Pie jaunās sienas ar Venēcijas apmetumu Latviešu biedrības nama foajē izaugusi neliela foto aleja izstādē “Īsstāsti”. Melnbaltās, koncentrētās un izjustās ainas veido Komunālās pārvaldes iepirkumu speciālista Raita Karlsona pirmo izstādi. Fotogrāfija ir viņa aizraušanās, atelpa pēc darba un iespēja ikdienišķajā saskatīt īpašo. Un viņam tas izdodas.

Rīgas ielas un vietas, Jūrmalciems, Liepāja, Sakaslejas baznīcas dārzs, Vītiņu pļavas, cilvēki… 15 melnbaltās fotogrāfijās sastindzis laiks, apstājies mirklis dabā, cilvēku dzīvē, ikdienā, Latvijā. Melni baltais formāts ir autora apzināta izvēle, jo tādējādi varot vieglāk nolasīt vēstījumu, stāstus. Ne velti izstādei dots nosaukums “Īsstāsti”. Bet krāsa novēršot uzmanību no objekta. Citādi esot ar ainavām, tās būtu krāsainas, jo ainavas burvība slēpjas krāsu kombinācijās – uzskata fotogrāfs.

Raitis Karlsons nav profesionāls fotogrāfs, ikdienā viņš strādā par iepirkumu speciālistu Komunālajā pārvaldē, kur sagatavo nolikumus un līgumus. “Darbs ir saistīts vienīgi ar likumiem. Fotografējot es relaksējos,” viņš paskaidro. Fotogrāfijas žanrs viņam tuvs jau kopš bērnības, jo ar to aizrāvies arī viņa opītis, kuram bijusi sava fotoistaba. “Tur tika attīstītas filmiņas, gatavotas fotogrāfijas. Un brīnums, ka ķīmijas vanniņā iemērcē baltu papīru un pēc tam parādās attēls, mani aizrāva,” Raitis atminas bērnību. Pirmo fotoaparātu viņš nopircis septiņu astoņu gadu vecumā kopā ar opīti par sadāvināto naudu. Un 36 kadru filmiņa izfotografēta vienā dienā, no tā laika dažas fotogrāfijas vēl saglabātas par atmiņu. Agrāk viņš vairāk fotografējis sadzīviskus notikumus, bet pirms trim gadiem pēc ilgāka pārtraukuma atkal atgriezies pie fotogrāfijas jau citā kvalitātē. “Sāku fotografēt un sapratu, ka mani tas aizrauj, palīdz man norobežoties no ikdienas, kalpo kā atpūta, kā vēlme saskatīt ikdienišķajā kaut ko īpašu,” R. Karlsons paskaidro.

Lai ieraudzītu īpašo, ir vajadzīga iedvesma, piemērota vide un apstākļi. Tāpēc bieži vien viņš sēžas automašīnā un dodas prom fotografēt. “Klaiņojot, raugoties apkārt uz dabu vai pilsētu, var saskatīt dažādus interesantus objektus, kurus ar fotoaparātu iespējams izdalīt no apkārtējās vides,” stāsta fotogrāfs.

Izstādes atklāšanā no fotogrāfes, mākslinieces Irinas Tīres R. Karlsons saņēma uzslavas vārdus un aicinājumu pievienoties fotoklubam “Fotast”. Viņš atzīstas, ka savulaik ir bijusi interese par fotoklubu, bet vienmēr pietrūcis laika. Taču viņam kā fotogrāfam jāturpina augt, un mācīties varot dažādos veidos – gan patstāvīgi studējot literatūru, gan arī satiekoties un kopā izrunājot tehniskas nianses. Un Raitis neslēpj, ka tehnisko zināšanu viņam pietrūkstot.

Un tomēr gandarījums, ka R. Karlsons sadūšojies pirmajai fotoizstādei un savus darbus piedāvā plašākai apskatei. Iznākt plašākas publikas priekšā viņu mudinājuši arī draugi, vaicājot: kad reiz būs fotoizstāde? Līdz šim Raita fotodarbi bijuši apskatāmi sociālajā tīklā “Facebook”, kur viņš regulāri tos publicē un saņem daudz komplimentu. Ar to arī varētu pietikt, bet ir kāda nianse. “Es uzskatu, ka fotogrāfija ir pabeigta tad, kad tā ir izdrukāta,” fotogrāfs ir stingri pārliecināts.

15 fiksētos īpašos mirkļus, vietas, cilvēkus un objektus izstādei izvēlēties autoram nav bijis viegli, jo neesot vienkārši kritiski paraudzīties uz saviem darbiem, tāpēc lūdzis pēc palīdzības. Kā pats smejas, nelielu izlasīti ap 40 fotogrāfijām izveidojis. Pēc tam fotogrāfe Sandra Ūpe-Valge palīdzējusi atlasīt 15 darbus izstādei.

Izstādes nosaukumā “Īsstāsti” autors izmantojis literatūras jēdzienu, tāpēc nevilšus rodas jautājums, vai Raitis labprāt lasa grāmatas. “Man, protams, ir tuva literatūra. Un, kā daudziem cilvēkiem, mans mīļākais autors ir Ēriks Marija Remarks. Patiesībā, lasot viņa grāmatas, es arī redzu melnbaltas ainas,” fotogrāfs iesmejas.

R. Karlsona “Īsstāstus” lasīt būs iespējams līdz 31. augustam.

21Skatīt galeriju