Rīgas mākslinieku grupas izstāde ar nosaukumu “Katedra” iekārtotas mākslas galerijā “Promenāde”. Tajā savus darbus rāda 14 pazīstami mākslinieki ar starptautisku izstāžu pieredzi, mācību spēki, galvenokārt profesūra, no Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras. Kopizstāde “Katedra” sniedz iespēju pilsētai un tās viesiem novērtēt akadēmiska līmeņa glezniecības dažādās izpausmes un rokrakstus.

Katram no šiem māksliniekiem bijušas personālizstādes ārzemēs. Tātad savas gleznas eksponējuši Juris Jurjāns, Aleksejs Naumovs, Ivars Heinrihsons, Kristīne Rubene, Pēteris Postažs, Imants Vecozols, Irēna Lūse, Uno Daņiļevskis, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Ieva Iltnere, Kristaps Zariņš, Jānis Zemītis un Andris Vītoliņš.

Tiem liepājniekiem, kuri seko mākslas dzīves norisēm mūsu pilsētā, nav jāatgādina par tiem māksliniekiem, kuri nesen jau viesojušies ar savām personālizstādēm. Tādēļ nedaudz pastāstīsim par pārējiem izstādes autoriem.

Irēna Lūse  par savu glezniecību saka: “Katram materiālam ir savs noslēpums. Izvēloties pasteli, cenšos to izdibināt. Domāju, ka tā izsmalcinātā krāsu gamma sevišķi atbilst sievietes mainīgo noskaņu un jūtu pasaules daudzveidībai.” Juris Jurjāns savus darbus Liepājā nerāda pirmo reizi, bet līdz šim bijām redzējuši viņa krāsās košās gleznas ar tauriņiem un ziediem. “Krāsa un pasaule atklājas arī tauriņa spārnā, zāles stiebrā, putna lidojumā un acu skatienā,” saka Juris Jurjāns. Šoreiz mākslinieks pārsteidz ar atturīgu, gaišu kolorītu, kuru īpaši pasvītro sudrabainais alumīnija fons.

Andra Vītoliņa glezniecības tēma ir urbānā vide, tehnoloģijas laikmets: mašinērijas vai tiltu tuvplāni, tverti dinamiskos rakursos, un, šķietami gaismas apspīdēti, tie laistās visdažādākajās varavīksnes krāsās. Jānis Zemītis ir daudzfigūru kompozīciju gleznotājs, kurš tagad pievērsies tikai klusajai dabai un ainavai. Viņa gleznas tiek raksturotas kā izlīdzsvarotas, sakārtotas un akurātas kā pats autors. Stabila kompozīcija, nosacītas krāsas. Pēdējos gados klusajās dabās turpina sēriju “Spēļu kārtis”. Salikums mainās, bet kopējā noskaņa paliek.

Vija Zariņa ir sievišķīgi smalka un jūtīga gan dzīvē, gan mākslā. Arī viņas gleznas ir kā rūpīgi nostrādāti juvelierdarbi. Portrets, sievietes tēls, klusā daba, akts. Māksliniece strādājot lēni, lielu uzmanību pievēršot formai. “Tuvplāns uz neitrāla fona. Tā ir vērtība. Arī simbols,” saka māksliniece.

Uno Daņiļevskis strādājis monumentālajā glezniecībā, veidojis vitrāžas, bet lielākoties gleznojis klusās dabas, ainavas, sadzīves žanra figurālās kompozīcijas un portretus. Viņa darbos uzmanība pievērsta krāsu toņu niansētam gleznojumam, krāsu faktūrai un krāsu daudzslāņu gleznojumam. Daņiļevskis gleznās izpaudies kā lirisks romantiķis, kura darbos dominē harmonija, stabilitāte un līdzsvarotība. Viņa gleznu virsmas apdare kļūst par īpašu vērtību.

Profesors, glezniecības meistardarbnīcas vadītājs Imants Vecozols pazīstams kā vienīgais gleznotājs, kurš glezno ar balto krāsu. Mākslinieks teicis tā: “Glezniecība ir noslēpumu pilna, bet tie atklājas tikai talantam, darbam, mīlestībai. Mākslinieks upurē sevi, bet Dievs viņa darbu nosauc par mīlestības augli un ierāda vietu zem zvaigznēm. Reizē skaisti un nežēlīgi, bet taisnīgi.”

Kristaps Zariņš strādā ar krāsu un formu, un forma viņam visbiežāk ir sievietes tēls, kas pārtop gan mitoloģiski spēcīgā personāžā, gan kariatīdēs, gan vijīgos ziedos un laikmetu personifikācijās. Mākslinieka glezniecība ir atraisīta un draudzīga, ar ironijas devu. “Atrast absolūto formu. Es tiecos pēc tās, un tāpēc ir interesanti dzīvot un gleznot. Ja atrod, ir jāmirst nost. Mēģinu attēlot to, ko citi neredz – kas arī ir gleznotāja rokraksts,” rezumē mākslinieks.

Savukārt dvīņu brāļa Kaspara Zariņa gleznām piemīt nevaldāma jautrība, tās valdzina ar savu eleganto glezniecisko valodu. Plaši pazīstams ir viņa Pedanta motīvs, kā provocējošs, poētisks alter ego. “Mani interesē, lai darbi būtu līdzīgi Mocarta mūzikai. Lai liktos, ka tie uztaisīti ar kreiso kāju. Principā darbi ir orientēti uz dvēseles stīgu kustināšanu. Māksla rodas tur, kur ir līdzsvars starp divām nesavienojamām lietām. Ikdienā to izdarīt nevar,” – tā Kaspars Zariņš.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds” 

Skats no izstādes “Katedra”: V.Zariņas “Paula un rozā burbuļi”, J.Jurjāna “Balta diena” (a/e, alumīnijs).