu atbalstu.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Kopā ar autori Kristīne Jākabsoni filmu noskatījās vairāku Liepājas skolu pedagogi.